uzvizuļot
uzvizuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvizuļoju | uzvizuļojam | uzvizuļoju | uzvizuļojām | uzvizuļošu | uzvizuļosim |
| 2. pers. | uzvizuļo | uzvizuļojat | uzvizuļoji | uzvizuļojāt | uzvizuļosi | uzvizuļosiet, uzvizuļosit |
| 3. pers. | uzvizuļo | uzvizuļoja | uzvizuļos | |||
Pavēles izteiksme: uzvizuļo (vsk. 2. pers.), uzvizuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvizuļojot (tag.), uzvizuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvizuļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzvizuļo
Iesākt vizuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot.
Avoti: LLVV