uzkundzēties
uzkundzēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkundzējos | uzkundzējamies | uzkundzējos | uzkundzējāmies | uzkundzēšos | uzkundzēsimies |
| 2. pers. | uzkundzējies | uzkundzējaties | uzkundzējies | uzkundzējāties | uzkundzēsies | uzkundzēsieties, uzkundzēsities |
| 3. pers. | uzkundzējas | uzkundzējās | uzkundzēsies | |||
Pavēles izteiksme: uzkundzējies (vsk. 2. pers.), uzkundzējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkundzējoties (tag.), uzkundzēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkundzētos
Vajadzības izteiksme: jāuzkundzējas
1.Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut.
1.1.Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad viņi esot uzkundzējušies zemjkopju tautām meža stepju teritorijās Austrumeiropas līdzenumā.
- Man negribas nevienam uzkundzēties, tāpēc patīk gudras sievietes.
- Tas viss bremzē klaji stulbu lēmumu pieņemšanu, nevienam neļauj atklāti uzkundzēties valstij.
- Drīz uzkundzēties sāka rotaļlietu spārns ar veco mērkaķi priekšgalā.
- Viduslaikos Ilīrijai uzkundzējās arī Bulgārijas cariste un Serbijas cariste.