ievēdīt | Tēzaurs

ievēdīt

ievēdīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu).

2.transitīvs Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).

Avoti: LLVV