aizrādīt
aizrādīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrādu | aizrādām | aizrādīju | aizrādījām | aizrādīšu | aizrādīsim |
| 2. pers. | aizrādi | aizrādāt | aizrādīji | aizrādījāt | aizrādīsi | aizrādīsiet, aizrādīsit |
| 3. pers. | aizrāda | aizrādīja | aizrādīs | |||
Pavēles izteiksme: aizrādi (vsk. 2. pers.), aizrādiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrādot (tag.), aizrādīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrādītu
Vajadzības izteiksme: jāaizrāda
1.Pievēršot kāda uzmanību, norādīt (uz kādu faktu, parasti trūkumiem, kļūdām u. tml.).
1.1.intransitīvs
2.Pateikt, paziņot (parasti, cenšoties brīdināt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bieži vien nodarbībās skolotājs skolēniem aizrāda: ” Klausieties uzmanīgi!”
- Tomēr aizvien biežāk viņš man aizrāda, ka es viņu nenovērtējot.
- Tomēr viņa mērķis nav likt medmāsām slaucīt ielas, aizrādīja ministrs.
- Eksperti noteikti man aizrādīs, ka pie vainas viss pasākuma komplekss.
- Pirmo reizi Zikovam krieviski aizrādījusi kāda divas rindas zemāk sēdoša sieviete.