Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ml.

Atrasts vārdos (213):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (8688):

nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
izacot Acains (par maizi u. tml.)
ridze Acs, valdziņā adījumā, pinumā u. tml.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.)
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai
privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
aizaicināt aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.)
sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.)
izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu)
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.)
šplintene Aizbāznis (ratiem u. tml.)
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.)
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.)
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
aizkāpt aiziet (kur, pie kā u. tml)
noiet aiziet (uz kurieni, kur u. tml.)
izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
sabrukt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
sagrūt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
emeritēties aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.)
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.)
aizvirknēties Aizlidot (par dzērvēm u. tml.)
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai
nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.)
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.)
apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.)
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.)
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.)
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa
turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.)
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. t ml.)
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
iesaplēsties Aizsprostot (ceļu, taku u. tml.)
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.)
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.)
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.)
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.)
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.)
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas)
novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.)
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas)
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi)
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.)
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas)
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3)
kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.)
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
Karanasema Amlapura - pilsēta Indonēzijā, Bali provincē, Bali salas austrumos
masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
kamols apaļš (vielas, masas u. tml.) veidojums, pika
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1)
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1)
aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu
Dēje apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Ēdane apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Eksherada apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Estmarka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Fošhāga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Grumsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Lešefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Molkoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Munkfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Nīkropa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Roda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Šīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Skoghalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Stūrfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Sunne apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Tūšbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Orjenga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumu daļā
Kopoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
Omotfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
Šarlotenberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
Teksfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
Sislebeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļos
Līšenēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā
Stelleta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju)
lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug
atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
mugara apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa
lāpeklis apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts
trūve apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2)
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs
tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.)
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)
uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.)
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.)
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts
atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā
ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību)
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu)
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu)
apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.)
apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.)
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.)
apliekt Apņemt (par upi, ceļu u. tml.)
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu)
aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.)
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.)
apskaut Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.)
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.)
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.)
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu)
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu)
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā)
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību
iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.)
faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu
romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru
grāvot Apstrādāt (pļavu, purvu u. tml.), rokot grāvjus
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot
atkavēt apturēt, traucēt, novērst u. tml.
no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.)
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.)
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.)
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus
slīpēt ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā
šrapnelis ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā
apsmiet ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet
ex post facto ar atpakaļēju spēku, ar atpakaļēju datumu u. tml.
skaņot ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis
taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
pārvadīt ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā
rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
polsteris ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm)
šņūrkainīte ar aukliņām izrotāta (cepure u. tml.)
siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta
izdalbāt ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
skultēt ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu)
izdedzināt ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
ekseles ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.)
ekši ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.)
frēzēt ar frēzi (1) apstrādāt (metālu, koku, plastmasu u. tml.)
uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
pagrūst ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.)
uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas
atvairīt ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ)
atstiept ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
tvarstīt ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.)
pārkulties ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
noķert ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.)
kulties ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.)
spraukt ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru)
izsprukt ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa)
darbvedība ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība
sastiprināt ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā
saistīt ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus)
transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
siet ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus
steidzināt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika
uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.)
uzlīst ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi
kult ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
kārpīt ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
pedālis ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira
mīt ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.)
kalt ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.)
urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
izdedzināt ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu
pārkomandēt ar komandu, rīkojumu u. tml.
telpa ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa
tarēt ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības
skurstenis ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis
ievirzīt ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu)
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
sašūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas)
lēkšus ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.)
izmādīties ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izmocīties ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
pārmocīt ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.)
uzmocīt ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
aizcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izmocīt ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu)
aizliekties ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.)
izmānīties ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
atmānīt ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.)
uzmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
izmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1)
izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.)
sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
veidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.)
aizmest ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atmest ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest
izmest ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1)
nomest ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1)
nomest ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2)
pamest ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1)
nomest ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzmest ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1)
raidīt ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā
aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
aizmocīt ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.)
šļamstināt ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
atstumt ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē
šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
atdzīt ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
atvairīt ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.)
atvairīt ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.)
atkratīties ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.)
atdabūt ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izsisties ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.)
izstiept ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārstiept ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.)
uzcīnīties ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas
tošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.)
uzmaktēt ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
atkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas
aizkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzraut ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas
uzmalt ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izgreznot ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats
sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai)
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt
sargāt ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem)
reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības
piekantēties ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
pavirzīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu
vilināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas
uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem)
uzmest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas
aizstāvēt ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.)
izvirzīties ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību
iekacināt ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1)
pamudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara
paskubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt
uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt
atsist ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizsist ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.)
pasist ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
salauzt ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt
tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
tēlot ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
bakstēt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
bakstīt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
uzsmelt ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
ietriekt ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu)
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.)
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā)
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
grūst ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.)
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.)
pārlidot ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko)
uzlidot ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
atrauties ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.)
aizsist ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst
atspert ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
nospert ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
paspert ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu
uzspert ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas
nospert ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izspiest ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.)
uzspiest ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
spraust ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī
saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
izspļaut ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
notraukt ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
samest ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.); ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā)
pamest ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
pasviest ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
parauties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu
uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
aizsviest ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest
izsviest ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1)
nosviest ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1)
nosviest ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2)
pasviest ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1)
nosviest ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzsviest ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1)
izsvilpot ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
atšalkt ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru
iesist ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt
trāpīt ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā
skalot ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.)
aizšvirkstēt ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.)
saslēgt ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā
spiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.)
sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
aiztriekt ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
attriekt ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
notriekt ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.); būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.)
notriekt ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē
uzspert ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas
notriekt ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko)
uztaujāties ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt
plucekļots ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens
paverdzināt ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.)
pakļaut ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā
vējdzirnavas ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
atvēzēt ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.)
atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
atvilnīt ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvēdīt ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pievilt ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas
fallisks ar vīrieša dzimumlocekli saistīts
sasaistīties ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā
atkrāmēties ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.)
izkravāties ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.)
nokravāties ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.)
aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.)
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.)
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas
sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.)
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.)
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.)
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.)
ultra vires ārpus juridiskās kompetences, varas u. tml.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt
simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.)
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.)
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums
redukcija astronomisko novērojumu izlabošana, ievērojot instrumentu kļūdas, objektīvus fizikālus efektus u. tml.
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.)
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.)
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam)
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atkroķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.)
atkruķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.); atkroķēt
risinājums atbilde, atminējums (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.)
noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.)
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.)
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.)
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam
atstādināt Atbrīvot (no amata, pienākumiem u. tml.)
atlaist atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.); samazināt (maksājumu, summu)
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga)
šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.)
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko)
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.)
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā
tirgot atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā; [pārdot]{s:901}
mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.)
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas
rekonstrukcija Atjaunošana pēc aprakstiem, dokumentiem, atliekām u. tml.
atdzimšana atjaunošanās, izpaušanās ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
atdzimšana atjaunošanās, uzplaukšana (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidošanās atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu)
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
atdzimt atjaunoties, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu
putu atkārtojumā apraksta darbību, kas rada putekļus u. tml.
pārlupināt atkārtoti lupināt jau vienreiz nolupinātus zirnājus, pupājus u. tml.
grozīties atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.)
susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
aptīrīšana atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1)
Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.)
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem)
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.)
šņudži Atlikumi no apaļiem augiem (kartupeļiem, kāļiem u. tml.)
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks
atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.)
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.)
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.)
piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko)
attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.)
atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem; kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā
atvelties Atplūst (par ūdeņiem, gaisa strāvām u. tml.)
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.)
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
atstāties Atradināt sevi (no kāda ieraduma, parašas u. tml.)
atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.)
atmezglot Atraisīt (mezglu); atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tml.)
atšķetināt Atraisīt (samudžinātu auklu, diegu u. tml.)
izraisīt Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
načo Ātrās uzkodas, kukurūzas [čipsi]{s:2336}, kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.)
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.)
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.)
aizmesties ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
nolaist ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizlaist ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
aizvārīties ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
aizlidot ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
atlaist ātri atbraukt, atjāt u. tml.
attraukt ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties
atdiebt ātri atskriet šurp; ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aiztraukt ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
ievārīties ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā)
ievārīt ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā)
izvārīt ātri iziet, izbraukt u. tml.
izvārīties ātri iziet, izbraukt u. tml.
iztvert ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.)
apskriet ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.)
lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
izmesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
iztraukties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
izsviesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2)
triekties ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.)
noskriet ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.)
noskriet ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.)
nobirt ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
pārcilpot ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku
pārlikties ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārlobt ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārskriet ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
paskriet ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pārrikšot ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku
uzmesties ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam)
uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzsperties ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
steigt ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
steigties ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot (4)
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml)
izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.)
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.)
pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri)
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.)
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.)
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā)
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā)
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām)
zaudēšana ātruma, augstuma u. tml. īpašības samazināšana, mainīšanās
temps Ātrums (norisei, darbībai u. tml.)
gonka Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.)
gonkas Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.)
atbalsts Atsaucība, līdzdalība; palīdzība (morāla, materiāla u. tml.)
dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras)
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības)
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība
iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1)
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem
merlons Atstarpe uzbērumā starp divām šaujamlūkām
uzlikt (savu) zīmogu atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.)
atdzīt Atstumt (ratus, velosipēdu u. tml.)
izsūtīt Atsūtīt (kādu no kurienes, kur u. tml.)
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.)
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.)
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.)
internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.)
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
uzbildēt Attēlot (fotogrāfijā, ilustrācijā u. tml.)
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.)
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
trafarets attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.)
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.)
išiokavernozs attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem
datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1)
difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums
paraspādija Attīstības anomālija, kad urīnizvadkanāla atvere atrodas dzimumlocekļa sānos
aizmetnis Attīstības sākuma forma (lapām, zariem u. tml.)
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.)
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.)
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā)
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.)
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.)
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.)
atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.)
atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.)
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.)
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
(no)dzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
nodzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.)
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.)
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko)
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
tehniskais audums audums, ko izmantotehniskām u. tml. vajadzībām
sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies
zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.)
zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.)
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u.tml.) pieļaujamā pakāpe
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība
pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.)
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.)
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.)
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums
augšpols augšējais pols, nierei, kādam veidojumam u. tml.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.)
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp; aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atauļot Auļojot atkļūt šurp; auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
Vavilakas Austrālijā, Arnemlendas jolngu mitoloģijā - divas māsas, pirmsences un varones
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m
dādiņi Austrumlatvieši
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
Vidusdaugavas zemiene Austrumlatvijas zemienes dienvidu daļa, Latvijā, augstums - līdz 160 m
tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
parkot Automobili novietot ielas malā, autostāvvietā u. tml.
autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings
komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs
viesautors autors, kurš uzaicināts kā viesis (parasti no citas valsts, pilsētas u. tml.)
saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
valerjaņi Baldriāna tinktūra, izvilkums u. tml.
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.)
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.)
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.)
Daka Bangladešas galvaspilsēta, 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizbāzīt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.)
aizbāzt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.)
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
rūsene bedre (kartupeļiem u. tml.); [rūsa]{s:2474}
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.)
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.)
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.)
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.)
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.)
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži
emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana
binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums
vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
brāžoties berzēties (pie sienas u. tml.)
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
pārberzt beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus)
kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus)
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks
monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu)
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos)
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs
jaunieguvums Bibliotēkas, muzeja u. tml. fonda jauns papildinājums
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.); aizstumt
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdīt nelielu attālumu
biedris Biedrs (grupā, kolektīvā u. tml)
morica Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.)
morice Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.)
burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
noponckāt Biezi saģērbt, ietīstīt (vairākos lakatos, drānās u. tml.)
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.)
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml)
pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.)
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu)
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.)
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3)
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
bomburēties bieži iestrēgt, kavēties (ejot, braucot, maksājot u. tml.)
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.)
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
beku Biku beku - darbības "blēt" poētisks attēlojums (par jēru, aitu u. tml.)
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.)
mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml
bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.)
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi
atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
piestūķēties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.)
piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.)
sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.)
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.)
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.)
brāļamreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.)
brālimreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.); brāļamreize
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.)
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.)
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem)
kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.)
trauksmes zvans brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.)
actenes Brilles, acenes (gāzmaskai, skafandram u. tml.)
čampāt Brist pa dubļiem, mēsliem u. tml.
gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.)
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā
aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma)
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai
šautra Bultveida rādītājs (iekārtās, ierīcēs u. tml.)
bungātava bungu vāle (teica par dzimumlocekli)
aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
klunkstēt Burbuļot, čalot (par upi, ūdeni u. tml.)
Vagadugu Burkinafaso galvaspilsēta (fr. val. "Ouagadougou"), 1,15 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
faķīrs Burvju mākslinieks, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm u. tml.
mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
atrasties būt (kādā stāvokli, kādos apstākļos u. tml.)
klausīt būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
nogriezties būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
izliekties būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.)
vilkt būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.)
iegriezties būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
noliekties būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties
aizgriezties būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
griezties būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.)
pagriezties būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.)
pavērsties būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.)
nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
prast būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.)
dalīties būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.)
krustot šķēpus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā
krustot zobenus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā
uzskatīt būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2)
ziedēt būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām)
karāties būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
nokārties būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.)
būt uz strīpas būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
vērsties būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
vadīt būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot tā darbību vēlamajā veidā
piederēt būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.)
piederēt būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
pazīt būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.)
pazinēt būt iepazinušam, izjutušam (kādu stāvokli, situāciju u. tml.)
vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
aizstiepties būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.)
šauties būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
ietvert būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.)
segt būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.)
stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
pavērst būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.)
pārklāt būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.)
pīties būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.)
austies būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.)
izskatīties būt kādā noteiktā izskatā (par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.)
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.)
dusēt būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju
snaust būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu
paklausīt būt labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
sacensties būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.)
svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
sastingt būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.)
šaudīties būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
neuznīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
nenovīdēt būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.)
aiziet būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.)
atvīties būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.)
aizvīties būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties
nākt pāri būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam)
ložņāt būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.)
ievirzīties būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
saistīt būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.)
silt būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.)
ietilpt būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu
vēstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.)
rosināt būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība
ietilpt būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku
mācīties būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni
mācīt būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml)
atsvērt būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
baidīt būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni
pārdzīt būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
likt būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.)
novest būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.)
iemācīt būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
uztriekt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzsist būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju
nogāzt būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi
padzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu
piesērēt būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.)
sadzīt būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
uzgriezt būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu
sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu)
uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uznest būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju
savilkt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.)
raisīt būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga; būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem
sārtot būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
pamest būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu
izspiest būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.)
iegrauzt būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
izgāzt būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
izgrauzt būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.)
atnest būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā
izvilināt būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā
radīt būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
ievagot būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.)
ievilkt būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.)
pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
izraisīt būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises, procesi u. tml.)
raisīt būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.)
nest būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.)
sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
(sa)kāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
sagrozīt galvu būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
kāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml)
sadzīt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
apžilbināt būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.)
apžilbināt būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.)
atdzīvināt būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.)
atņemt būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.)
atņemt būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.)
apreibināt būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slava u. tml.)
iepazīstināt būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu u. tml.)
apsūdzēt būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
prezidēt būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.)
augt pāri galvai būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.)
uzticēties būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
piepasēt būt piemērotam, atbilstošam (pēc krāsas, formas u. tml.)
saderēt būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1)
skanēt būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
spēkoties būt pretrunā (par emocijām, sajūtām u. tml.)
salt būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.)
mirkt būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību)
spietot būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu)
patrulēt būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā
stiept būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm
pārkārties būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.)
sutināties būt tādam, kam ir karsti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.)
datrūkt būt tādam, kam ir nepilnīgi attīstīts prāts, spējas u. tml.
turpināties būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
uzsmaidīt būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.)
briest būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem
pelnīt būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums)
pelnīties būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums
degt zilās ugunīs būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
žilbt būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm
pārstāvēt būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
zust būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.)
uzrunāt būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
nokarāties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem
pārspēt būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību
rotāt būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.)
vērst būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
nolemt būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam (nāvei, bojāejai, iznīcībai u. tml.)
vēdīt būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.)
saistīt būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.)
saistīt būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem
pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.)
pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto)
pamatot būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.)
uzsūkt būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
slēgt būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.)
vilināt būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
saposmot būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.)
sadalīties būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
saistīt būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu
satecēt būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.)
strādāt būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
valdīt būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu)
atkarāties būt tādam, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
sastāvēt būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
mest būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
sviest būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
velt būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju)
pārstāvēt būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
smieties būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm)
sāpēt būt tādam, kurā izraisās [sāpes]{s:2221} - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
pārsniegt būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu)
perturbēt būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.)
vārīties būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.)
nobeigties būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
plandīt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt
plandēt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2)
mezgloties būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.)
velties būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
varēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.)
kūpēt būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.)
putēt būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā)
novest būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3)
pievest būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
pārvest būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas
laimēt būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.)
pludot būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.)
uzņemt būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.)
degt būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.)
strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
atvērties būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.)
pienākties būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību)
skatīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2)
zaļot būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.)
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.)
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.)
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.)
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.)
būt atvērtām durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
iedzīvotāju kvalitāte būtiski sociālie un personiskie raksturojumi par iedzīvotājiem, to veselību, dzīvotspēju, darbspēju, izglītību u. tml.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm
inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums
mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem
skočs Caurspīdīga līmlente
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.; arī uzmaucama detaļa
tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai
svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa
svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa
ceļlauzis Celmlauzis
celmlauzējs Celmlauzis
priekšcensonis Celmlauzis
priekšcīnītājs Celmlauzis
priekškarotājs Celmlauzis
atkarība Cēloniska vai nosacījuma sakarība (ar citu parādību, faktoru u.tml.)
aizcelt Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.)
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11)
mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml)
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa)
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp; ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri)
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.)
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku)
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.)
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.)
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.)
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.)
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
spēkoties censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.); censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (slimību, kaiti)
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.)
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.)
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.)
cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.)
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu)
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu)
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā
izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml)
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
sasaiste cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.)
siet cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
balzīt cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
lipt cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.)
pieķerties cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.)
salādēties cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.)
sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.)
garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.)
līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.)
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.)
ko nagi nes cik vien ātri iespējams (skriet u. tml.)
kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus
atmiņa cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder
sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes
figūra cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.)
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.)
prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā
upuris cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
bērns cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē)
harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.)
nēsātājs cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu
pārinieks cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā
parādnieks cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram)
subskribents cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko)
pretinieks cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.)
pretinieks cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
radinieks cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu)
vājš cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
ekstrasenss cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
apkalpotājs cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants
oficiants cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus
viesmīlis cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus
pionieris cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis
akmeņkalis cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus
zombijs cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju
smerdelis cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu
kapitulants cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
bridējs cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu
snobs cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī
loceklis cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.)
fanātiķis cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.)
bramanis cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
kaimiņš cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu
iedzīvotājs cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml.
pretīrunātājs cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.)
izpildītājs cilvēks, kas ieraksta visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.)
pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u. tml.
hakeris cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2)
bijušais cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
varonis cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
ļurka cilvēks, kas ko traucē, jauc, kavē u. tml.
vergs cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lasītājs cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.)
klausītājs cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā)
krāpnieks cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu
bojāgājušais cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u. tml.
disidents cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam
šķītūzis cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm
žeiris cilvēks, kas nemierīgi kustas, ar rokām plātās u. tml.
kroplis cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
deģis cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu
apavnieks cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks
vērpējs cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists
iesniedzējs cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.)
palīgs cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu
vadītājs cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.
apdzīvotājs cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.)
prostitūta cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
skvoters cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā)
atpūtnieks cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
vasarnieks cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.)
neformālis cilvēks, kas pieder pie neformālas grupas, neoficiālas organizācijas u. tml.
vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
glumīzers cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.)
ģenerators cilvēks, kas rada jaunas idejas u. tml.
lasītājs cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.)
sekotājs cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs
enkurnieks cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.)
pretīņēmājs cilvēks, kas saņem pretī uzcelto siena, salmu u. tml. klēpi
tulks cilvēks, kas skaidro, izprot (kā jēgu, nozīmi u. tml.)
skatītājs cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu)
pareģis cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.)
amatnieks cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta
šovmenis cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
līferants cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus
līperants cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus
kuģotājs cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
tiesnesis cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus
vainīgs cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
vācējs cilvēks, kurš raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūst, gādā (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūst, gādā (ražu)
tu cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība
sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.)
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku)
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.)
ārtausts Cirkuļveida mērinstruments lineāro izmēru (detaļu diametru u. tml.) mērīšanai
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
Lubāna līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā, platība — 1427 kvadrātkilometri, garums ziemeļu dienvidu virzienā — \~55 km, platums — \~45 km
Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.)
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.)
aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus
kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.)
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1)
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju
paputēt daļēji izjukt (par cerībām, plāniem u. tml)
puskreiss daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.)
aizmizot daļēji nomizot (baļķus, kārtis, celmus u. tml.)
aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem)
caurspiedīgā radiācija daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
darba kārtība darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.); pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.)
slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.)
servāģi Darba rati ar platu virsu sera (arī siena, salmu u. tml.) vešanai
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
kapājamā dzelzs darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai)
pusgaita darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.)
triks darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā)
rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
starpniecība darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām)
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.)
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
lauks darbības, interešu u. tml. joma, nozare
risinājums darbības, konflikta iznākums, rezultāts, attīstība (literārā darbā, filmā u. tml.)
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu)
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
tēlojums darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu
dzīt darbināt (ierīci, mehānismu), lai tas būtu kustībā - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko)
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1)
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas
pieņēmējs Darbinieks, kas pieņem (preces, pasūtījumus u. tml.)
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā)
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku)
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm)
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
piedalīšanās darbošanās kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
sākšana darbošanās, rīkošanās (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.)
piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2)
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.)
pētījums darbs, kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; pētīšanas rezultāts
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts
gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
taisīties darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.)
paust darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās
teikties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1)
sacīties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1)
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
uzrādīt darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.)
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi)
par galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi)
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.)
piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
dūšīgs Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.)
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.)
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.)
skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.)
rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu
gliters dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
sānkoki dažādu koka kosntrukciju (kūtī vai šķūnī u. tml.) sānsienu kārtis
konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos
miscellanea dažādu lietu kopums; tematiski nesaistītu datu, ziņu u. tml. kopums
fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem
pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
mergs dažu koku (ošu, kļavu u. tml.) ziedi
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.)
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml) aušanas tehnika
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.)
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni
dūmlodziņš dem. --> dūmlogs
demogrāfijas metodes demogrāfisko procesu un struktūru pētīšanas un analīzes specifisko metožu kopums (iedzīvotāju atražošanās līmeņa noteikšana, demogrāfiskās tabulas, demogrāfiskie indeksi un piramīdas, demogrāfiskā prognozēšana u. tml.)
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.)
skala Detaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.) ar iedaļām
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai
savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml.
panelis detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam
tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu
gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.)
vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesi, sezonā, gadā u. tml.)
vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.); vējroze (1)
dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.)
likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes
aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.)
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēt (1)
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1)
korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju
Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās
aizdipināt Dipināt prom; dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.)
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona
kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
kenotrons Divelektrodu vakuumlampa maiņstrāvas pārvēršanai līdzstrāvā
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.); divkārtīgi
divtiek Divtik - divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī
sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta
kovariācija Divu gadījumlielumu X, Y savstarpējās atkarības (korelācijas) mērs: K(X,Y)=E((X-EX)(Y-EY)), kur EX - gadījumlieluma X vidējā vērtība
krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija
kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana
salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
ekvivalence divu vai vairāku vienumu satura, formas, kvalitātes, apjoma, funkcijas u. tml. raksturlielumu savstarpēja līdzvērtība (vienādība); atbilstība
ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā)
karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.)
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.)
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi
pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
robežkontrole Dokumentu, bagāžas, kravas u. tml. pārbaude uz robežas
motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
secinājums doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.)
uzsvēršana Domas vai elementu izcelšana runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml)
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.); arī iecerēt (1)
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt
izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.); izdomāt (2)
Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference
rupors Domu, ideju u. tml. paudējs, izplatītājs
ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam)
rekomendēt dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
pilnvarot dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru
izlaist dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
piedāvāt dot iespēju pirkt, nomāt u. tml.; reklamēt pirkšanai, nomāšanai u. tml.; ražot un nodot tirdzniecībai
ar acīm mest dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.)
pamest ar acīm dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.)
apsolīt dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.)
grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2)
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.)
atdelverēt Draiskuļojot atkļūt šurp; draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
jaucīties Draiskuļoties, skraidīt, kūleņot u. tml.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u. tml.
neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu
izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.)
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem
sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
dumdum-lode Dumdumlode
dumdums Dumdumlode - strēlnieku ieroča lode ar smailē nogrieztu vai iešķeltu metāla apvalku
izdurstīt Durstot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.)
ārdurvis Durvis (mājas, dzīvokļa u. tml.) ārsienā
Siāmas dvīņi dvīņi, kas kādā ķermeņa daļā saauguši kopā; dažkārt tiem ir kopīgi orgāni, asinsrites sistēma u. tml.
ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.)
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.)
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā)
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
kurnis Dzēriens, kas sastāv no 0,5 l alus un 50 ml balzama
grogs Dzēriens, ko gatavo no viskija, konjaka vai tml., un gāzēta ūdens vai limonādes
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu)
plempēt Dzert bez jēgas (alkoholu u. tml.)
plempt Dzert bez jēgas (alkoholu u. tml.)
izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.)
priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
rūpīgs Dziļš, vispusīgs (par domām, uztveri u. tml.)
čibriks dzimumloceklis
desiņa dzimumloceklis
falls dzimumloceklis
hren dzimumloceklis
jebalņiks dzimumloceklis
pipsis dzimumloceklis
rīks dzimumloceklis
stroķis dzimumloceklis
daiķis Dzimumloceklis
daikts Dzimumloceklis
draudziņš Dzimumloceklis
gailēns Dzimumloceklis
gailītis Dzimumloceklis
hui Dzimumloceklis
knabulis Dzimumloceklis
stega Dzimumloceklis
stegris Dzimumloceklis
sterga Dzimumloceklis
vafļa Dzimumloceklis
sviķītis dzimumloceklis (bērnu runā)
stīvs dzimumloceklis erekcijas stāvoklī; arī erekcija
mīzlis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni
mīslis dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāns
cirslis Dzimumloceklis, sēklinieks
oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.)
fallektomija Dzimumlocekļa amputācija
peotomija Dzimumlocekļa amputācija
kavernīts Dzimumlocekļa briedumķermeņu iekaisums
kavernozogrāfija Dzimumlocekļa briedumķermeņu rentgenogrāfiskā vizualizācija
kavernozometrija Dzimumlocekļa briedumķermeņu vaskulārā spiediena mērīšana
denudācija Dzimumlocekļa galviņas atsegšana, atbīdot priekšādu
balanīts Dzimumlocekļa galviņas iekaisums
bulbīts Dzimumlocekļa galviņas iekaisums
balanocele Dzimumlocekļa galviņas izspiešanās caur plīsumu priekšādā
balanoplastika Dzimumlocekļa galviņas plastiska operācija
parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri
balanopostīts Dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējā slāņa iekaisums; bieži komplicējas ar fimozi vai parafimozi
penīts Dzimumlocekļa iekaisums
introituss Dzimumlocekļa ievadīšana makstī vai citā dabiskā ķermeņa atvērumā dzimumakta nolūkos, penetrācija
fallokampse Dzimumlocekļa izliekums erekcijas stāvoklī
fallanastrofija Dzimumlocekļa izliekums uz augšu
kauloplēģija Dzimumlocekļa paralīze
depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā
zalupa dzimumlocekļa priekšādiņa; lamuvārds
fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd
fallokripse Dzimumlocekļa retrakcija sēklinieku maisiņā
fellācija Dzimumlocekļa stimulēšana ar muti (no latīņu "fellare" - sūkt)
spongiozīts Dzimumlocekļa sūkļveida ķermeņa iekaisums
glanuloplastika Dzimumlocekļa vai klitora galviņas plastiskā operācija
frikcija Dzimumlocekļa viena kustība makstī
astifija Dzimumnespēks; dzimumlocekļa erekcijas trūkums
froterisms Dzimumtieksmes novirze - baudas gūšana no dzimumlocekļa rīvēšanas pret citu personu (pūlī, satiksmes līdzeklī u. tml.)
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.)
ploickāt Dzīt (sitot ar meiju, rīksti u. tml.); pērt, sist
aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām
kaucis Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
kauka Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml.
neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta
apdzīvojams Dzīvošanai piemērots (nams, telpa u. tml.)
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā
piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.)
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem); džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
ēdamas lietas ēdamlietas
garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml)
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Habls Edvins Pauels Habls (1889.-1953. g.) - amerikāņu astronoms, galaktiku izpētes celmlauzis
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.)
apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.)
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.)
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās)
aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.)
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1)
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.)
iziet Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.)
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.)
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos)
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi)
halle ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.)
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā
krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.)
mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.)
paliekošā kopija ekrānattēla kopija, kas iegūta ar printeri, ploteri vai tamlīdzīgu izvades bloku un ir brīvi pārvietojama
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids
kompresijas mielīts ekstramedulārs audzējs, patoloģiski procesi mugurkaulā u. tml., kas saspiež muguras smadzenes
Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas
mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu)
elektropiederumi Elektrisko iekārtu, instrumentu, rīku u. tml. daļas, detaļas; arī elektrisko aparātu, rīku kopums
kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu
vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.)
kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai
lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā
nāliķis Eļļa, kas rodas vīnam rūgstot, gatavojot degvīnu u. tml.
fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins
sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
turbīnbūve Enerģētikas mašīnbūves nozare, kas ražo tvaika un hidrauliskās turbīnas, gāzturbīnas u. tml.
energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā
orpenkurs Enkurs, ko izved ar laivu un izmanto kuģa pārvilkšanai, novilkšanai no sēkļa u. tml.
Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.)
estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas
Dunas ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 2 ha; Dumlu ezers
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers
Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers
Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
Glafsfjordens ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Vērmelns ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Foksens ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumos
Stūralē ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes un Vermlandes lēnē, kā arī Norvēģijā, Estfollas filkē
Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto
riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci
aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.)
pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
rakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.; process --> ierakstīt (3)
rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu)
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību
spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
ofšors Firma, kompānija u. tml., kas reģistrēta ārzemēs, beznodokļu zonā
vadītājs fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas kaut ko [vada]{s:2763}
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi
potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana
ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs
ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
lapa fizisks vai elektronisks šablons speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai
artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.)
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām
aizsardzība futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas
veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
iesaiņotā krava gabalkrava, kuru pārvadā iesaiņotu, ar taru, piemēram, iesaiņots cements, pudeles kastēs, televizori u. tml., to uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.)
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
standartnovirze Gadījumlieluma statistiskā novērtējuma kvalitātes raksturojums a(X)=VD(X), kur D(X) ir gadījumlieluma X dispersija; kvadrātiskā novirze
moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā
neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu)
japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti
norakstīšana Gadskārtēja preces vai priekšmeta vērtības pazemināšana, ņemot vērā tās nodilumu, vecumu, cenas krišanos u. tml.
slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.)
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.)
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu
lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.)
platmenāža Galda piederums, statīvs ar trauciņiem etiķim, sinepēm, eļļai, sālij, pipariem u. tml.
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.)
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā)
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu)
sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare
mājaslapa galvenā tīmekļvietnes lapa, sākumlapa
pamatnozīme galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa
princips galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u.tml.)
mainstream galvenais virziens (uzskatu sistēmā, modē, mākslā, mūzikā u. tml.)
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā)
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.)
bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.)
longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē
garumi Garākās pelavas, garākās sasmalcinātas salmu daļas, spaļi u. tml.
staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis
ķirpe Garena (siena, labības u. tml.) guba, kaudze
ķirpa Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa
ķirpata Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.)
kapelāns garīdznieks (bruņotajos spēkos, slimnīcās u. tml.)
garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā)
pīķis Garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)
vīkšīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt
vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2)
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.)
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3)
vīkšīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties
vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne
ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
propelents Gāze (freoni, propāns un butāns u. tml.), kas no aerosola trauka izspiež pildījumu un tad strauji iztvaiko
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.)
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai
vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.)
aizgāzt Gāžot (ko), piepildīt (bedri, grāvi u. tml.)
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml)
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.)
pestīt glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.)
Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu
izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml)
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.)
dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
kedijs Golfa spēlētāja asistents, kas palīdz nest inventāru, meklē bumbiņas u. tml.
aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2)
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., piepildīt (ko)
aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom; grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2)
aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
dokumenta logs grafiskajā lietotāju saskarnē - lietojumloga daļa, kas tiek izdalīta atsevišķam dokumentam
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.)
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
succès de scandale grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam
pirātizdevums Grāmata, skaņu ieraksts, videolente, datorprogramma u. tml., kas tiek kopēta un pārdota, autoram nesaņemot atlīdzību
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u.tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās)
briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.)
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai)
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
štāteslieta Greznumlieta; rotaslieta
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem; vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.)
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
pagriezt Griežot 1 pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā); šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to)
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt (zarus) vai aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt
krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
kliģerēt Grozīt, kustināt u. tml. (piemēram, kādu ierīci, tās daļu)
munktierēt Grozīt, regulēt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu); montēt
satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt
sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci)
samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci)
aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
gruporgs grupas organizators (sabiedriskās organizācijās u. tml.)
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros
aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību
aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
epispādija Grūta iedzimta kroplība, kad urīnkanāls virs dzimumlocekļa attīsta vaļēju spraugu
miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei
čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.)
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp; grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā)
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); grūst nelielu attālumu
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku)
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.)
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa)
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
mācīties gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.)
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības
endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē – vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa)
Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju
hemloks Hemlokegle - Ziemeļamerikas skuju koks
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai
jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis
Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza
hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos
virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums
pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.)
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.)
sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.)
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml)
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u.tml.) - par vairākiem, daudziem
vēnas punkcija ieduršana vēnā ar dobu adatu, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu vēnā zāles u. tml.
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.)
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.)
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3)
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3)
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem
iekruķēt Iegrūst, iebīdīt ar koku, kruķi u. tml.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku)
pieņemt iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.); kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.)
dabūt iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
apsust iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ)
izsist iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.)
atmaigt iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.)
iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
uzkundzēties iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.)
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus)
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.)
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs
ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.)
iepļekāt Iekāpt (dubļos u. tml.)
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts
pašielaidējs Iekārta (kā) ievirzīšanai mašīnā, ierīcē u. tml.
ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē)
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces)
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem
spiede Iekārta siena, salmu u. tml. materiālu sablīvēšanai, šķidras sastāvdaļas atdalīšanai, arī granulēšanai
stends iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml, tās detaļa (kā) savākšanai; arī savācējs (2)
rušinātājs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot
sublimators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) sublimācijai
utilizators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) utilizācijai (1)
šķirātājs Iekārta, ierīce u. tml. šķirošanai
tecinātājs iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko [tecina]{s:1946}
transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2)
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita
transportlīdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai; transporta līdzeklis
transporta līdzeklis iekārta, ierīce, mašīna u. tml. kā transportēšanai; [transportlīdzeklis]{e:57036}
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu
papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu
vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai
žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.)
šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu
sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai
piemitināt Iekārtot (kādu) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai
pārsūtīšana Iekārtu, izstrādājumu, preču u. tml. pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību
reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.)
integrācija Iekļaušanās kādā organizācijā, savienībā u. tml.
pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu
ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.)
iekalkulēt Iekļaut (nodomos, plānos u. tml.)
ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.)
uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu)
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.)
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.)
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā)
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.)
izknazerēt Iekost, sadzelt vairākās vai daudzās vietās (ādu, ķermeņa daļu) - par utīm, blusām u. tml.
Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m
zavafļiķ Ielikt dzimumlocekli partnerim mutē
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.)
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.)
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi)
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā)
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
ieklūgot Iepīt klūgas (grozam u. tml.)
paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.)
iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.)
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.)
šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā)
anonss Iepriekšēja informācija par gaidāmiem koncertiem, izrādēm, izsolēm, izstādēm u. tml.
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.)
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.)
brīdināšana iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
preliminārs Iepriekšējs; tāds, kas attiecas uz ievadu, priekšdarbiem u. tml.
priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci
priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums
pārvietot ierādot citas telpas vai atrašanās vietu, likt iekārtot tur iestādi, uzņēmumu u. tml.
iedzīt Ieraidīt (kur iekšā futbola bumbu, hokeja ripu u. tml.)
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml)
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu
izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.)
izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.)
uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1)
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.)
ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā)
atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.); piezīme
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.)
