apspļaudīt
apspļaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apspļaudu | apspļaudām | apspļaudīju | apspļaudījām | apspļaudīšu | apspļaudīsim |
| 2. pers. | apspļaudi | apspļaudāt | apspļaudīji | apspļaudījāt | apspļaudīsi | apspļaudīsiet, apspļaudīsit |
| 3. pers. | apspļauda | apspļaudīja | apspļaudīs | |||
Pavēles izteiksme: apspļaudi (vsk. 2. pers.), apspļaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apspļaudot (tag.), apspļaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apspļaudītu
Vajadzības izteiksme: jāapspļauda
1.Spļaudot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
1.1.pārnestā nozīmē Noniecināt, nozākāt (parasti nepamatoti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi apspļaudīja zārka vāku un uz tā apdzēsa cigarešu galus.
- Grupas dalībnieki cits citu apspļaudījuši un lamājuši gan lidostas darbiniekus, gan garāmgājējus.
- — Saka — vienreiz nogājis no ceļa, tevi apspļaudījis, un viss.
- balti bērni gatavojas tikt apspļaudīti un dedzināti ar izsmēķiem,
- Es varēju kaut ko teikt, vismaz varēju viņu apspļaudīt, tomēr nedarīju neko.