apspīlēt
apspīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apspīlēju | apspīlējam | apspīlēju | apspīlējām | apspīlēšu | apspīlēsim |
2. pers. | apspīlē | apspīlējat | apspīlēji | apspīlējāt | apspīlēsi | apspīlēsiet, apspīlēsit |
3. pers. | apspīlē | apspīlēja | apspīlēs |
Pavēles izteiksme: apspīlē (vsk. 2. pers.), apspīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apspīlējot (tag.), apspīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apspīlētu
Vajadzības izteiksme: jāapspīlē
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
1.1.Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) – par augumu, kājām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vērts piebilst, ka bieži vien apspīlētais audums nav vienīgais grēkāzis.
- Viņa platos plecus un spēcīgo miesas būvi pasakaini izcēla apspīlētais krekliņš.
- Taču modē ir apspīlētas ādas jakas, kurās nevar ievietot aizsardzības.
- Donatellas kolekcijā bikses ir daļēj no ādas un bieži vien cieši apspīlētas.
- vai pārāk apspīlētas ( divkāršs — ak, vai!)