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
ekrāns ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls
dzirnavas ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
nestuves ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki
spiede ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai
rāvējslēdzējs ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa
ekrāns ierīce aizsardzībai pret starojumu (karstumu, gaismu, elektromagnētisko lauku u. tml.)
apmiglotājs ierīce koku, krūmu u. tml. apmiglošanai; miglotājs
brīvkustības mērītājs ierīce kustīgu savienojumu brīvkustības mērīšanai; spēkratos to izmanto šarnīru un gultņu radiālā, vārpstu aksiālā u. tml. pārvietojuma mērīšanai
vibroveseris ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi
liektuve ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai
klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.)
bābiņa ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča
bābīna ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča
bābiņš ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli; izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai; dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai; spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus
āmurs ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē)
vibrometrs ierīce vibrāciju mērīšanai mašīnās, tiltos, ēkās u. tml.
aizšaujamais ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.); aizbīdnis (1)
deglis ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai
sprosts ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai
regulators ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai
noslēgs ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai
tvērējs ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās
stabilizators ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai
termostats ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā
noteicējs ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai
sargs ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā)
sadalītājs ierīce, iekārta u. tml. (kā) sadalīšanai
saslēgs ierīce, iekārta u. tml. (kā) saslēgšanai
sijātājs ierīce, iekārta u. tml. (kā) sijāšanai
sildītājs ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai
sinhronizators ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai
šķirotājs ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai
tīrītājs ierīce, iekārta u. tml. (kā) tīrīšanai
vārītājs ierīce, iekārta u. tml. (kā) vārīšanai
tvērējs ierīce, iekārta u. tml., arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa (kā) tveršanai
ražotājs ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko)
turbīna ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi
rūceklis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2)
rūcenis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni; rūceklis (2)
padevējs ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
sviedne ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku
perforators ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā)
sakabe ierīce, ietaise u. tml. (parasti transportlīdzekļu savienošanai)
palīgierīce ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu
papildierīce ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., sistēmu
žiroskopiskā ierīce ierīce, kurā ietilpst žiroskops, kā arī elektriskais vai pneimatiskais dzinējs, devēji, pastiprinātāji u. tml.
aizturētājs ierīce, priekšmets, viela u. tml, kas aiztur (ko)
līdzeklis ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai
trejkājis Ierīces, darbarīka u. tml. detaļa - statīvs uz trim kājām
tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai
tvērējkauss Ierīces, Iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma
uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem
limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.); noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.)
saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
limits Ierobežots (kā) lielums, skaits u. tml.; arī ierobežojums (2)
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.)
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.)
uzvedināt Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.)
ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml)
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.)
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus)
iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās
aizaust iesākt aust (par gaismu, dienu u. tml.)
uzbrāzt iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3)
uzbrāzties iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties
iedūkties iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi dūkt
ielasīt iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.)
uzmutuļot iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot
iečaloties iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni
iegaudoties iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
iekaukties iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt
ierist iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.)
ierūkties iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi rūkt
uzkniebt iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt
iesaukt iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu
iesmēķēt iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt
uzliesmot iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties
uzliesmot iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.); īsu brīdi spraigi norisēt
iestāties iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.)
iztecēt iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.)
areola Iesarkans aplītis ap krūtsgalu, čūlu u. tml.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai)
sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.)
vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.)
sasniedzamība iespēja pārvietošanās rezultātā nokļūt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu
sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko)
satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem
gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.)
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās)
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
drukāšana iespiešana – (teksta, attēla) tipogrāfiska atveidošana no tipogrāfijas salikuma, klišejas, negatīva u. tml.
iefiltrēšanās Iespiešanās (piem., svešas substances iespiešanās šūnā vai audos); pretēju uzskatu pārstāvja (aģenta) iekļūšana kādā organizācijā vai tml.
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.)
saspīlēt Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.)
taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija
trenažieru zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.)
svaru zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.)
sporta zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.); trenažieru zāle
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās
sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi
sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2)
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums
iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos
iespīlēt Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.)
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.)
izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
uzvest iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.)
uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.)
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.)
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem
šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2)
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2)
laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju
šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei
kauss Ietaise, ierīce, mehānisma elements beramu, smeļamu u. tml. materiālu pacelšanai
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā)
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt (6)
transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu
ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.)
uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa; uzlādēt
uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām)
iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu
iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.)
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji
dīva ievērojama aktrise, dziedātāja u. tml.
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.)
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.)
rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.)
pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai
iesataisīties Ieviesties (par grauzējiem, kāpuriem u. tml.)
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā
kritināt Ievietot, ļaut iekrist (gropēs u. tml.)
iesavilkties Ievilkties (par vielu, uzlējumu u. tml.)
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu)
ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.)
iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos)
gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.); arī ievirze
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
laineris Iezīmēta līnija, uzklājot krāsojumu u. tml.
spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam
parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
skalot ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
sagulsnēties ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem)
knosīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
knozīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
sagulēties ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
nokult ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to)
lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
nomākt ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
sagulēties ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu)
mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
izgaudoties ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
lerkšēt ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
vērot ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.)
nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
izriebties ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
izblēdīties ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā)
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml)
izdzenāties ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu
nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.)
nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.)
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā)
vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.)
sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.)
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma
ielūksis Ilkss (ratiem, ragavām u. tml.)
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi
mirstības cēlonis indivīdu dzīves reālie nosacījumi un organismu stāvokļi, kas ir pirmcēlonis to nāvei (organisma novecošanās, bads, karadarbība u. tml.)
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
pētīšana informācija iegūšana par kaut ko, konstatējot faktus, novērojot u. tml.
kompromāts Informācija, fakti u. tml., kas kompromitē
entropija Informācijas teorijas pamatjēdziens, kas kvantitatīvi raksturo gadījumlieluma nenoteiktību
vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros
atslēga instruments (kā) atvēršanai, nostiprināšanai, regulēšanai u. tml.
šļirce Instruments, ierīce u. tml. - cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai
abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.); arī uzplūdums (2)
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.)
izspiest Intensīvi izmantojot (mašīnas, ierīces u. tml.), iegūt (ko)
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums; dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.)
internetizācija Interneta plaša pieejamība un izmantošana informācijas ieguvei, dažādu pakalpojumu veikšanai, tirdzniecībai u. tml.
ciklometriskās funkcijas inversās trigonometriskās funkcijas Arcsin, Arccos, Arctg u. tml., kā arī to galvenās vērtības arcsin, arccos, arctg u. tml.
biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.)
limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.)
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā)
medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā)
monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai
kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
uzlīme īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai; etiķete (1)
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums
desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
spēja īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.)
spēja īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība
spīdība īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu
pazīme īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu)
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju
organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem
saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.)
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.)
ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.)
Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta
izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1)
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1)
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt
aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties
izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2)
aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizirt Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam
īksumi Īsākie salmi, linu šķiedras daļas u. tml.
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.)
džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
rezumējums Īss izteikto domu, ziņojuma, raksta u. tml. izklāsts; kopsavilkums
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana
džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs
materializēt Īstenot (ideju, ieceri u. tml.); realizēt (ko) materiālā formā
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju)
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.)
nošķīst īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.)
nopakšināties īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.)
nostiepties īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.)
nošķilties īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.)
nopīkstēt īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
nošņākties īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3)
nošņākt īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3)
norūkt īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.)
karpačo Itāļu virtuves ēdiens - ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.; "carpaccio"
izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota
izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam
sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.)
nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, parādību sabiedrībā u. tml.)
izkvēlēt Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.)
izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.)
izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.)
aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.)
izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.)
izļurkāt Izbojāt (izviļājot, samīdot u. tml.)
izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.)
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.)
izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.)
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu
asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
uzsvērt Izcelt (piem., domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.)
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.)
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.)
tipogravīra Izcilspiedums, pakrāsas plākšņu, apmaļu u. tml. pagatavošana autotipijā
stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku)
medāt Izdalīt nektāru, medus rasu u. tml. (par augiem)
izapakalāties Izdalīt pakulas (piemēram, par linu dziju, auklu u. tml.)
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.)
palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.)
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.)
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.)
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties
izsist Izdauzīt (logu, stiklu u. tml.)
izdenēt Izdilt (par drēbēm, apaviem u. tml.)
rierītis izdobums krāsns mūrī, kur var ko sildīt, žāvēt u. tml.; rieris (2); iere (1)
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.)
brāga Izejvielu maisījums degvīna, alus u. tml. darīšanai
patēriņš Izejvielu, materiālu u. tml. izlietojums (kā) gatavošanai, ražošanai
izēdaļāt Izēst (parasti nekārtīgi, izmeklējot labāko barību, izrakņājot u. tml.)
izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.)
komercizglītība Izglītība, ko iegūst komercskolā, komercinstitūtā u. tml.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai
izšiverēties Izieties, izstaigāties (pa vairākām vietām), parasti ko kārtojot, gādājot u. tml.
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.); noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas
brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.)
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
knubis Izkapts (arī cirvis u. tml.), kas veido šauru leņķi ar kātu
garkāte Izkapts (arī slota u. tml.) ar garu kātu
kūķis Izkapts, lāpstas u. tml. rokturis
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.)
izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.)
pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.); izgaist (1)
izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.)
izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.)
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu
attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.)
iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.)
izgāzties izkrist, izbirt, izlīt (no kurienes, kur u. tml.)
plukt Izkrist, izkristies (miesā, formā u. tml.), zaudēt sākotnējo izskatu
šleķēt Izlaist; palaist vaļīgāk (trosi, līni u. tml.)
apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai)
iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu)
izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.)
izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. tml.)
dasalūgties Izlūgties piedošanu, attaisnojumu u. tml.
iesaprasīties Izlūgties, lai ļauj apmesties kur uz dzīvi, pārnakšņot u. tml.
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā); pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.)
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā); izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.)
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību)
izmočkāt Izmaisīt, iztriept u. tml.
izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
uz sava rēķina izmantojot paša līdzekļus, darbu u. tml.
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.)
utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt
pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā
uzblīst Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.)
uzblīzt Izmirkstot vai atkustot kļūt staignam (par ceļu, zemi u. tml.)
prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu
ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu
nodzīt Iznīcināt (kārpas, varžacis, izsitumus u. tml.)
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.)
izpaunāt Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.)
izpaunot Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.)
izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas)
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības
atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu); aplūkot izolēti
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.)
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.)
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.)
iemantot Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.)
uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā)
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.)
raidīt Izplatīt (impulsus, signālus u. tml.) - par nervu centriem, smadzenēm
raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām
aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.)
vēdīt Izplatīt (smaržu, siltumu u. tml.) - parasti par gaisa plūsmu
pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.)
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.)
lidot Izplatīties (par smaržām, skaņām u. tml.)
vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.)
vēdīties Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.)
paklīst Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.)
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.)
kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni)
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.)
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.)
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.)
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.)
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.)
nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu
lidināties Izplatīties, plūst (par skaņām, smaržām u. tml.)
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.)
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu
rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu)
atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.)
aizvirzīties Izplesties noteiktā virzienā (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.); aizstiepties
noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.)
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.)
izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
izviļņot Izplūst (par gaisu, smaržu u. tml.); izplatīties (par skaņu)
izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.)
izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
piecirsties Izrādot simpātijas, uzmanību u. tml. izraisīt (kāda) interesi par sevi, iegūt (kāda) labvēlību
pieklīsterēties Izrādot simpātijas, uzmanību u. tml., izraisīt (kāda) labvēlību
kantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka novēršas (no kāda) un pievēršas (uzmanības izrādītājam)
piekantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka pievēršas (uzmanības izrādītājam)
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku
spirdzināt izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
urbt izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
ieinteresēt izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi)
izgrauzt izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
likt sevi manīt izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.)
urbties izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
grauzt izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.)
dzelt izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.)
tramdīt izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.)
dedzināt izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.)
dzelt izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu)
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.)
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.)
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas
aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.)
izcūkāties Izrīkoties nevīžīgi, nekārtīgi, ko sajaucot, sabojājot u. tml.
apmargot Izrotāt (visapkārt malu ar izšuvumu, mežģīni u. tml.)
aizpuškāt Izrotāt ar ziediem, zaļumiem u. tml.
izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu)
ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Vai dieviņ! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Mīļais (arī mans) dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties
sabert Izsisties (par masalām, augoņiem u. tml.)
izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.)
izknosāt Izskatīt, izšķirstīt u. tml., meklējot, vācot ko nelielu, sīku
izknosīt Izskatīt, izšķirstīt u. tml., meklējot, vācot ko nelielu, sīku
atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties
pārciest Izslimot (slimību); pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.)
konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.)
izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.)
aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas
priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas; arī aizkari
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.)
izdzīt Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli)
noballēt Izšķērdēt, rīkojot viesības, balles u. tml.
atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.)
atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.)
ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.)
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties
uzvēlēt Izteikt novēlējumu (jubilejā, svētkos u. tml.)
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.)
aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos)
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības
izatērēties Iztērēt daudz naudas, līdzekļus u. tml.
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu
skatījums iztirzājums, arī vērtējums, kura parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml.; arī viedoklis
pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.)
izdricelēt Izurbt, izbakstīt, izgrebt u. tml.
flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.)
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.)
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.)
enstelēties Izvairīties (no darba u. tml.)
izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.)
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.); nepiedalīties, norobežoties
izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.)
žarbsts Izveicīgs kāpējs (kokā u. tml.)
dzimšana izveidošanās, rašanās brīdis; izveidošanas brīdis (par parādībām sabiedrībā, dabā, par psihiskiem procesiem u. tml.)
izgrebt izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē)
uzpost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet
sapost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu)
samontēt izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
izlaist izveidot (ko) tā, ka rodas paplašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u. tml.)
savagot izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas
sasataisīties izveidot (pārus), lai varētu ko darīt, strādāt u. tml.
aizaust izveidot (tīklu kam priekšā, aiz kā u. tml.)
sadzīt izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem
izrunāt izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem
pārveidot izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.)
pārveidot izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.)
samontēt izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.)
savienot izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā
savilkt izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās
uzposties izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet
saposties izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznoties, izrotāties
uzrakstīt izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
saasnot izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1)
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.)
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.)
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.)
iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u. tml.
uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
izabērties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.)
izasisties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.)
izasvērties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.)
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu
iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.)
ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
paplašināt Izvērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.)
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, u. tml. nozari
izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus)
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā)
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur u. tml.)
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām
zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā)
nominācija Izvirzīšana par kandidātu kādam amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā
nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.)
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem
izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
izvest Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.)
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4)
iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml.; iedomāt (3)
pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.); izgaist (2)
izkūpēt Izzust, izgaist (par miglu, mākoņiem u. tml.)
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.)
pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atjāt Jājot atkļūt šurp; jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.)
uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē
piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.)
dibināšana Jauna uzņēmuma vai organizācijas izveidošana, kam jābūt kapitālam uzņēmējam u. tml.
svaigs Jaunākais (par ziņu, vēsti u. tml.)
kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
kolekcija Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
audiatur et altera pars jāuzklausa arī otr puse (strīdā, prāvā u. tml.)
vibromaisīšana Javas, gāzbetona masas u. tml. izgatavošanas paņēmiens, maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas
biodegvielas aprite jebkādas darbības ar biodegvielu (izejvielu ražošana un pārstrāde, kā arī biodegvielas ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, realizācija, iznīcināšana u. tml.), kā arī patērētāju informēšana
sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības
Sana Jemenas galvaspilsēta (arābu val. "San'ā"), atrodas starpkalnu ieplakā 2400 m vjl., 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja
pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atjoņot Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah")
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
likt ilksīs jūgt (ratos, ragavās, arklā u. tml.)
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m
flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.)
Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m
iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2)
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība
tulkojums kā (piemēram, žesta, darbības, parādības) jēgas, nozīmes u. tml. skaidrojums
vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām)
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3)
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1)
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2)
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1)
pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma
jonis kāda (ar kaprīzēm, niķiem u. tml. saistīta) stāvokļa (periodiska) iestāšanās
šlence kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.)
šlencis kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.)
pa ceļam kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā; saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
pirkšana kāda dabūšana savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks
mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.)
prolongācija kāda līguma, nolīguma, vekseļa u. tml. termiņa pagarināšana
krāpšana kāda maldināšana (melojot, izliekoties u. tml.)
pārvalks kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
pārklājs kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu
starpkārta kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām
vieta kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments
realizēšana kāda plāna, projekta, idejas u. tml. īstenošana, piepildīšana
nāibs kāda priekšnieka vai garīgas personas vietnieks dažās musulmaņu valstīs; dažkārt - vietējās policijas priekšnieks vai ciema kopienas vecākais u. tml.
iegūšana kāda stāvokļa, mērķa sasniegšana (ar darbu, cīņu u. tml.)
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums; darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma
viens kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
apakšnodaļa kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība
aizliegšana kādas darbības neatļaušana; (kā) lietošanas, veicināšanas u. tml. atzīšana par pretlikumīgu
atklāšana kādas darbības, pasākuma u. tml. sākšana, ievadīšana
patrocinijs kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki
indikācija kādas informācijas parādīšanās uz ekrāna, gaismas tablo, aparāta skalas u. tml.
sniedziens kādas ķermeņa daļas tuvināšana (kādam, kam) ar mērķi aizsniegt, pieskarties u. tml.
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.)
atcerēšanās kādas personas, notikuma vai tml. pieminēšana – parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā
tīkls kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma
aptvarste kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas
ārpolitika kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai
viens kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas
luktiņas kāds sastatņu veids, ko izmanto darba rīku u. tml. nolikšanai pajumtē pie kūts sienas
nominants kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
murdelis kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.)
glābējs kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
recepcija kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana
rīkošanās kādu darbību veikšana (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti; apiešanās
kinogramma kādu darbību, kustību, stāvokļu u. tml. sērija, kas reģistrēta kinofilmā
slauktuve Kafejnīca, veikals u. tml., kur ir augstas cenas
paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods
nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml)
kontrindicēts Kaitīgs organismam (par zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml)
vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
pieškalis Kalējs, kas izgatavo piešus, iemauktu metāla detaļas u. tml.
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām
Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m
Naudaskalns kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m
Jēkabkalns kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas)
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2)
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u. tml.)
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
biotrons Kamera ar mākslīgu klimatu (regulējamu temperatūru, spiedienu, mitrumu u. tml.)
izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.)
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses)
uzdzīt Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.)
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas
nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
vīsteklis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
vīstīkls Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
vīstoklis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
vīstoknis Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
vīsts Kāpostu lapā u. tml. ievīstīts ēdiens; jebkurš ēdiens, kas veidots tīstokļa veidā
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml)
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus
novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
carpaccio Karpačo - itāļu virtuves ēdiens, ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.
izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.)
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu)
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu)
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri
bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē
hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu
mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā
iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi
nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.)
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt (3), izkašņāt (3)
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt
pūra lāde kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
auss Kāta ielikšanas vieta dakšām, krāsns kruķim u. tml.
kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.)
švertis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
švertne Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
švertnis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni
pierādījums kaut kā (idejas, izteikuma, fakta) pamatojums izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
autosuģestija kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā
skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
atzīšana kaut kā pieņemšana par esošu, pareizu u. tml.
sollis kaut kas biezs, savārījies, sašķīdis u. tml.
čāparis kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
ķencis kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
snabļi kaut kas vājš, bezspēcīgs; slikti graudi, mazi āboli u. tml.
formalitāte kaut kas, ko dara, tikai lai ievērotu likumus, instrukcijas u. tml.
gudrot kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas
aitnīca Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatavota aitāda
aitnica Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatvota aitāda
Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
montāža kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas; tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.)
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst
atklaiņot Klaiņojot atkļūt šurp; klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
jādalis Klaiņotājs, uzdzīvotājs u. tml.
jādelis Klaiņotājs, uzdzīvotājs u. tml.
iemest sejā klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml)
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
noklāt Klājot (ko), novietot (to) zemē (kur, uz kā u. tml.)
aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.)
tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši
tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.)
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem)
saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.)
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.)
braukt reizās Klaušu kārtā pārvadāt produktus, preces u. tml.
izklauvēt Klauvējot izaicināt (no kurienes, kur u. tml.)
uzbungāt Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
štāteskleita Kleita, ko velk svētkos, viesībās, sarīkojumos u. tml.
atklejot Klejojot atkļūt šurp; klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atklibot Klibojot atnākt šurp; klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
Razbuksala Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Zemlejas" bijušais nosaukums
atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru
iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
slieties kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.)
pārvērsties kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem)
pārtapt kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu
kuplot kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam.; papildināties
paaugties kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.)
augt kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.)
kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
izkalst kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem)
izkalst kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.)
izsīkt kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.)
atslābt kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.)
pakuplot kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties
parimt kļūt mierīgam, apmierinātam (kādā vietā, situācijā u. tml.)
saplūst kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.)
zaudēt spēku kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.)
izzust kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.)
nozust kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.)
izgaist kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.)
pagaist kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.)
nosūbēt kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
apsūbēt kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
plekšēt kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
gaist kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.)
iestāties kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
aizskanēt kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
vērties kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.)
iesilt kļūt rosīgākam, dzīvākam (par sarunām, strīdu u. tml.)
kalst kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.)
izžūt kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.)
aizsērēt kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem)
aizsērot kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem)
augt kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.)
slāpt kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu)
sarast kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu)
saglumēt kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
uzzelt kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.)
uzziedēt kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.)
uzzaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.)
sazaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
saziedēt kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.)
sazelt kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
sastingt kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi)
saspringt kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.)
saplaukt kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.)
saveldrēties kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.)
samezgloties kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.)
sprāgt kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
sprēgāt kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
pietvanēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi
pietvanot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi
uzplūst kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam
uzvirmot kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam
padzist kļūt vājākam, neskaidrākam (par atmiņām, priekšstatiem u. tml.)
atvēst kļūt vēsākam vai vēsam (par gaisu, šķidrumu u. tml.)
piesūkties kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.)
saplekšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
sakoskāties kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.)
sakoskāt kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt
saskrabt kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
plaukt kļūt zaļojošam, ziedošam (par dārziem, pļavām, laukiem u. tml.)
atplaukt kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.); saplaukt
cirkulēt kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.)
spurāties kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
spuroties kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
sakalst kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.)
sažūt kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.)
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābāt Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.)
izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.)
iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.)
izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.)
kodolepopeja Kodolfizikas, kodolenerģētikas, kodolbruņošanās u. tml. attīstības nozīmīgu notikumu virkne
motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals
stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
vezis Koka trauciņš smalkumu, parasti greznumlietu glabāšanai
vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.)
koķine Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kokinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
koķinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kocene Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml., pretstatā "dzelzenēm"
maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
dalbiņš Koks, miets (rakņāšanai, irdināšanai u. tml.)
peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā
ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības
memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē
kaptāls kokvilnas vai zīda lente (platums līdz 10 mm) ar sabiezinātu malu, ko pielīmē grāmatas bloka muguriņas augšā un apakšā, lai sastiprinātu tā malas un nosegtu aizvērtā veidā redzamo spraugu starp grāmatas bloka muguriņu un iesējuma vāku; kaptāllente; greznumlente
ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana
izveide Kolektīva, sabiedriska institūta u. tml. nodibināšana, radīšana
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību
setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
komandķēde Komandējošo virsnieku secība, sākot no augstākā līdz zemākajam, kādā tiek nodotas pavēles, rīkojumi u. tml. līdz to izpildītājiem
arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu
forvards Komercdarījums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteiktā datumā vai līdz noteiktam termiņam
vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu
mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras
navigācijas instrumenti kompass, laga, lote, peilers, transportētājs, paralēllineāls, cirkulis u. c., kas vajadzīgi drošai peldlīdzekļa vadībai nepieciešamo parametru (kurss, ātrums, ceļš, atrašanās vieta, dziļums u. tml.) noteikšanai
palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā); attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā)
kreiss Komunistisks, sociālistisks (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.)
kārums Konfekte, šokolāde u. tml. izstrādājums
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
trigers konkrēta lieta, notikumus vai to kopums, kas izsauc spēcīgas, galvenokārt, negatīvās emocijas, kas var saasināt psihoemocionālās problēmas, izraisīt trauksmi utml.; palaidējmehānisms
tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko)
vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
falšķīlis Konstrukcija jahtas stabilitātes palielināšanai, ko izgatavo no svina, ķeta u. tml. materiāliem
resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss
stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu
klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.)
spraudkontakts Kontakts (2) (mašīnā u. tml.)
Ziemeļamerika Kontinents rietumu puslodē, Amerikas ziemeļu daļa, platība - 20,36 mlj kvadrātkilometru (16% pasaules sauszemes), 524 mlj iedzīvotāju (2007. g.), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 7600 km, platums - 6400 km
Dienvidamerika Kontinents rietumu un dienvidu puslodē (neliela daļa arī ziemeļu puslodē), kopā ar Ziemeļameriku veido pasaules daļu Ameriku, platība - 17,8 mlj kvadrātkilometru (kopā ar salām), 371 mjn iedzīvotāju (2006. g.), garums 7150 km, lielākais platums - 5150 km
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību)
starpbilance Kontroles nolūkos gada laikā regulāri sastādāmās grāmatvedības bilances, kas var būt dienas, nedēļas, ceturkšņa, pusgada u. tml. bilances
baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.)
nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes
poliftongs Kopējs nosaukums dažādiem skaņu savienojumiem (diftongiem, triftongiem, tetraftongiem u. tml.), kuri funkcionē kā viena fonēma
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu
komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu; vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
organiskā masa kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas)
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
lūpu pomāde kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību
lūpukrāsa Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību; lūpu pomāde; lūpu krāsa
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas
villāt Kost, knābt u. tml., piemēram, jaucot, plūkājot (apmatojumu, apspalvojumu)
rodeo Kovboju veiklības sacensības jāšanā, laso mešanā u. tml.; veiklības sacensības ar motocikliem vai automobiļiem; arī šāda veida izrāde
izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.); kožot radīt (ievainojumu)
kukoļņiks Krāpnieks, kas krāpj, izmantojot imitācijas (viltotas naudas paku u. tml.)
šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.)
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.)
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt
krāsāt Krāsot (audumus, dziju, diegus u. tml.)
sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.)
sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.)
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.)
banka Krātuve (piemēram, datu banka, terminu banka u. tml.)
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.)
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.)
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml)
pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.)
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut
pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to)
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.)
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē
beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.)
izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
rekuperācija Kredīta dzēšana, parāda atdošana u. tml.
krējumlaiža Krējumlaizis (1)
krējumlaiža Krējumlaizis (2)
kreimalaišķis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
kreimalaizis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
kreimališķis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem
krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.)
morēnuvāls Krumlins - lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju
orpēšana Kuģa pārvietošana, pagriešana, novilkšana no sēkļa u. tml., kas notiek, kuģim pievelkoties pie orpenkura, ko iepriekš aizved attālāk un izmet
karšu māja kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām
ģenerālkravu kuģis kuģis dažādu sauskravu (maisu, mucu, cauruļu u. tml.) pārvadāšanai bez īpaša iesaiņojuma
stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.)
bāzeskuģis Kuģis, kas ir bāze citiem kuģiem, lidaparātiem u. tml.
aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
švirplis Kuiļa dzimumloceklis
smicenes Kukaiņi (utis, blusas u. tml.)
līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
ciema kule kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos
kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist)
atkūleņot Kūleņojot atkļūt šurp; kūleņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizkūleņot Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem
vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
bruņukupols Kupolveida bruņu konstrukcija ar šaujamlūkām un spraugām novērošanai un šaušanai
iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.)
pa roku galam kur pagadās (sviest, mest u. tml.)
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu)
izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu)
kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
katrs muļķis prot (arī spēj u. tml.) kurš katrs, ikviens prot (spēj u. tml.)
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij)
spelts Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij)
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
Tautas fronte kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai; attiecīgā organizācija
vingrojums Kustība, kustību komplekss fizisku īpašību, spēju iegūšanai, veselības stiprināšanai u. tml.
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās
važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa
raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
šūpināt kustināt šūpolēs, šūpulī u. tml. sēdošo, panākot, ka tas [šūpojas]{s:2352}
šūpot kustināt šūpoles, šūpuli u. tml., panākot, ka tajā sēdošais [šūpojas]{s:2349}
pinglierēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu)
pliģerēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu)
atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
knužināt Kutināt (ar spalvu vai salmu u. tml.)
fleksoiespiedējs kvalificēts strādnieks, kas, izmantojot fleksogrāfijas tehnoloģiju un iekārtas, iespiež iepakojumu, etiķetes un tamlīdzīgus iespieddarbus
smadzeņu noplūde kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu
kūpēt Kvēpt (par lampu, skalu u. tml.)
nāberģis Ķemlāde (aužamo stāvu sastāvdaļa)
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2)
gaņilka Ķemmlēde ar galiem 1(2)
aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas
sniegšana ķermeņa daļas tuvināšana kādam, pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
sāls Ķīmisks savienojums (nātrija hlorīds) - balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u.tml.; vārāmais sāls
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā
replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā
A Labākais (savā grupā, šķirā u. tml.)
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9)
dvablis Labi paaudzis kāpostu u. tml. stāds
stroguļi Labības atvētījumi, nezāļu sēklas, rogas u. tml.
kūce Labības, akmeņu u. tml. kaudze
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi
izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml)
in vitro laboratorijas apstākļos, mēģenē (par procesiem, reakcijām u. tml.)
komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai
žuva Laika apstākļi, kas piemēroti (siena, labības u. tml.) žāvēšanai
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām
klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas)
vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize
operatīvais laiks laiks, ko patērē vienai operācijai (detaļas apstrādei, komplekta salikšanai u. tml.); sastāv no pamatlaika un palīglaika
tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa
lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
atlaipot Laipojot atnākt šurp; laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.)
izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas
nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem
aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls
lapaspuse Lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.)
lappuse Lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.)
lapaspuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.)
lappuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.)
paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.)
lappadeve Lapu automātiska pārvietošana cauri stacionāri novietota mehānisma (skenera, kopētāja, u. tml.) nolasīšanas iekārtai
laplaiks Lapu plaukstamais laiks; lapplūkstamlaiks
dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
lašņāt Lasīt 2, atlasīt, izlasīt 2(2); vākt, ņemt u. tml. (parasti meklējot)
ielasīties Lasot (grāmatu, žurnālu u. tml.), pamazām iedziļināties
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes)
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie
kantri stils lauku stils apģērbā, telpu iekārtojumā u. tml.
aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.)
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās
aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas
atlēkt Lecot atkļūt šurp; lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas
uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.)
iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā)
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.)
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.)
aizlēkāt Lēkājot attālināties; lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.)
gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
atlēkšot Lēkšiem atkļūt šurp; lēkšiem atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizlēkt Lēkt prom; lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
pārkāpt Lēnā gaitā atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp; lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.)
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
uzvilkties Lēnā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
džogings Lēna skriešana, kuras mērķis ir iegūt fizisko rūdījumu, nostiprināt veselību u. tml.
atkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt šurp; lēnā, neveiklā gaitā atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
čabināties lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt
ietūpļāties lēnām iekāpt (ratos u. tml.)
pārvilkties lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
pārvilkties lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
pārvilkties lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko)
izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem
izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem
izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
nomesties Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) - parasti par ko vieglu
noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām
nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
rāpties lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.)
uzrāpties lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas
pužināties lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.)
aizlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
noslīgt lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu
noslīgt lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
slīgt lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko)
uzslīgt lēni, parasti bezspēkā, uzsēsties, uzgulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
grāmatzīme lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām; šķirlente; aizliktne
rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus
ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
Dālbušens līcis Vēnerna ezera rietumos, norobežo Vermlandsnēsas pussala, Vermlandes lēnes teritorija
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu
vīterot Lidināties (par taurenīti u. tml.)
aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas
atlidināties Lidinoties atkļūt šurp; lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas
mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums
pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.)
atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem); lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atlaisties
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.)
nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem
borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus
lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.)
netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.)
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
paralēle Līdzība, atbilstība (starp parādībām, norisēm u. tml.)
surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs
izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.)
izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu)
noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.)
noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.)
palikt Liekot novietot (kur, kam priekšā u. tml.)
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.)
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas)
padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu)
kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem
vāls liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis (1)
kaudze liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu
palielinājums liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi
gorilla liela auguma, brutāla izskata miesassargs, gangsteris u. tml.
Jurlungura liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne
kartons liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem
peldviesnīca liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
gaviles liela prieka izpausme (skaļos izsaucienos, smieklos u. tml.)
Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers
pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā)
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
klēpis liels (dūmu, dzirksteļu u. tml.) mutulis
krusa liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.)
krusa liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam)
vergs liels dzelzs āķis, ledus bloku izcelšanai u. tml.
Kurzemes plutons liels plutons, kas Rietumlatvijā aizņem pamatklintāja lielāko daļu (~25000 kvadrātkilometru)
ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību
neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi
izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem
palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas
atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā)
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.)
krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.)
trofeja Lietisks pierādījums dzīvnieka nomedīšanai, uzvarai sporta sacensībās u. tml.
bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.)
pļurkt lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
up lieto savienojumā "u-u-up" u. tml., lai pievērstu uzmanību, ziņotu par iepriekš norunāto
buh lieto, atbrīvojoties no smagas nastas, to novietojot uz grīdas vai tamlīdzīgi
eko lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
eko šmeko lieto, lai apzīmētu videi un organismiem nekaitīgu audzētu pārtiku, ražotu produkciju u. tml.
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
bonc lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
bic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
baca lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
bacada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
bom lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
klunkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
ā lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.)
vienkārši lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu
ajejak lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu u. tml.
Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
ak (tu) (arī mīļo) debestiņ lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
tieši lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
taisni lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.; tieši
ai-ai-ai lieto, lai izteiktu pastiprinātas šaubas, nožēlu, bailes u. tml.
ajeja lieto, lai izteiktu prieku, izbrīnu, pārsteigumu u. tml.
vui lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, arī nosodījumu u. tml.
ai lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
Vu vallu! lieto, lai izteiktu sajūsmu, pārsteigumu u. tml.
ai lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
ai-ai lieto, lai izteiktu sāpes, šaubas, bailes u. tml.
savukārt lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.)
šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
jo tālāk, jo lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u. tml. intensitāte pakāpeniski palielinās
vien lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms
vien lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms
varbūt lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks
Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
āre lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.)
izabūties lieto, lai pastiprinātu, uzsvērtu darbības, procesa u. tml. pabeigtību
bratkiņš lieto, lai pievērstu kā uzmanību, izteiktu izbrīnu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
mobilā aplikācija lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
second-hand lietots (par piedāvātu vai nopirktu preci - apģērbu, aparātu, grāmatu u. tml.)
aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.)
līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.)
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas
aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.)
slogot likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
plēsināt likt (sunim) dzīt, ķert u. tml. (kādu dzīvnieku); rīdīt
atgādināt likt atcerēties (ko), parādīt atgādinājumu vai tml., lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
uzpumpēt likt domāt, ka (kas) ir lielāks, nozīmīgāks nekā patiesībā (par idejām, popularitāti u. tml.); mākslīgi, bez pamata palielināt (par statistikas rādītājiem, cenu u. tml.)
raidīt likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.)
guldināt likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
guldīt likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
izsūtīt likt iziet (no kurienes, kur u. tml)
uzsūtīt likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas
tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.)
pastaigināt Likt, arī ļaut pastaigāt, pastaigāties (uzmanot, vedot pie rokas u. tml.)
attriekt Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.)
atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.)
atstellēt Likt, lai ierodas (kur, pēc kā u. tml.)
atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.)
aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties
ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
izlocīties Līku loču izplūst (par miglu, dūmiem u. tml.)
pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību
pietiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (maksāt, atdot ko u. tml.)
izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas
psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū
lokši Liliju, ķiploku u. tml. lapas
guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.)
lipīriņš Līmlapiņa
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.)
stramins Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā)
aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā
atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi
nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra"
uzlobīt Lobot, mizojot u. tml. ļaut uzkrist
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā)
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums
aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.)
izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos
sitija Londonas centrālā daļa, ko pārvalda lordmērs un kur atrodas finanšu iestādes, firmu kantori u. tml.
žerebiņš Loze, metamais kauliņš u. tml.
izlūgt Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
piečinkstēt Lūdzot, žēlojoties u. tml. iegūt papildus (pie kā, kam klāt)
izlūgties Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.)
sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.)
dajemt Ļaut (kādam) piedalīties darbā, rotaļās u. tml.
laist ļaut (kādam) pietuvoties, piedalīties u. tml.
pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.)
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.)
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.)
izlaist Ļaut izdzist (ugunij); ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.)
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.)
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās
izšauties ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizjoņot ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.)
izšauties ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem
pašauties ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
dziļš ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.)
sacerēties ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.)
kā (vēža) spīlēs ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.)
kā vēža spīlēs ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.)
dreb kā apšu lapa ļoti dreb, trīc (aiz bailēm, uztraukuma, aukstuma u. tml.)
iezvēroties ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.)
galoties ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
bez ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
versmains ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.)
versmīgs ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.)
uz pirkstgaliem ļoti klusu (iet, staigāt u. tml.)
pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.)
par smieklu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.)
krass ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.); nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu)
sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
iesēsties prātā ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.)
izsīkt ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.)
(ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.)
sakliegt ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu
verdzība ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā
bīdelēt ļoti smalki malt (labību), pilnīgi atdalot sēnalas, klijas u. tml.
dziļai ļoti spēcīgi (pārdzīvot, izjust u. tml.)
karsts ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, vēlēšanos u. tml.)
spalgs ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu)
ugunīgs ļoti spožs (par liesmām, dzirkstelēm u. tml.)
visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.)
aizsprāgt ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
iztriekties ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsprāgt ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pacirsties ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1)
uzņirbēt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
uzņirbt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
šauties ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.)
kults Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana
sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai
izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.)
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.)
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementus u. tml.
pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.)
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi
uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
uzliesmojoša maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās izvirdumu, uzliesmojumu, sprādzienu u. tml. rezultātā
ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā)
ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā)
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas
ermitāža māja ārpus pilsētas; parka paviljons u. tml.
redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem
brendele Mājsaimniecības rīks (cigoriņu, graudu u. tml.) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu
repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums (kādā vietā, vidē)
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko)
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.)
tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums
litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.)
papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
zamasķiritsja Mākslīgi izraisīt kādu saslimšanu, ierīvējot, injicējot kaut ko u. tml.
dildo Mākslīgs dzimumloceklis
režija Mākslinieciskā (lugas, muzikāli dramatiskā darba, uzveduma, koncerta sagatavošanas, kinofilmas uzņemšanas u. tml.) vadīšana
ietērps Mākslinieciskais (grāmatas, brošūras u. tml.) veidojums
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam
pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa
borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanos, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu
krāpties maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu, lai gūtu sev kādu labumu
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp; maldoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
Bamako Mali galvaspilsēta, atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju
amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze
komandu manipulators manipulators, kura kustības vada cilvēks, nosūtot komandas ar pogām, rokturiem u. tml.
aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties
pārdošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu
tirgošana mantas, produkta, īpašuma u. tml. atdošana pircējam par samaksu; pārdošana
pirkšana mantas, produktu u.tml. iegūšana īpašumā par samaksu, atlīdzību
palmona Margarīns no augu (kokosa palmu u. tml.) taukiem
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya")
Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
hrens Mārrutks; dzimumloceklis
māsaireize Māsas kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.)
spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību
falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu)
signālmasts Masts, pie kura piestiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
pusautomāts mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības ciklu vai tā daļu veic patstāvīgi, bet cikla atkārtošanai vajadzīga cilvēka iejaukšanās
statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām; gatavu detaļu sasaistīšana
agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai
dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību
variācija matemātiskajā statistikā – gadījumlieluma maiņas skaitlisks raksturojums
starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem
antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli
tautas patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.)
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa
mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2)
konservēšana Materiālu, detaļu, mākslas darbu, ēku u. c. objektu apstrāde ar konservantiem, antiseptiskiem u. tml. līdzekļiem, lai pasargātu no bojāšanās; speciālu uzglabāšanas apstākļu radīšana
māteireize Mātes kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.)
trihoma Matiņš vai neliels, pēc izcelšanās tam līdzīgs izaugums (zvīņas u. tml.) uz auga
rullis matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums
rullītis matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums
pamaukt Maucot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml.; arī skaidiņa (2)
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu
sīksme mazas, sīkas zivis u. tml.
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
izžļidzināt Mazgājot iztērēt (ziepes u. tml.)
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml, piemēram, izlijušu šķidrumu)
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus); skūt (bārdu)
kumosiņi Mazi gabaliņi (par kartupeļiem u. tml.)
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.)
tērēt mazināt (kādu resursu, materiālu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai
deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.)
aptumšot Mazināt (prieku, laimi u. tml.)
atdzesēt Mazināt (sajūsmu, prieku u. tml.); atvēsināt
aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.)
tipināt mazliet dot, bērt, pilināt u. tml.
dziļš mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.)
iepluinīt mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
pielabot mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu)
pavirzīt mazliet pārvietot (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
apžāvēt mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses); apkūpināt
pieregulēt mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
iesānis mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņis mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāniski mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņu mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņus mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
paplest mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.)
papekelēt mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus)
papātarot mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.)
pasēdēties mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.)
konsole mazs galdiņš, sienas plauktiņš ziedu, lampas u. tml. priekšmetu novietošanai
piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa
čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.)
badi Mazvērtīgi, sīki augi, nezāles u. tml.
procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas, izdala zāles u. tml.
fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās visi (koncerta, izrādes u. tml.) dalībnieki
planimetrs Mehāniska ierīce laukumu mērīšanai pēc kartēm, plāniem u. tml.
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām)
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums
noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām)
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3)
rulle Mehānisma, iekārtas u. tml. veltnis
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu
šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai
atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
aizmeimurot Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko)
sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to)
uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to)
sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.)
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru)
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu)
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu)
burito meksikāņu virtuves ēdiens: sarullēta pankūka, kas pildīta ar gaļu, sieru, dārzeņiem u. tml.
pārdegas Melni laukumi, plankumi (linu vai labības laukā u. tml.)
piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.)
piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.)
memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai
psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.)
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu; aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko)
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju
iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.)
dzelis Metāla rīks (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai
raidījums metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2393}
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml)
uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.)
samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.)
aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu
uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1)
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot
aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.)
ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai
jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods
krīta periods mezozoja ēras trešais (pēdējais) periods un sistēma pirms 130-65 mlj gadu
triass mezozoja pirmais periods (pirms \~230-195 mlj. gadu), kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un pirmo zīdītāju parādīšanās; triasa periods
meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.)
atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.)
zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā
samīcīt Mīcot (ko), panākt, ka (tas) kļūst, parasti pilnīgi, viendabīgs, elastīgs u. tml.; mīcot samaisīt
mīkle Mīkla (maizei, cepumiem u. tml.)
ahromats Mikroskopa, fotoaparāta, tālskata u. tml. objektīvs, kurā novērsta hromatiskā aberācija
ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru
susna Miltu (miežu, kviešu, zirņu u. tml.) maisījums, ko ēd atsevišķi vai kopā ar raudzētu pienu
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
pamatot Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību
pirkstlampa Miniatūra vakuumlampa
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
atdot (savu) dzīvību mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.)
ziedot dzīvību mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.)
krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.)
fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.)
uzlupināt Mizojot, lobot, plūcot u. tml. uzkrist
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba
mototransports Motorizētu viengrambas transportlīdzekļu (motociklu, mopēdu u. tml.) transports
Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
mežģīt Mudžināt (diegu, auklas u. tml)
mežģīties Mudžināties (par diegiem, auklām u. tml.)
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā
muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā
multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu)
izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt
Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.)
motormuzejs Muzejs, kura kolekcijā ir automobiļi, motocikli, un tml.
stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.)
audiomāsterings Mūzikas ierakstu veidošana: daudzo ierakstu celiņu montēšana, iegūtā rezultāta apstrāde, dažādu efektu piešķiršana, defektu novēršana u. tml.
pārnākt Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas
nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina
autoirumācija Narcisma paveids, sava dzimumlocekļa kairināšana ar mēli un lūpām; orālā masturbācija
travka Narkotikas (marihuāna u. tml.)
nesamdeķis Nātna sega ar saitēm stūros siena, salmu u. tml. nešanai
deķis Nātna sega ar saitēm stūros siena, zāļu u. tml. nešanai
depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā)
kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu
kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
tēriņš naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
macabre Nāves (dziesma, deja u. tml.)
slīpnazis naža asmens ar 2 rokturiem koku stumbru mizošanai, izlīdzināšanai u. tml.
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.)
putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.)
uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru
vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.)
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.)
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.)
svētais karš nebeidzama diskusija starp elektroniskā pasta, tīkla _Usenet_ lietotājiem u. tml. par kādu globālu jautājumu
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu)
kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku)
nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku)
stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt)
uzpravīt nedaudz pielabot, sakārtot u. tml.
patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
slasts nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piemēram, vecs jumts, tilts u. tml.
iesisties starpā negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā
pārkāpums Negatīva, sodāma rīcība; (likumu, normu u. tml.) neievērošana
tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.)
makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums
pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko)
kavēt Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.)
nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt (3)
kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml)
vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja
paskatīties neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
uzgavilēt neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
uzspurgt neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.)
paārdīt neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
pagriezt neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to)
pamētāt neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt
pacilāt neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.)
papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.)
parunāt neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu)
pasvaidīt neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1)
pagriezties neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.)
ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai)
paturēt pie sevis (arī sevī, sev) neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.)
taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties
šumēties nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas)
ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.)
kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.)
pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.)
pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.)
nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.)
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
deklaratīvs Nekonkrēts, vispārīgs (par rīkojumu, pamācību, metodi u. tml.)
neglābsies ne peles alā nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.)
kā sasalis nekustīgi (uztraukumā, samulsumā, sasprindzinājumā u. tml.)
ķeimeriski Nelīdzeni (rakstīt), ļogoties (iet) u. tml.
pikets neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai
namīns neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
skamba neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.)
vizītkarte neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties)
krieviņš neliela kaudze (auzu, siena u. tml.)
pakaramais neliela mēbele ar āķiem, vadžiem drēbju, dvieļu uzkāršanai; arī atsevišķs āķis, vadzis, tapa u. tml. šim nolūkam
pečorka neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai
tamaguči neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa")
planšete neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.)
pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma
skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.)
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
irbīte neliels (salmu, klūgu u. tml.) saišķis, kūlis
čanka neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai
boņģelis neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
pinkulis neliels apaļš vai ieapaļš (miglas, dūmu u. tml.) kopums
skapsnata neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) u. tml.
saiva neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.)
trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes
brūzis neliels namiņš vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
lēkšķe neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums
lēkšķis neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums
slotiņa neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta
krēpa Neliels, garens veidojums, piemēram, kupena, siena vāls u. tml.
gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases
staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
tīrā kinofilma nelietota filmlente
murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
murgains Neloģisks, arī nepieņemams (par domu, ideju, izteikumu u. tml.)
atstumt neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.)
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts)
palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.)
pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās)
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.)
drigderēt Nemitīgi darbināt, grozīt u. tml. (kādu ierīci)
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.)
urķēties Nemitīgi pārbaudīt (kāda darbu), norādot uz trūkumiem, kļūmēm u. tml.
digdierēt Nemitīgi rīkot, atgādināt (kas darāms, veicams u. tml.)
bakstēt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.)
bakstīt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.)
neienācies Nenobriedis (par augļiem u. tml.)
sine anno nenorādot gadu (kad izdota grāmata u. tml.)
sine loco nenorādot vietu (kur izdota grāmata u. tml.)
makrofalls Nenormāli liels dzimumloceklis
megalopenis Nenormāli liels dzimumloceklis
vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.)
izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.)
pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt (3)
uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.)
uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.)
uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.)
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas
miocēns Neogēna perioda pirmā puse, pirms \~25-7 mlj g.
atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.)
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma
atstāt Nepaņemt līdzi (aiz paviršības, aizmāršības u. tml.)
titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.)
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem
turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.)
ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.)
ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.); nemaz
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešatne
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml.; zeme, kas (kādam) nav dzimtene; svešums (1)
iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
aizcirst durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
ierobežotība Nepilnība, šaurība (atziņām, mācībām, uzskatiem u. tml.)
pajēls Nepilnīgi, daļēji izcepts, izvārīts u. tml.
junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība
sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml)
klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.); nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas)
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves
raustīšanās neritmiska darbošanās, arī nevienmērīga virzīšanās (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
peotilomānija Nervozs paradums raustīt dzimumlocekli
aizmirst nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u.tml.)
beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma
gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks
uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu; ģērbties
žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis
secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.)
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); nesot nogādāt (kam)
nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārnest Nesot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas
nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas
pārvākt Nesot, vedot u. tml., pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt
sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi
apgādība Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo
aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.)
plēvekļi Netīrumi (plēves, zirnekļu tīkli u. tml.)
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.)
nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.)
skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko); arī skepticisms (2)
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.)
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno
atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
tenterisks Neveikls, nevienmērīgs (par gaitu, pārvietošanos u. tml.)
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.)
sačammāt Nevērīgi, nekārtīgi ko darot, saburzīt, saņurcīt, saspaidīt u. tml.
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.)
bukuris Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.); tenteriski
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām)
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.)
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur)
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.)
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2)
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
ļurens Nevingrs, ļogans, lokans (piemēram, dzimumloceklis)
aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
plenckadi Nevīžīgi, lieliem soļiem, velkot kājas, pieklibojot u. tml. (iet)
uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
sertuks Nikns, dusmīgs u. tml.
kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem); kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.)
aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.)
drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
krustu no dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.)
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.)
dubultdibens no divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.)
smirģelis no īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
vecākais no kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus
no (kādas) puses parādīt, aplūkot no kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
kraģis no kārtīm veidota konstrukcija siena (āboliņu, zirņu u. tml. žāvēšanai)
špalera no kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas
gadījumprocess no laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu
noslempēties no rasas, lietus u. tml. kļūt slapjam un pagurušam
rokrokā no rokas rokā (dot, sniegt u. tml.)
vārkšļi no salmiem un papīra veidoti telpu rotājumi, puzuri u. tml.
vērmele no šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību
diņķene no vērša dzimumlocekļa gatavota jātnieka pātaga
cauri no vienas puses līdz otrai, pārvarot šķērsli (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.)
appļauties Nobeigt pļauju (visā saimniecībā u. tml.)
gals Nobeigums, beigu daļa (ceļam, upei, grāvim u. tml.)
gals Nobeigums, beigu daļa (matam, apmatojumam u. tml.)
gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.); nobeigums (maršrutam)
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.)
apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai
norietēt Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti)
noriesties Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. rezultātā (par asti)
ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa
mēģinājums nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u.tml.)
mēģināšana nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u.tml.)
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
stebene Nodeldēta slota, rīkste, strupa aste un tml.
konstituēties Nodibināties, oficiāli izveidoties; sadalīt pienākumus (par organizatorisku veidojumu vadības institūcijām u. tml.)
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml, saaicināt, sapulcināt
atdalīt nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā)
apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem, rīkiem u. tml.
bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.)
briest Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.)
dasaieties Nogatavoties (par sēklām, augļiem u. tml.)
noripot Nogāzties, novelties (no kurienes, kur, uz kā u. tml)
nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.)
nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.)
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
nolikties Nogulties (kur, uz kā u. tml.), parasti, lai gulētu
nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.)
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.)
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
nogulēt Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko)
sasniegšana nokļūšana (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) pārvietošanās rezultātā
doties nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.)
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu)
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.)
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
bubināt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.)
bubulēt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.)
aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta
nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu)
depo Noliktava, garāža u. tml.
furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi
pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
pārņemt Nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt veikt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.)
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, kuras ietvaros 2. pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas u. tml.
noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.)
noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.)
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.)
mierīties Nomierināties; pārstāt trokšņot, palaidņoties u. tml.
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
uzķerties nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
sastapties nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.)
satikties nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.)
tikties nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs
krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas)
siet Noņemot virves, saites u. tml., atbrīvot no kāda saistījuma
sbločiķ Noņemt pulksteni u. tml.
norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.)
pirkums Nopirkto produktu, preču u. tml. kopums
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
panckas noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml. gabali
zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums
noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.)
uz norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu
tā norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu; arī tamlīdzīgi; līdzīgi
fall- norāda uz dzimumlocekli
falli- norāda uz dzimumlocekli
fallo- norāda uz dzimumlocekli
balan- norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu
balano- norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu
car norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts
cik norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
tā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas
starp norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process
pa norāda uz pārraides, sūtīšanas u. tml. līdzekli
viņgal norāda uz priekšmeta, objekta tālākā, pretējā gala vietu, kur tas atrodas, virzās, ir novietots u. tml.
viss norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur
vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.)
ciet norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.)
cieti norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2)
tā norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti
pie norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
aiz norāda uz to, kam pieskaras, ko tver, ved, tur u. tml.
no norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā
ar norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
pēc norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
pēc norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.)
līdz norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita
da norāda uz virzienu, vietu, kur kas tiek novietots, nolikts u. tml.
priekšā norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
priekšā norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
viss norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur
ārpus norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml); norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas
pretī norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt
viss norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem)
atpakaļ norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
sprūd- norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju
super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota)
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām
remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu
automoto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
sākum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
rotor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors
velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma
tāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma; arī tele- (2)
atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml. parasti zinātniskos tekstos)
apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu
atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu
atteikt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atsacīt
liegt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atteikt
atsacīt Noraidīt lūgumu, piedāvājumu u. tml.; atteikt
atsacīties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.)
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.)
atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.)
atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas)
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
iestrāde Noregulēšanās, nepieciešamā ātruma, kustīguma u. tml. iegūšana darbojoties (ierīcei)
apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē)
aizkomandēt Norīkot komandējumā (kur, uz kurieni u. tml.)
darbs Norise, gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.)
sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); arī veikties
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā)
standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.)
nošķirt Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.)
platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas)
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala
eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos
izvēles likumi nosacījumi kvantu fizikā, kas ļauj vai aizliedz kāda konkrēta mikroprocesa norisi - kvantu pārejas notikšanu, starojuma kvanta emisiju vai absorbciju u. tml.
izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot
pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.)
aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus)
izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
noslīdēt Noslīgt (kur, uz kā u. tml.)
aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.)
fiksēt nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.)
iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.)
nobojot Nostiprināt tīklu (murdu u. tml.) ar akmeņiem
iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.)
iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam)
pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām
pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem
paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) - par likumiem, noteikumiem u. tml.
atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.)
lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi
dzimumlomas identitāte noteikta dzimuma indivīda un pašapziņas vienība, kas balstās uz attiecīgās dzimumlomas prasībām
noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti
noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti
reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība
atsavināmā josla noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.)
zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.)
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums
salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.)
svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
vertikālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā
ietvars noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.)
veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes
respekts noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem
likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.)
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem
hronika Notikumu, faktu u. tml. reģistrējums hronoloģiskā secībā; pasākuma, darbības u. tml. secīgs apraksts
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.)
stiprs Noturīgs, nemainīgs (par ideju, uzskatu, u. tml.)
nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.)
aizvadīt Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.)
Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes)
fototelegrāfa sakari novecojis faksimilsakaru nosaukums; šaurākā nozīmē – faksimlilsakari, kuros uztvertos attēlus reģistrē ar fotogrāfiskām metodēm
miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.)
atsvabināt Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.)
nolīdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.)
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus
celīnu notīrīt novērst iespējamos kavēkļus, sarežģījumus u. tml., iepriekš noskaņojot labvēlīgi (kādu pret ko)
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (starp uzskatiem, parādībām u. tml.)
aizpildīt robu Novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.)
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.)
aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu, nepatīkamu u. tml.)
atrauties Novērsties (no domām, atmiņām u. tml.)
attālināties Novērsties (no kādām domām, darbības mērķa u. tml.)
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt
sanēt Novēršot piesārņojumu, atjaunojot u. tml., uzlabot (teritoriju, vidi)
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.)
nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu)
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam)
atbalstīt Novietot (uz kā, kur u. tml.)
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā)
noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa dalu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1)
likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. t ml.)
atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.)
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.)
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.)
nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.)
palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.)
nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam)
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1)
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu)
novest Novirzīt (sarunu, runu u. tml. uz ko)
nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.)
aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.)
nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.)
novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.)
nogarināt Nozāģēt (dēļus, apaļkokus u. tml.) noteiktā garumā
nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu
laikmets Nozīmīgs posms (kādā darbībā, norisē u. tml.)
paginēt Numurēt (grāmatas, žurnāla, rokraksta u. tml.) lappuses
izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.)
uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.)
vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.)
avots objekts (vide, izejmateriāls, ierīce u. tml.), no kā var iegūt, piemēram, vielu, enerģiju, materiālu
licence oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, programmatūru, literatūras vai mākslas darbu u. tml.
dementi oficiāla baumu, nepatiesas informācijas u. tml. atsaukšana, atspēkošana
prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.)
iesniegšana oficiāla dokumenta, pieteikuma, iesnieguma u. tml. nodošana
ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības
pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības
akreditēt Oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml)
atzīties Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.)
ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība (svinīgā pieņemšanā, gājienā u. tml.)
pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums
iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu)
lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.)
Mikronēzija Okeānijas daļa Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Micronesia"), gk. uz ziemeļiem no ekvatora, platība - 2600 kvadrātkilometru, \~300000 iedzīvotāju, ietver \~1500 salu 8 mlj kvadrātkilometru plašā akvatorijā
Ziemeļu Ledus okeāns okeāns Arktikā, starp Eirāziju un Ziemeļameriku, platība — 14,75 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1220 m, lielākais dziļums — 5527 m
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
tortilja omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām, iecienīta spāņu virtuvē
kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
saraksta apstrāde operāciju kopums, ko izpilda ar sarakstu: saraksta nolasīšana tā loģiskajā un fizikālajā secībā, saraksta paplašināšana ar jauniem elementiem, elementu izsvītrošana no saraksta u. tml.
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra
aldehīdi Organiski savienojumi - skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piemēram, polimēru ražošanā)
attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
bioloģija organisma attīstības process, dzīves veids u. tml.
aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.)
kontrindikācija Organisma vai slimības īpatnības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
progress Organismu vai to sugu, ģinšu u. tml. pilnveidošanās evolūcijas gaitā
savienība Organizācija, kurā ietilpst personas ar kopējiem politiskās, ideoloģiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem
pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.)
karš organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē)
vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem)
stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas
apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība
izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.)
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts
pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.)
orientācija Orientēšanās - sava stāvokļa noteikšana telpā; savas pozīcijas noteikšana politiskajā, ideoloģiskajā u. tml. sfērās; savas darbības virzīšana uz noteiktu mērķi
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
rakstaudzis Ornamentāls rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.; veidojums no kādām regulāri sakārtotām sastāvdaļām
krusts Ornamentāls simbols, reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls
Haiti Otra lielākā sala Lielo Antiļu salu grupā, platība - 76500 kvadrātkilometru, garums - 650 km, platums - 241 km, 17,5 mlj iedzīvotāju, augstākā virsotne - 3175 m
B Otrais labākais (savā grupā, šķirā u. tml.)
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.)
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko)
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.)
pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko)
birokratizēt padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks
racionalizēt padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
atsvabināt padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2)
saasināt padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.)
notušēt padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.)
kuplināt padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt
izstiept padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.)
izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
pakuplināt padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt
izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
apsegt padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
hidrofobizēt padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.)
aptumšot padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.)
aizmiglot padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
atcelt padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību)
apstarot padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt
apspīdēt padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt
aizvadīt padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.)
saasināt padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.)
parādīt padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.)
attaisīt padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
attaisīt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2)
atvērt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt
atlaist padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.)
atvēsināt padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.)
izlīdzināt padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml)
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.)
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju)
lauka karatiesa pagaidu karatiesa revolūcijas vai tml. laikā ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru, kura ātri pasludina un izpilda spriedumu, parasti - nāvessodu
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja
pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.)
aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt
padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci)
nogrūst Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
pakāpt Paiet (kur, kādā virzienā u. tml.)
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums
veidošanās pakāpeniska kustību, valodas u.tml. spēju attīstīšanās, veidošana
veidošanās pakāpeniska psihes, rakstura, personības īpašību, uzskatu u. tml. attīstīšanās
veidoties pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.)
noplēnēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.)
plēnēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.)
noplienēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt
savilkties pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm)
pludot pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.)
labēties pakāpeniski kļūt labākam (par laiku, apstākļiem u. tml.)
plaukt pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām
tirpt pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.)
smaile pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā
rūgt pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.)
taisīties pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu)
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
denacificēt pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes)
saķert pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē)
aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.)
paņemt rokā žurnālu (arī grāmatu, avīzi u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (žurnālu, grāmatu, avīzi u. tml.)
oligocēns Paleogēna vēlā epoha pirms 37 mlj līdz 25 mlj gadu un šā laikposma nogulumi
paleocēns paleogēna vissenākā epoha (pirms 67-58 mlj gadu)
devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods
silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki
ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki
atbalstīt Palīdzēt (morāli, materiāli u. tml.)
afiša Paliela formāta paziņojums (par izrādi, koncertu, lekciju u. tml.)
uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā, virzienā)
ņemties Palielināties (apjomā, intensitātē u. tml.) - par parādībām dabā
pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.)
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties
verps Palīgenkurs uz kuģa; to laivā aizved zināmā attālumā no kuģa un izmet; izmanto, lai novilktu kuģi nost no sēkļa, pārvilktu kuģi uz citu vietu u. tml.
masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā
zaudēšana palikšana bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast
pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to)
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.)
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.)
kalodka Paliktnis (ierīcei, iekārtai u. tml.)
Rheum palmatum palmlapu rabarbers
uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas
šasija Pamatdaļa, atbalsta daļa (ierīcēm, iekārtām u. tml.)
Ziemeļlatgales pacēlums pamatiežu pacēlums Austrumlatvijas zemienes ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 163 m (Numernes valnis), to klāj 5-25 m biezi kvartāra nogulumi, pamatmorēnas līdzenums ar pauguriem un grēdām, purvi, meži
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.)
riņķī un apkārt pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.)
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu
dibins Pamatne (priekšmetiem, parasti traukiem u. tml.)
grunts Pamatne, dibens (jūrai, upei, ezeram u. tml.)
pierādīt pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u.tml., atzīt (ko)
pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to)
pierādīt pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
balstīt Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu)
aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus)
avots Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.)
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.)
izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.)
nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.)
iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.)
ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.)
sabikstīt pamudināt ar dunku, sabikstīt ar piešiem u. tml.
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml)
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
atbrīvošana Panākšana, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u. tml.
nosēdināt panākt (aicinot vai liekot), ka novietojas sēdus (kur, uz kā u. tml.)
novirzīt panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.)
vilcināt panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku
sūtīt panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi)
valdīt panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā
novaldīt panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā
dzesināt panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks
uzrādīt panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu)
iekārdināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
likt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.)
paglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.)
noritināt panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
uzlaist panākt, arī ļaut, ka (kāds) savā darbībā nonāk (kur), darbojas (kādā nozarē u. tml.)
izlaist panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
izpludināt panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
izplūdināt panākt, arī ļaut, lai izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
palaist panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.); panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā)
uzlaist panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
palaist panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
nobriedināt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt
nobriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt
samalt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.)
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
pagriezt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
savaldīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
sekmēt panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu; arī veicināt
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām
uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
taktēt panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos
klusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas
pieklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas
uzjundīt panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi izraisās (psihē), uztrauc
pārvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas
sasaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā
taisīt panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.)
sagatavot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam)
izvirzīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību
sadīdīt panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.)
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni)
vērst panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.)
sarežģīt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība
uzlaist panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzstellēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzsūtīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām
saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.)
uzsist panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas
uztriekt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas
piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
uzvērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izvadīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.)
pasviest panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.)
pārsvītrot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
uzvirpuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
slidināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
iedragāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
pārcelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus)
uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
satricināt panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība
satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam
uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.)
saistīt panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības
uzmutuļot panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo
nošķilt panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg
sadrūzmēt panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.)
porēt panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras
atsaukt panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
pagriezt panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
stimulēt panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.)
zvelt panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.)
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
izjaukt panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.)
izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml)
sagatavot panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
viest panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.)
līdzināt panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, krokas u. tml.)
sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.)
liet panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē
ievadīt panākt, ka (kāda sistēma, iekārta u. tml.) saņem (programmu, informāciju)
pakļaut panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā)
apklusināt panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
izdzīvāt panākt, ka (kāds) atstāj vietu, telpu u. tml.
pārmānīt panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.)
pārtvert panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nonāk cita rīcībā
pilnveidot panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām
precizēt panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu
nolaist panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu
notecināt panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
palaist panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
pārgādāt panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). P. smagos pirkumus mājās
pārgādāt panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko)
pārgādāt panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur)
nosēdināt panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.)
nogriezt panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml)
paturēt panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas
vēdināt panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
palaist panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.)
turēt panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē)
uzlabot panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
iztecināt panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.)
liet panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.)
novadīt panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā
aizmidzināt panākt, ka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.); iemidzināt
aizslīdināt panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
apkvēpināt panākt, ka apņem dūmi, gāze u. tml.
atpeldināt panākt, ka atpeld šurp; panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
gāzt panākt, ka grūst, brūk u. tml.
ņemt panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu); atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.)
apstrādāt panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.)
šaut panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci)
atraut panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.)
beserēt panākt, ka uzlabo veselību, darbības spēju, lietošanas iespējamību u. tml.; labot
atbrīvot panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā)
pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
nodabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
nodabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml)
kultūraizstāšana Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.
kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem)
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm)
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta
difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.)
aizaugt par ceļu, lauku, dārzu u. tml.
simpātisks par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
svešāds par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
tāls par darbību, norisi u. tml.
aizritēt par dažādām norisēm, notikumiem, domām u. tml.
karāties par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
grozīties par dzīves apstākļiem, laikmetu u. tml.
klimst par ēnām, miglu u. tml.
ieplūst par gaisa strāvām, dūmiem, smaržām u. tml.
pārskriet par gaismu, ēnu u. tml.
pārslīdēt par gaismu, ēnu u. tml.
aizplūst par gāzēm, gaisa strāvām u. tml.
izplūst par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
izplūst par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
izplūst par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
platspārnu par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem
pacelt par ierīcēm, iekārtām u. tml.
skaitīt par ierīcēm, iekārtām u. tml.
treļļot par ierīcēm, iekārtām u. tml.
skalojams par ierīcēm, iekārtām, traukiem u. tml.
pierimt par ierīcēm, mašīnām u. tml.
aizstāt par iestādēm, organizācijām u. tml.
samukt par kājām, apaviem u. tml.
aizslīdēt par laivām, kuģiem u. tml.
iedunēties par lielgabalu, dzinēju u. tml.
aizdžinkstēt par lodi, bultu u. tml.
aizslīdēt par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
paslīdēt par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
pārvilkties par mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.
aizsegt par mākoņiem, miglu, dūmiem u. tml.
aizklāt par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
šņākt par mežu, kokiem u. tml. (vētrā, negaisā)
izlocīties par miglu, dūmiem u. tml.
iekļaut par miglu, dūmiem, gaismu u. tml.
riesties par miglu, mākoņiem u. tml.
noklust par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
beigties par mūžu, dzīves gaitām u. tml.
ņemt (arī ķert) pie dziesmas par nepaklausību, neatļautu darbību u. tml. pakļaut (kādu) sodam
kapāt par papēžiem, pakaviem u. tml.
saārdīt par parādībām dabā, arī šāviņiem, karadarbību u. tml.
kapāt par pātagu, pletni u. tml.
sakapāt par pātagu, pletni u. tml.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai)
sadurties par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
pavērsties par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
smilkstēt par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
gurkstēt par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
vieninieks par priekšmetiem, parādībām u. tml.
norobežots par priekšmetu, veidojumu u. tml.
milzīgs par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu
milzu par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu
cirst par rungu, pātagu u. tml.
pirkt par samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā
aizsegties par sauli, debesīm, tāli u. tml.
salts par stāvokli, apstākļiem u. tml.
noskalot par straumi, lietu u. tml.
ārdīt par šāviņiem, spridzināmajām vielām u. tml.
pārpilns par tekstu, mākslas darbu u. tml.
izvērsties par tekstu, vārdiem, sarunu u. tml.
derēt par uzskatiem, pārdzīvojumiem u. tml.
aizķerties par vēju, mākoņiem u. tml.
ieskriet par vēju, puteni u. tml.
sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml, kam nav būtiskas nozīmes
stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko); ierosinošais kairinājums
pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību
smalkums Parādības, apstākļi, darbības u. tml., kas atbilst augstām prasībām
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
statistika parādību, faktu u. tml. uzskaite, arī interpretācija
izlīst Parādīties (par ceļu, upi u. tml.)
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.)
rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.)
iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml)
vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
pārspīlēt pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši
pārakcentēt pārāk akcentēt (domu, ideju, formas elementu u. tml.)
pārsātināties pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko)
pārspēlēties pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties
pāršūpot pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārslodze pārāk intensīva (iestādes, uzņēmuma u. tml.) izmantošana
pārslogot pārāk intensīvi izmantot (iestādi, uzņēmumu u. tml.)
pārgrodot pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.)
autogrāfs Paraksts, pašrocīgs ieraksts (grāmatā, uz ģīmetnes u. tml.)
priekšroka Pārākums, pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma
-zaurs parasti beidzamā zilbe fosilo rāpuļu nosaukumos (dinozaurs u. tml.)
pusacs parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu
pusauss parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu
pults parasti savienojumā "vadības pults": iekārta, tās daļa ar vadības iekārtām, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai
pārcelt parasti savienojumā ar "burtiski", "tieši" u. tml.: nekvalitatīvi, pārāk tieši, burtiski pārtulkot
pārcēlums parasti savienojumā ar "burtisks", "tiešs" u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums
karsts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu
silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu
mitrs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu
karsts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru
silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru
uzlēkt parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus)
izlaist parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
raugs parasti savienojumā ar "vecs": iepriekšēja laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums
palaist parasti savienojumā ar "viegli", "brīvi" u. tml.: atļaut (ko) pavirši, rīkoties brīvi
modelis paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml)
cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus
apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.)
cenzēt Pārbaudīt (tekstu, filmu u. tml.), lai dotu atļauju (to) publicēt
pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u.tml.)
meklēt Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.)
pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.)
pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.)
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu)
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.)
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.)
aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino; rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml.; saviļņojums
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.)
hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.)
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu
pārtaisīt Pārģērbjot, uzliekot masku u. tml., izveidot (kādu) līdzīgu (kam)
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai)
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pāriet (arī nonākt) citās rokās pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.)
pārplencēt pāriet pāri (dubļiem u. tml.)
iekalt pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu)
notīklot pārklāt (ko) tīklojuma veidā (par rievām, dzīslām u. tml.)
aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju
apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.)
apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.)
aprakt Pārklāt, nosegt (par ko grūstošu, plūstošu u. tml.)
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
apsisties pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.); saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.)
novilkties pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm)
pārvilkties pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.)
pāraugt pārklāties (ar plēvi, krevi u. tml.) - piemēram, par brūci; pārklāt (piemēram, brūci) - parplēvi, krevi u. tml.
aizvilkties pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.)
aizkūpēt pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam); aizkvēpt
apzelt pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.)
aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml.
pārtapt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārtikt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna
paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība
pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.)
pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
nošķērsīt Pārmānīt (pircēju, klientu, u. tml.)
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.)
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.)
iziet no krastiem pārplūst (par upi, ezeru u. tml.)
zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas
kūrēt Pārraudzīt, sekot darbam, norisēm kādā nozarē, resorā u. tml.
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.)
apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.)
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro
uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1)
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.); nostāties
saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.)
pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.)
apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.)
pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.)
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.)
izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.)
pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.), parasti ātri, pavirši lasot
patēriņš pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai
ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
sīkdalībnieks partneris, kuram pieder ļoti maza daļa (akciju u. tml.)
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko)
pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.)
atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm)
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.)
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt
atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml)
rima Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.)
pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja
stāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja
apstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāšanās
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai
atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.)
pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.)
saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt)
saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.)
izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.)
lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.)
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.)
sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
pārtulkot Pārveidot (tekstu, datus u. tml.) no vienas zīmju sistēmas citā zīmju sistēmā
pārlabot Pārveidot (tekstu, ko uzzīmētu u. tml., parasti novēršot kļūdas, defektus)
saārdīt pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt
pārraut Pārvest ar transportlīdzekli (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu)
aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt
pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko)
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā
sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem; arī par priekšmetiem, vielām u. tml.
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu)
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1)
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1)
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā)
sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.)
padot Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.); pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) - par mehānismu, ierīci u. tml.
kūleņoties pārvietoties (tumsā, miglā u. tml), tā ka nevar skaidri saredzēt
pārcelties pārvietoties (uz citu darbavietu, citu objektu) - par strādniekiem, darba kolektīvu u. tml.
pāriet pārvietoties (uz citu uzturēšanās vietu, mitekli u. tml.) - par dzīvniekiem
slīdēt pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu
pārmainīties pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārmaukt Pārvilkt (citas zeķes, cimdus u. tml.)
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.)
aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.)
pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā)
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību
darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību
atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
rehabilitācija Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u.tml.)
darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana
drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai
Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras
institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.)
zinātniskais aparāts paskaidrojošu tekstu, piezīmju un rādītāju sistēma zinātniskam darbam, kopotiem rakstiem u. tml.
komentārs Paskaidrojums, secinājums, spriedums (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.)
atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā
uzmanīties paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties
atlavīties Paslepus atnākt, atskriet šurp; paslepus atnākt, atskriet (kur, pie kā u. tml.)
izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.)
izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro
apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.)
padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt
pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt
bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku
marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem
preses birojs pastāvīgs informācijas centrs lielo laikrakstu redakcijās, informācijas aģentūrās u. tml.
granītciets Pastāvīgs; neiedragājams (par pārliecību, ticību u. tml.)
krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa
pašsvars pašam transportlīdzeklim (arī konstrukcijai u. tml.) piemītošais svars (bez derīgās kravas, slodzes)
atlapot Pašķirt (grāmatu u. tml.) atpakaļ
aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
pateikt (arī pasacīt) priekšā pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž
pieminēt Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē
labi Patīkami (smaržot, garšot u. tml. )
padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml.
saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.)
spermatoreja Patvaļīga sēklas šķidruma iztecēšana bez dzimumlocekļa erekcijas
padrillēt Paurbt, pabakstīt u. tml.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
(sa)raukt degunu paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
atspoguļot Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.)
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties
beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.)
pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.)
nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt (3)
gids Pavadonis, kas iepazīstina ar kādu vietu, apstākļiem u. tml.
eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
atvadīt Pavadot atvest šurp; pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml)
pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.)
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.)
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
iespiedums paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot
iespiedums paveikta darbība --> iespiest 2(2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
izrotājums paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo
ekipējums paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai)
izdrupums paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt; izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī)
kodinājums paveikta darbība, rezultāts --> kodināt 1 (1); ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot
lējums paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
pamatojums paveikta darbība, rezultāts --> pamatot; faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību
panējums paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
piedēvējums paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam)
pildījums paveikta darbība, rezultāts --> pildīt(1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai
sastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt; detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai
tēlojums paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā)
tetovējums paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
vispārinājums paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts
novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.)
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu)
pavērsties Pavērst savu ķermeni ar seju (pret ko, uz ko u. tml.)
nolaist acis pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.)
nolaist skatienu (arī acis) pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml)
atroceniski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
atrociski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
sačakstināt Pavirši, ne visai rūpīgi sagatavot, salabot u. tml.
sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt
sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt (2)
pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem
pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pavietot Pavirzīt, novietot (mazliet tālāk, sānis u. tml.)
padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (kur, kādā virzienā u. tml.)
padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu
pakustēties Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni
pakļūt Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet
pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.)
paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē)
apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.)
atvēst Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt
boncis Pazems, apaļš trauks (piemēram, paliela krūze, māla vai metāla pods, neliels spainis u. tml.)
pēda Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.)
zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
deklarācija Paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.)
atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; atcelt
atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess
sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
ziņa pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma, arī no (kāda) viedokļa u. tml.
Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
sist pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.)
atsišķis pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
atsišņa pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
sadalīties pēc kādām darbībām, pazīmēm u. tml. izveidot (atsevišķas grupas, vienības) - par cilvēku kopumu
tabula pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai
šķira pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa
piekārtot pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.)
