kukulis
Lietojuma biežums :
kukulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
kukulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvs
Locīšana
1.Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
2.novecojis Ciemakukulis.
2.1.Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
2.2.Cienasts.
3.Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
Stabili vārdu savienojumiIzspiest kukuli.
4.sarunvaloda Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
Stabili vārdu savienojumiCiema kukulis.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri