ievēdīt
ievēdīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
2.transitīvs Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!