apzvērēt
apzvērēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apzvēru | apzvēram | apzvērēju | apzvērējām | apzvērēšu | apzvērēsim |
| 2. pers. | apzvēri | apzvērat | apzvērēji | apzvērējāt | apzvērēsi | apzvērēsiet, apzvērēsit |
| 3. pers. | apzvēr | apzvērēja | apzvērēs | |||
Pavēles izteiksme: apzvēri (vsk. 2. pers.), apzvēriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apzvērot (tag.), apzvērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apzvērētu
Vajadzības izteiksme: jāapzvēr
Apliecināt (parasti ar zvērestu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es varētu apzvērēt, ka pirms mirkļa viņa šeit nav bijis.
- Varu apzvērēt, ka šajā laikā viņš klunkurēja pa tuvākajiem jumtiem.
- Nekad, nekad, es apzvēru,nekad tev sevi neatklāšu.
- Ko varu apzvērēt mākslas, vēstures un pat rajona tiesas priekšā.
- - Varbūt grib, lai tu apzvēri pie personīgā goda?