uzfrizēt
uzfrizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzfrizēju | uzfrizējam | uzfrizēju | uzfrizējām | uzfrizēšu | uzfrizēsim |
| 2. pers. | uzfrizē | uzfrizējat | uzfrizēji | uzfrizējāt | uzfrizēsi | uzfrizēsiet, uzfrizēsit |
| 3. pers. | uzfrizē | uzfrizēja | uzfrizēs | |||
Pavēles izteiksme: uzfrizē (vsk. 2. pers.), uzfrizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzfrizējot (tag.), uzfrizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzfrizētu
Vajadzības izteiksme: jāuzfrizē
1.Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ļeontjevs skaidri norāda vienu no Krievijas ārpolitiskās rīcības vektoriem: sakāpināti dramatizējot Salaspils precedentu ( piešķetinot klāt citus faktus un attiecīgi uzfrizējot netiešas norises), iesaistīt Latvijas gānīšanā Izraēlu, kurai ir nopietni lobisti starptautiskās institūcijās.
- Tās es noteikti apskatos, kur kādu sievieti apģērbj un uzfrizē.
- R. Briedis, analizējot cenzūras ieviestās izmaiņas padomju laikā publicētajos prozas tekstos, kuru struktūra atšķirībā no dzejas ir relatīvi sarežģītāka un apjomīgāka, kā arī ciešāk saistīta ar realitāti, konstatējis, ka cenzūrai un autoram vajadzējis „ rast kompromisu, izšķirties par teksta publicēšanu „ apcirptā” vai uzfrizētā veidā.
- Jūrmalā vasarā smuki jau ir uzfrizēta , bet kur var redzēt kaut ko latvisku
- Bērnus tikpat kā neredz , bet vecmāmiņas staigā ar dažādi uzfrizētiem suņiem , nevis mazbērniem