uzkumpt
Lietojuma biežums :
uzkumpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
1.1.Uzliekties virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri