oponēt
Lietojuma biežums :
oponēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
1.1.Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri