ievedināt
ievedināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievedinu | ievedinām | ievedināju | ievedinājām | ievedināšu | ievedināsim |
| 2. pers. | ievedini | ievedināt | ievedināji | ievedinājāt | ievedināsi | ievedināsiet, ievedināsit |
| 3. pers. | ievedina | ievedināja | ievedinās | |||
Pavēles izteiksme: ievedini (vsk. 2. pers.), ievediniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievedinot (tag.), ievedināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievedinātu
Vajadzības izteiksme: jāievedina
1.Vedinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
2.lieto: reti Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kāpēc tu mūs te ievedināji?
- Ieklausoties Helēnas teiktajā rūpīgāk, šķiet, ka apmaldīšanās kā pirmā plāna notikums kļūst par fona notikumu brīdī, kad meita, mēģinot ievedināt māti stāsta pasaulē, apklust pēc vārdiem „ tev bej baile―.
- Infected gabals bija tas, kas mani 2004.ajā ievedināja trūmetālā.
- Protams, arī Hemingvejs te ir mazliet pārspīlējis ( nemaz nerunājot par to, ka, mēģinot saprast, ko varētu nozīmēt " īsts teikums", taisna taciņa ievedinās matu skaldīšanas purvā).
- Šādi pa caurcaurēm loģiskas argumentācijas taciņu, ik pa brīdim aizdarīdams stāstu ar kādu it kā taču visiem pieņemamu domu, autors pakāpeniski ievedina lasītāju morālas ambivalences purvā, kur pirms viņa jau iestigusi visa vakariņojošā ģimenīte.