noļinkāt
noļinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noļinkāju | noļinkājam | noļinkāju | noļinkājām | noļinkāšu | noļinkāsim |
| 2. pers. | noļinkā | noļinkājat | noļinkāji | noļinkājāt | noļinkāsi | noļinkāsiet, noļinkāsit |
| 3. pers. | noļinkā | noļinkāja | noļinkās | |||
Pavēles izteiksme: noļinkā (vsk. 2. pers.), noļinkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noļinkājot (tag.), noļinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noļinkātu
Vajadzības izteiksme: jānoļinkā
Avoti: LLVV