oponents
oponents vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | oponents | oponenti |
Ģen. | oponenta | oponentu |
Dat. | oponentam | oponentiem |
Akuz. | oponentu | oponentus |
Lok. | oponentā | oponentos |
oponente sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | oponente | oponentes |
Ģen. | oponentes | oponenšu |
Dat. | oponentei | oponentēm |
Akuz. | oponenti | oponentes |
Lok. | oponentē | oponentēs |
1.Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
1.1.Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atbildot uz oponentu jautājumu Saeimā „ Kas īsti izdomājis šos baltkrievus?
- "Es nebūšu Putina oponents prezidenta vēlēšanās," Lužkovs sacīja.
- Īpaši efektīvs tas izrādījies attiecībās ar politiskajiem oponentiem un biznesa konkurentiem.
- Lembergs uzskatot, ka politiskie oponenti viņa pilsētā nedrīkst būt. "
- Minētajam viedoklim ir gan daudz atbalstītāju, gan arī oponentu.