šķira pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa
atkopties pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.)
izstāties pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks
nobeigums Pēdējais posms (kādā darbībā, procesā, pasākumā u. t ml.)
noslēgums Pēdējais posms (kādā darbībā, procesā, pasākumā u. tml.)
rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
aprauties pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.)
nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
uzbrukt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
uzklupt pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
uzkrist pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.)
samesties pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām
uzsprēgāt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
piesisties pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
iesisties pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
aizraut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
raut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
pārgriezt pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
noraut pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2)
iedegties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.)
iekvēloties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4)
pārsteigt pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā
attapties pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms)
uzskriet pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.)
iedegties pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.)
iekvēloties pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5)
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
atšauties Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.)
perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums
laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni)
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā)
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.)
gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes
špinole Penālis (rakstāmpiederumiem u. tml.)
plītiņš Pēriens (parasti ar rīkstēm, pātagu u. tml.)
starpperiods periods starp notikumiem vai darbībām, arī laika periodiem u. tml.
iepirkties Pērkot iegādāties (produktus, preces u. tml.)
iepirkties Pērkot iegādāties produktus, preces u. tml.
Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur
spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors
voyeur persona, kas gūst seksuālo apmierinājumu, skatoties, kā citi nodarbojas ar seksu, novērojot, kā izģērbjas sievietes u. tml.; lūriķis
ekspeditors persona, kas nodarbojas ar (dokumentu, preču u. tml.) nosūtīšanu
kambists persona, kas nodarbojas ar vekseļu operācijām, ārvalstu monētu tirdzniecību u. tml.
beneficiārs persona, kas saņem ienākumus no sava īpašuma, ja tas nodots citas personas pārvaldīšanā saskaņā ar pilnvarojumu (izīrējot u. tml.)
inkasents persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
koordinators persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību
likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses
kontaktpersona persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām
pilnvarnieks persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru
pilnvarots persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai
regresants persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību
regresāts persona, organizācija u. tml., pret kuru izvirza regresa prasību
eksponents persona, valsts, organizācija u. tml., kas eksponē (ko) izstādē, muzejā
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude
filtrēšana Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude
darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku
uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.)
antropomorfizēšanās personvārda izmantošana dzīvnieka, priekšmeta, parādības u. tml. (nevis cilvēka) nosaukšanai
antroponīms Personvārds; cilvēka vārds (priekšvārds), uzvārds, pseidonīms, iesauka u. tml.
salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
skatīt pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā, kosmosā u. tml.)
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u.tml.; nozīmīte (2)
piebāzties Piebāzt (savu somu, savas kabatas u. tml.)
piesabāzties Piebāzt savas kabatas, maisus u. tml.
pacelt Piecelt, uzcelt kājās, sēdus u. tml.
pacelties Piecelties, uzcelties kājās (no kā); piecelties sēdus, pussēdus u. tml.
piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
piecnieks Piecu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu
turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.); rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.)
gonkot Piedalīties ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.)
bričkāties Piedalīties mājas ballē; dejot, rotaļāties u. tml. mājas ballē
iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt
tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība
kārt kaklā piedēvēt, pārmest (vainu, izteikumu u. tml.)
rokriņķis Piedurknes izgriezums (tērpam, adījumam u. tml.)
saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.)
pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.)
izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.)
ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.)
pielikt Piejaukt, piebērt u. tml.
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt)
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem)
trošu ceļš piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u. tml.
uzkarināt Piekārt (ierīci, iekārtu u. tml.) citai ierīcei, iekārtai u. tml. tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces, iekārtas u. tml. masu
akcepts Piekrišana (kādam priekšlikumam, ierosinājumam u. tml.)
piektenis Piektais tramvajs (trolejbus, autobuss u. tml.)
nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim
vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas
blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.)
pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi
atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā
limāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni
livāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni
daļa pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā); arī liktenis
runas stundas pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.)
izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.)
nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.)
atzīt pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
šifrs pieņemta zīmju kopa (burti un cipari) saīsinātai dokumentu, iespieddarbu u. tml. apzīmēšanai, kas ļauj grāmatas u. c. iespieddarbus kārtot noteiktā secībā bibliotēku vai citu krātuvju plauktos
ņemties Pieņemties, augt (spēkā, gudrībā u. tml.)
piesūcināt Piepildīt (kā) spraugas, poras u. tml. (par vielu)
aizņemt Piepildīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu) - par tekstu, attēlu u. tml.
aizpildīt Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) - par priekšmetiem, vielām
aizjemt Piepildīt (telpu, vietu, trauku u. tml.)
piesērt Piepildīt (ūdenstilpi ar smiltīm, akmeņiem u. tml.)
pietupēt Piepildīt ar tupus atstātām pēdām (par vistām u. tml.)
aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.)
piesērēt Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
izpildīties piepildīties, realizēties (par nosacījumiem, likumiem, sakarībām u. tml.)
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi)
noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.)
atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.)
sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus
piezīmēt Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu laktu, domu u. tml.
sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā)
iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.)
kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju)
vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
biezs Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.)
smags Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.)
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt
apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi
poga Piespiežama vai pagriežama detaļa (vai tās imitācija displeja ekrānā), ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru
dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.)
aplatot Piestiprināt (jumta spārēm, sienai u. tml.) latas
iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi)
piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē
apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.)
apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietnu izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.)
izsniegt Piešķirt un pasniegt (apbalvojumu, medaļu u. tml.); pasniegt (piešķirto apbalvojumu, medaļu u. tml.)
iedot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.)
finansējums piešķirtie naudas līdzekļi (parasti pasākumam, iestādei, uzņēmumam vai tml.)
komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam
sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
tuvināties Pievērsties (kādām domām, darbības mērķim u. tml.)
aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām
pāriet Pievērsties kādam citam (par attieksmi, jūtām u. tml.)
pārsviesties Pievērsties kam citam (par domām, jūtām u. tml.); pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu)
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, norādīt (uz kādu faktu, parasti trūkumiem, kļūdām u. tml.)
uzkare Pievienojums piekarot, kurā viena ierīce, iekārta u. tml. pilnīgi uzņem otras (piekārtās) ierīces, iekārtas u. tml. masu
afiliācija Pievienošana "mātes" kompānijai nodaļas, filiāles u. tml. statusā
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
atraktivitāte Pievilcējspēks; spēja pievilkt, saistīt (par cilvēkiem, mākslas izpausmēm u. tml.)
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs)
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi; klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu
atzvanīt Piezvanīt (šurp, uz mājām u. tml.)
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. tml.
lāpīt Pildot ar kādu materiālu caurumu, plīsumu u. tml., labot (priekšmetu); pildīt ar kādu materiālu (caurumu, plīsumu u. tml.) priekšmetā
aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.)
nopilēt Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
aizpilināt Pilinot aizvirzīt (aiz kā, kam garām u. tml.)
izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. šķidrumu)
livers Pilnesis - ierīce nelielu šķidruma daudzumu pārnešanai, noņemot paraugus vīnam, eļļām u. tml.
briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība
ģenerālmēģinājums Pilnīgas (izrādes, koncerta u. tml.) norises mēģinājums
pa tīro pilnīgi (novākt, aizvākt, likvidēt u. tml.)
miltos pilnīgi (sadalīt, iznīcināt u. tml.)
precīzi pilnīgi atbilstoši īstenībai vai noteiktam mērķim (par informāciju, tekstu u. tml.)
nodoties pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.)
aprakties pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo
ierakties pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo
pienennāties pilnīgi padzerties (pienu, tēju u. tml.)
atdoties pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.)
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.)
ataraksija Pilnīgs dvēseles miers, ko, pēc dažu antīko filozofu domām, prātnieks sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus u. tml.
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml, iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi)
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.)
aizpilēt Pilot aizkļūt (aiz kā, kam garām u. tml.)
izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
Fīniksa pilsēta ASV ("Phoenix"), Soltriveras krastos, Arizonas štata administratīvais centrs, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Melburna pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Jardimli pilsēta Azerbaidžānā ("Yardimli"), rajona administratīvais centrs, 3900 iedzīvotāju (2008. g.)
Širvana pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli
Čitagonga pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Santakrusa pilsēta Bolīvijā ("Santa Cruz"), Andu piekājē 440 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Fortaleza pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Gojanija pilsēta Brazīlijā (port. val. "Goiania"), Gojasas štata administratīvais centrs, 750 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju, 2 universitātes (dib. 1959. un 1964. g.)
Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Riodežaneiro pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Portualegri pilsēta Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štata administratīvais centrs, jūras osta Patusas lagūnas krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju
Resifi pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Salvadora pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Benoja pilsēta Čadā, Rietumlogones reģiona austrumu daļā
Bebidžija pilsēta Čadā, Rietumlogones reģiona ziemeļaustrumos
Mundu pilsēta Čadas dienvidos ("Moundou"), Logones kreisajā krastā, Rietumlogones prefektūras administratīvais centrs, 108700 iedzīvotāju (2000. g.)
Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Dienvidčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.)
Keiptauna pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Durbana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta
Inčhona pilsēta Dienvidkorejā ("Inchon"), osta Dzeltenās jūras krastā, Kjongido provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Tegu pilsēta Dienvidkorejas dienvidaustrumu daļā ("Taegu"), Kjonsanpukto provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju
Tedžona pilsēta Dienvidkorejas viedienē (angļu val. "Daejeon"), Čunčonnamdo provinces administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Suvona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļrietumos (korejiešu val. "Suwon"), uz dienvidiem no Seulas, Kjongido provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Gvajakila pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā
Čelama pilsēta Indijā ("Salem"), Tamlinādas štatā, 829300 iedzīvotāju (2012. g.)
Čennai pilsēta Indijas dienvidos, osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata administratīvais centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa
Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā, Karnatakas štata administratīvais centrs (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
Srinagara pilsēta Indijas ziemeļos (angļu val. "Srinagar"), Kašmiras ielejā 1600 m vjl., Dželamas krastos, Džammu un Kašmiras štata administratīvais centrs, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šimla pilsēta Indijas ziemeļos, Himalaju pakājē, Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 2275 m vjl., 169600 iedzīvotāju (2015. g.); senāk - Simla
Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema
Medana pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Mosula pilsēta Irākas ziemeļos (angļu val. "Mosul"), osta Tigras krastā, Nīnavas (Ninīves) muhāfazas centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Amlaša pilsēta Irānā (_Amlash_), Gīlānas ostānā
Šīrāza pilsēta Irānas dienvidos (persiešu val. "Shīrāz"), Farsas ostāna administratīvais centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Tebrīza pilsēta Irānas ziemeļrietumos (persiešu: تبریز, azerbaidžāņu: Təbriz), Adžičajas upes ielejā, Austrumazerbaidžānas ostāna administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bondēno pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Saporo pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā
Jokohama pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta
Nagoja pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kioto pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju
Osaka pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā
Kobe pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Monreāla pilsēta Kanādā ("Montreal"), Kvebekas provincē, Sentlorensas krastos, 1600 km no okeāna, lielākā Kanādas jūras osta, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kalgari pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Toronto pilsēta Kanādā, osta Ontārio ezera krastā, Ontārio provinces centrs, Kanādas lielākā pilsēta - 4,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Vankūvera pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Medeljina pilsēta Kolumbijā (sp. val. "Medellin"), Centrālajā Kordiljerā 1525 m vjl., Antjokijas departamenta centrs, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kali pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Santiago de Cali"), Andu Rietumkordiljeras austrumu piekājē 1014 m vjl., Kaukas ielejā, 2,5 mlj iedzīvotāju
Barrankilja pilsēta Kolumbijas ziemeļos, Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Lubumbaši pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
Baotou pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā, osta Huanhes krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Hefeja pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hefei"), Aņhujas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Cjindao pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Qingdao"), Šaņdunas provincē, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.), osta Dzeltenās jūras krastā
Šidzjadžuana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Shijiazhuang"), Hebejas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sudžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Suzhou"), Dzjansu provincē, osta Lielā kanāla krastos, 1,45 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Tanšaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tangshan"), Hebejas provincē, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Haņdaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Taijuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sjuidžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Xuzhou"), Dzjansu provincē, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Džendžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Luojana pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Henaņas provinces ziemeļrietumos, Lohes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Dzinaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Siaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Čanša pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Hunaņas provinces administratīvais centrs, osta Sjandzjanas krastā, 2,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Fudžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, osta Miņdzjanas krastā, Fudzjaņas provinces administrtīvais centrs, 1,22 mlj iedzīvotāju
Čuncjina pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), provinces administratīvais centrs, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana
Čendu pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā, Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces administratīvais centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kuņmina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Guijana pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šaņtou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, osta Handzjanas grīvā, Dienvidķīnas jūras krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Svatou
Tiaņdzjiņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju
Čančuņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Changchun"), Itunhes krastos, Dzjiliņa provinces centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Harbina pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šeņjana pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Huanhes krastos (angļu val. "Shenyang", ķīniešu val. "沈阳市"), Liaoninas provinces centrs, 3,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Daliaņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaodunas pussalā, osta Dzeltenās jūras krastā, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Fušuņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas provincē (ķīn. val. "Fushun"), Huanhe kreisajā krastā \~30 km garumā, 1,4 mlj iedzīvotāju
Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Datuna pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā, Cjinhai provinces austrumos, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Laņdžou pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā, osta Huanhes labajā krastā, Gaņsu provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Danfērmlina pilsēta Lielbritānijā (_Dunfermline_), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
Kasablanka pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā"), Atlantijas okeāna krastā, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Dārelbeida, arī Dār el Beida
Gvadalahara pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Leona pilsēta Meksikā ("Leon"), Gvanahvatas pavalstī, Meksikas kalnienē 1890 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju
Puebla pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Monterreja pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Tihuana pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Džida pilsēta Saūda Arābijā (arābu val "Jeddah"), osta Sarkanās jūras krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
Kuršumlija pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Haleba pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos (arābu val. "Halab", turku val. "Aleppo"), Kuveikas krastos, muhāfazas centrs, 1,6 mlj. iedzīvotāju (2007. g.); Alepo; Alepa
Dzjiliņa pilsēta šajā provincē (ķīn. val. "Jilin"), osta Sungari krastā, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1954. g. bija provinces administratīvais centrs
Gaosjuna pilsēta Taivānas salas dienvidrietumu krastā, apriņķa administratīvais centrs, Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Taibeja pilsēta Taivānas salas ziemeļos, Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Dāresalāma pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Dumlupinara pilsēta Turcijā ("Dumlupinar"), Kitahjas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Erdemli pilsēta Turcijā ("Erdemli"), Mersinas ilā, 50200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gemlika pilsēta Turcijā ("Gemlik"), Bursas ilā, 92900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kumlu pilsēta Turcijā ("Kumlu"), Hatajas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kumludža pilsēta Turcijā ("Kumluca"), Antaljas ilā, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
Komlo pilsēta Ungārijā ("Komlo"), Baraņas meģē, Mečeka masīva ziemeļu nogāzē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Arvīka pilsēta Zviedrijā (_Arvika_), Vermlandes lēnē, 14200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kristīnehamna pilsēta Zviedrijā (_Kristinehamn_), Vermlandē, osta Vēnera ezera ziemeļaustrumu krastā, 17800 iedzīvotāju (2010. g.)
Kārlstade pilsēta Zviedrijā, Vēnerna ziemeļu piekrastē, Vermlandes lēnes administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Hāgfoša pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 5100 iedzīvotāju (2010. g.)
Filipstāde pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 6000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sefle pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 9000 iedzīvotāju (2010. g.)
Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
urbanizācijas līmenis pilsētu iedzīvotāju īpatsvars, izplatības pakāpe kādā teritorijā (valstī, reģionā u. tml.)
vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums
mutturis Pīpes (arī taures u. tml.) daļa, ko tur mutē
pīpot Pīpēt (pīpi, cigareti u. tml.)
štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
sākumdaļa Pirmā (kādas darbības, norises u. tml.) daļa, sastāvdaļa
sākumdaļa Pirmā (teksta, skaņdarba u. tml.) daļa, sastāvdaļa
debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piemēram, sporta sacensībās)
sākumposms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms
sākuma posms pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms; pirmais (teksta, skaņdarba u. tml.) posms; sākumposms
sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
sākumposms Pirmais (teksta, skaņdarba u. tml.) posms
sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts
pervaks pirmais uzlējums (gatavojot čefīru, stipru tēju u. tml.)
pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā)
debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās)
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.)
prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai
plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1)
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas
trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1)
priekšāda Plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu
membrāna plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.)
iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe
uztriepe Plāna slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei
pērinīte plāna strēmele maizes, papīra u. tml.
lapa plāna taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); planējot uzvirzīties virs kādas vietas
plānimetrs Planimetrs - mehāniska ierīce laukumu mērīšanai pēc kartēm, plāniem u. tml.
kalendarizēt Plānot (darbību, pasākumu u. tml. kopumu) pa noteiktām laika vienībām
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
šarmēze Plāns zīda muslins, ko lieto masku kostīmiem, dāmu viesību tērpiem u. tml.; arī zīda triko audums veļai u. c.
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.)
kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendāra plāns
kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendārplāns
pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša plānsaimniecības organizācija
vafele plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu
piegriešana Plānu detaļu izgriešana vai izciršana no tekstildrānas, ādas, kartona, skārda u. tml. materiāla
falloplastika Plastiska dzimumlocekļa operācija
marote Plastisks sievietes galvas atdarinājums, ko izliek logā modistes, frizieri u. tml.
kartuša Plastisks vai grafisks (uzraksta, emblēmas, ģerboņa u. tml.) rotājums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā
konference plaša sanāksme politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai vienas vai vairāku dienu garumā, parasti ietver priekšlasījumus
mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (tautas saimniecībā, kādā tās nozarē, uzņēmumā u. tml.)
tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.)
pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu); plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.)
izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot (mākslas tēlu)
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.)
plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa
aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
dirkāties Plēst, dīrāt (drēbes, papīru u. tml.)
oderēt Plēst, kost u. tml. (tā, ka tiek izplūkāts apspalvojums, apmatojums)
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2)
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
savillot Plēšoties sakost, saknābāt u. tml., izplūkājot, izjaucot apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvniekiem)
čibēt Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml)
zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem
zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem
aizpludināt Pludināt prom; pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atpludināt Pludinot atgādāt šurp; pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
laisties Plūst (lejup) - par šķidrumu, straumi u. tml; plesties (plašumā) - piemēram, par šķidrumu
kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.)
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku)
slīdēt Plūst, parasti vienmērīgi (par upi, straumi u. tml.)
šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu)
apvēdināt Plūstot apņemt (no visām pusēm) - par gaisa plūsmu, smaržu u. tml.
aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt
atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) - par ūdeņiem
izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
izgrauzt Plūstot radīt (piemēram, iežos iedobi, alu u. tml.) - par ūdeņiem
izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni)
čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas
noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa - asmens, kas nopļauj zāli, labību u. tml.
atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
iepļaustīt Pļaujot pa grāvmalām, krūmāju malām u. tml., mazliet sagādāt (sienu)
novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu)
savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu
tulis Pogas veida apaļš rokturis durvīm (arī izkaptij u. tml.)
reālpolitika Politika, kurā ņem vērā reālos politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos u. tml. apstākļus
politdaļa Politiskā (kādas organizācijas, institūcijas u. tml.) daļa
haktīvisms Politiskas, ekonomiskas, reliģiskas un kultūru cīņas internetā, uzlaužot mājaslapas u. tml. (angļu "hacktivism")
tops populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts
Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
vidusdaļa Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
vidusposms Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
krāces Posms (upē, strautā u. tml), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni
robežposms Posms, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām dalām u. tml.
vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt
testers preces paraugs, kuru iespējams pārbaudīt, izmēģināt (piemēram, smaržu flakons, arī kompaktdisks u. tml.)
pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes; arī kopēt
iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus)
tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība
faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai; attiecīgais attēls
tīrskanīgs Precīzs intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. (parasti par skaņdarba atskaņojumu)
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.)
nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotāja, kvalitātes u. tml. apzīmējumu; zīmenis
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu
rifejs Prekembrija nogulumu komplekss (daži autori to atzīst par grupu), kas veidojies proterozoja 2. pusē pirms 1650-680 mlj gadu; veido gk. metamorfizēti karbonātieži
cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; divu vīriešu kārtas indivīdu dzimumakts, kad dzimumlocekli ievada tūplī; pasīvais partneris parasti ir zēns vai jauneklis
strīds pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.)
sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai
uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
prettanku barikāde prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās
virghata Preventīva koitusa forma, kad dzimumloceklis tiek ievadīts tikai maksts priekštelpā
priekšādiņa Priekšāda - ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu
prepucijs Priekšāda, plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu
priekšvāks Priekšējais (grāmatas, žurnāla u. tml.) vāks
priekšrati Priekšējie (transportlīdzekļa, ierīces u. tml.) riteņi
iekšā Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu)
kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko)
virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.)
glabāšana Priekšmeta, vielas u. tml. atrašanās personas valdījumā
pirmās nepieciešamības priekšmeti, uzturlīdzekļi priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt
tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas
cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma
babka Priekšmets spēlē - klucis, ripa u. tml., ko cenšas apgāzt sviežot ar nūju
aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.)
piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju
grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab
atgādinātājs priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars
režģis priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.; izstrādājums vai veidojums, kam ir šāda forma
tvērums Priekšmetu vai procesu kopums, teritorijas vai telpas daļa, jautājumu vai tematu loks u. tml., ko aptver kāda parādība, ko skar kāda darbība; robežas, līdz kurām sniedzas kāda iedarbība; kādas parādības izplatības zona; snieguma tālums
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām)
sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa")
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids
postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma
aizsākšana procesa, darbības u. tml. iesākšana
periglaciālie procesi procesi, kas specifisku klimatisko apstākļu ietekmē noris segledājam pieguļošā joslā: grunts šķirošanās un plaisāšana, akmeņu upju, kailkalnu terašu veidošanās u. tml.
martingals process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību
apmaiņa process, kurā aizstāj vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņem viena vietā citu; darbība, process --> apmainīt (2)
pārvietošanās process, kurā iestāde, uzņēmums u. tml. tiek pārcelts uz citu telpu, atrašanās vietu
superpozīcija process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu)
vispārināšana process, kurā no atsevišķiem faktiem, parādībām un to pazīmēm secina ko vispārēju, uz daudziem (visiem) līdzīgiem faktiem un parādībām attiecināmu vai kurā atsevišķam faktam, parādībai u. tml. piešķir plašu, vispārēju nozīmi
izveide process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml)
relaksācija process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums; psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē
spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt un darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles pārsūtīt informāciju
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra
ļaunatūra programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra; ļaunprātīga programmatūra
pārprojicēt Projicēt (piemēram, attēlu) uz citas pamatnes, ekrāna u. tml.
mikroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - <10 mm, parasti saistīta ar seruma prolaktīna līmeni no 100 līdz 500 ng/ml
makroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - >10 mm; parasti novēro gadījumos, kad prolaktīna līmenis serumā pārsniedz 500 ng/ml
sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.); amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus
Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
Dzjiliņa Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība - 290000 kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Čančuņa
telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības)
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.)
komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
amende honorable publiska atvainošanās, bieži vien kopā ar kādu kompensāciju, "sāpju naudu" u. tml.
sniegšana publiska uzstāšanās ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.)
sniegt publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml.
pupucis Pupuķis, arī pupiķis, puputis u. tml.
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.)
nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss
tabloīds pusformāta laikraksts (tuvs A3), kas sniedz populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
pusaudekls Puslinu audums - audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet gan kokvilnas vai tml. dzijas
puskurnis Puslitrs alus jeb 50 ml balzāma
lūnula Pusmēness veida apkalums, piekareklis u. tml. arheoloģiskos izrakumos
Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km
Vermlandsnēsa pussala Vēnerna ezera ziemeļrietumu daļā, Zviedrijā, Vermlandes lēnē
Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju
zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.)
Karību jūra pusslēgtā jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Caribben Sea"), starp Centrālameriku, Dienvidameriku un Antiļu salām, platība - 2,7 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2429 m, lielākais dziļums - 7090 m
Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m
Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m
Beringa jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā, starp Āziju un Ziemeļameriku, ar Komandoru un Aleutu salām dienvidos, platība – 2,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 4190 m
aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atpūst Pūšot atvirzīt šurp; pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot
uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pūšot uzvirzīt uz kādas vietas
atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.); aizputināt (l)
kūpēt Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.)
atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.)
pundelis pūznis (lapseņu u. tml.)
ekonomija racionāla vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; ekonomēšanas rezultāts
saimnieciskums Racionāls (piemēram, materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums (kādā uzņēmumā, ražošanas nozarē u. tml.)
revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.)
komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt
tiešraide Radiofonijā, televīzijā - tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u.tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā
turēt radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā
portretēt radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.)
rotāt radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.)
šķaudīt radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
pavērt (arī atvērt) durvis radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
vērt durvis radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
(at)vērt (arī pavērt) durvis radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
apdullināt radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām u. tml.)
apdullināt radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.)
trillināt radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
žvinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
pieradīt radīt daudzus, piepildot ar to (telpu, trauku u. tml.)
zvanīt radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām
vaimanāt radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām
raudāt radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām
aurot radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
nopurkst radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
nošļurkstēt radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim
šņerkstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
summēties radīt kopīgu rezultātu (par parādībām, darbībām u. tml)
garot radīt miglu, garaiņus (par ūdeņiem, mitrām vietām u. tml.)
izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu
samudžināt radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības)
šmikstēt radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
brakšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brakšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
šmikšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
šmakšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
znakšēt radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim
pārlādēt radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna
žvinkšēt radīt pasmalku, švīkstošu troksni, piemēram ātri (ko) vicinot, pļaujot u. tml.; atskanēt šādam troksnim; švīkstēt
likties radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.)
šķist radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.)
rādīties radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1)
gurkstēt radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
švīkstēt radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim
sīkt radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām
kost radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.)
skanēt radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.)
parkšēt radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.)
parkšķēt radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.)
krākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.)
šņākt radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim
gaudot radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
vaidēt radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.)
kaukt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai
cirst radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.)
šlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
raidīt radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.)
dūkt radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim
rūkt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
momenta rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības stāvokli noteiktā laika momentā, piemēram, mēneša beigās, gada sākumā u. tml.
indekss Rādītājs, saraksts (nosaukumu, vārdu, cenu u. tml. kopojumam)
aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela)
mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
(pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem raidīt kādu prom, noraidīt kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.)
izjoksīt Rakņājot, vandot u. tml. izvirzīt (no kurienes, kur)
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām)
rakstāmās lietas rakstāmlietas
rakstāmpiederumi Rakstīšanai paredzēti piederumi (pildspalvas, zīmuļi u. tml.)
uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.)
vēstures avoti rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.)
spalva rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml
sarakstīt Rakstot ietilpināt (tekstu lapā, rindā u. tml.)
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.)
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.)
zīmējums Raksts (3); ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.)
pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
rozīšu raksts raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos)
zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā)
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs)
purkš raksturo apspiestu smieklu skaņas, kā arī skaņas kas rodas plēšot drēbi u. tml.
žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.)
autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē
aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
lāmica Rāmis ratu vai ragavu virsmas palielināšanai, vedot sienu, salmu, labības kūļus u. tml.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas
uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas
atrāpot Rāpojot atkļūt šurp; rāpojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
aizrāpot Rāpot prom; rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizrāpties Rāpties prom; rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp; rāpjoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības
stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai
gūt Rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu)
rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā; rasties psihē (par sapņiem)
veidoties rasties (par tekstu, mākslas darbu, teoriju u.tml.)
nākt Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.)
izstrādāties Rasties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.)
sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.)
likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3)
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.)
ieviesties Rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.)
izraisīties Rasties, iesākties (par norisēm dabā, procesiem ierīcēs u. tml.)
piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli)
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.)
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.)
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.)
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā)
plānvāģi Rati ar plakanu paplašinātu virsmu siena u. tml. pārvadāšanai
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.)
atraut Raujot atdabūt šurp; raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.)
izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu)
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.)
panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.)
vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu)
paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3)
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3)
aizraust Raust prom; raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.)
atraust Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.)
paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas
norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt
ražojums ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
saimniecība ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.)
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
pārskata referāts referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi
aprauties refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.)
ieķīlēties refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.)
purināties refl. --> purināt(1); arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
reevakuēties refl. --> reevakuēt(parcilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u. tml.)
vizināties refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums
činšs Regulāra produktu vai naudas nodeva feodālajā Austrumeiropā, ko atkarīgie zemnieki maksāja feodālim par zemes lietošanu, Austrumlatvijā (Latgalē) ieviesās 16. gs. 2. p.; pastāvēja līdz 19. gs. vidum
slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums
noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība
noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku
skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi
reklamēties Reklamēt savus izstrādājumus, savu uzņēmumu, pasākumu u. tml.
flaiers Reklāmlapa, ko cilvēkiem izdala uz ielas vai nogādā dzīvesvietā
svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā)
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1)
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1)
cilspiedums Reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, goda rakstiem, dokumentiem u. tml. iespiež bezkrāsainus vai krāsainus portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus; kongrevspiedums
zemiene Reljefa lielforma, kas aizņem hipsometriski zemāko līmeni, Latvijā tās aizņem 3,9 mlj ha (60,32% Latvijas teritorijas)
kārtējais remonts Remonts, ko veic periodiski, parasti apdares (apmetuma, krāsojuma u. tml.) atjaunošanai
rempelains rempaļains (par zirga dzimumlocekli)
vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam
pagrabs Restorāns, kafejnīca, bars u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
apsūbējums rezultāts --> apsūbēt; oksīda, putekļu u. tml. kārta
atteikums rezultāts --> atteikt (2); lūguma, ierosinājuma u. tml. noraidījums
galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās (sapulces, konferences u. tml.) nobeigumā
skreķi Režģveidā novietotas nelielas līstītes, skali u. tml.
izrībināt Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
respektēt Rīcībā, darbībā ievērot (noteiktus principus, likumības u. tml.), rīkoties saskaņā (ar tiem)
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus
vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem
pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. tml.
iešana Rietēšana (par sauli u. tml.)
noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas
Kurzemes pussala Rietumlatvijas ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, dienvidu robeža ir Rīgas līča dienvidu krasta līnijas turpinājums sauszemē pa līniju Kauguri — Ziemupe
skreja Rieva (iekārtā, ierīcē _u. tml._), pa ko virzās rites gultņi
uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt
pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos)
apieties Rīkoties (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.)
manevrēt Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izlietojuma vietu, veidu u. tml.
putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus
kāpt uz pārāk augsta zirga rīkoties neatbilstoši savām spējām, tiesībām u. tml.
ievērot Rīkoties saskaņā (ar kādiem ieteikumiem, norādījumiem u. tml.); iegaumēt un izpildīt (noteikumus, prasības u. tml.)
knīpāties Rīkoties, darboties (ar pirkstiem vācot, raisot, šķirojot u. tml. ko mazu, sīku); knibināties
izpildīt Rīkoties, darboties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml)
žolgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni, pa ūdeni (piemēram, mazgāt ko, plunčāties u. tml.)
glābt Rīkoties, lai sargātu (no posta, nelaimes u. tml.)
rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu; šāds elements (iekārtai, ierīcei)
pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām
pārrikšot Rikšojot, rikšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atrikšot Rikšojot, rikšiem atkļūt šurp; rikšojot, rikšiem atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai)
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas
aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
uz riņķi riņķveida kustības virzienā, pa riņķveida ceļu (pārvietot, kustēties u. tml.)
dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru
aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
atripināt Ripinot atvirzīt šurp; ripinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas
atripot Ripojot atvirzīties šurp; ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml)
uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripojot uzvirzīties uz kādas vietas
noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.)
vīt Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.)
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam
veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu
aizklīst Risināties, darboties (kādā virzienā) - par domām, iztēli u. tml.
vesties Risināties, īstenoties, arī veikties (par darbību, norisi u. tml.)
aizrisināt Risinot (sarunu, domu u. tml.), nonākt līdz kādam posmam
atrisināt Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.)
atrežģīt Risinot, šķetinot atraisīt (ko samudžinātu, sapinušos u. tml.)
riteņu karināšana riteņu atbrīvošana no vertikālās slodzes, paceļot spēkratus vai kādu to daļu; šāda tehnoloģiska operācija tiek lietota riteņu pārbaudes un maiņas, balstiekārtas pārbaudes un tamlīdzīgos gadījumos
aizritēt Ritēt prom; ritot nokļūt (kur, kam garām u. tml.)
slīdēt Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.)
aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt
atritināt Ritinot atvirzīt šurp; ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izritināt Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritinot uzvirzīt uz kādas vietas
pārsitiens Ritma traucējums (mehānisma, ierīces u. tml. darbībā)
raksts Ritms (darbībai, norisei u. tml.)
atritēt Ritot atvirzīties šurp; ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritot uzvirzīties uz kādas vietas
noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm
apgraizīšana Ritualizēta dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana vīriešiem vai iekšējo kaunuma lūpu apgriešana sievietēm
vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai
ridikils Rokdarbu somiņa izrakstīta drēbes maisiņa, tīkliņa vai metāla pinuma veidā, ko lieto adīkļu, izšuvumu, mežģīņu darbu u. tml. ievietošanai
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.)
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.)
izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml)
sienas avīze rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas
āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai
izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta
saukt Rosināt (uz kādu rīcību, darbību) - par parādībām, priekšmetiem u. tml.
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.)
ornaments Rotājums, kam raksturīgs ģeometrisku vai stilizētu elementu salikums pēc simetrijas, ritma u. tml.
bērnu rotaļa rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem
Amora pasts rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules
trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju
pajaktēt Rotaļājoties pakutināt, pagrūstīt u. tml.
jaktēties Rotaļājoties skraidīt, kūleņot u. tml.
lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes)
važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne
krāšņoties Rotāties (piemēram ar greznumlietām)
greznoties Rotāties (piemēram, ar greznumlietām); grezni tērpties
rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis
velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements
ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei
smerģele rotējošs slīpakmens zāģu u. tml. asināšanai
izapūsties Rūgstot, tiekot ceptam u. tml., palielināties apjomā (par kā masu)
urkšķēt Rūkt (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
ievadruna Runa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci u. tml.)
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.)
pierunāt Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1)
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1)
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.)
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to)
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.)
pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu
valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
runātmāka Runātprasme; māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.)
nēsu deķis rupja auduma sega, kurā pārnēsā zaļo lopbarību, sienu u. tml.
motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. viengrambas spēkratus
motorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver motociklu, mopēdu u. tml. viengrambas spēkratu ražošanu
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.)
norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo)
satūcīt Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.)
patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u. tml.
aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm)
kūrmāja Sabiedriska ēka (sanāksmēm, koncertiem u. tml.) kūrortā
manifests Sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem
pornoficēšanās Sabiedriskās telpas (kino, TV, literatūras u. tml.) piesātināšanās ar pornogrāfiska un puspornogrāfiska rakstura materiāliem
sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
sapisties sabojāties, salūzt (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
izcīņa Sacensība, cenšanās iegūt (sportā balvu, uzvaru u. tml.)
ātrumsacensības Sacensības maksimālā ātruma sasniegšanā (autosportā, motosportā u. tml.)
izcīnīt Sacensībās, konkursā u.tml. iegūt, sasniegt (ko)
pusfināls Sacensības, konkurss u.tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā
komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.)
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
pitstops Sacīkšu automobiļu apstāšanās speciāli ierīkotā vietā trases malā, lai iepildītu degvielu, nomainītu riteņus u. tml.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam)
sacīt (arī teikt) priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, laktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
atbildēt Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji viendabīgās (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās
sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.)
izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.)
reģistrs Sadalītājs, arī regulators (iekārtās, ierīcēs u. tml.)
saskaldīties Sadalīties (gabalos, dalās u. tml.)
paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.); izklīst (4)
stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta šādas saduras tuvumā
cīņa Sadursme (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.)
atmest Sagādāt (peļņu, ienākumus u. tml.)
atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.)
savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko)
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai
savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšķīties
savīkšīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties
savīkšķīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties
izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.)
sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.)
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml.
ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml)
turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā)
grābšķi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas
grābšļi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur)
izstiepties Sagrupēties (garā rindā, kolonnā u. tml.)
izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
Lībijas tuksnesis Sahāras ziemeļaustrumu daļa, uz rietumiem no Nīlas, Lībijā, Ēģiptē un Sudānā, platība — \~2 mlj kvadrātkilometru
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašniece
krodzniecība Saimnieciskās darbības nozare, kas saistīta ar viesu apkalpošanu krogos, traktieros u. tml.
integrācija Saimnieciskās dzīves internacionalizācijas forma: brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, muitu savienība u. tml.
kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks
inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.)
labrocīts Saistaudu šūna ar bazofilām granulām citoplazmā, kuras satur heparlnu, hondroitīnsulfātu, hialuronskābi, histamlnu, serotonīnu un tripāzi
priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā
siet Saistīt ar virvi, saiti u. tml. (pie kā); saistīt (pie virves, saites, ķēdes u. tml.)
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām
saimniecisks saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām; saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem
tehnisks saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs
asiņains saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml.; nežēlīgs
automoto saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
eiroatlantisks saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
erektils saistīts ar erekciju (vīrieša dzimumlocekļa piebriešanu dzimumuzbudinājuma laikā)
jēdzienisks saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs
kvantitatīvs saistīts ar kā daudzumu, skaitu, apjomu u. tml.
moto saistīts ar motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem
vēlākais saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu
agrākais saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu
lirisks saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.)
lirisks saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.)
svinīgs saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml); tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi
pašmāju saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs
transmisīvs saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs
stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu)
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas
kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.)
kā aizdzelts saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju
ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
tāds (nu) ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās
likteņa dāvana saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē)
capans Saka par lielu, dūšīgu dzīvnieku, putnu u. tml.
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem
(griežas) kā karuselī (arī karuselis) saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
laika zobs izgrauzis saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
atsitas kā zirņi pret sienu saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem
(at)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem
tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst
atraisās spārni saka, ja brīvi izpaužas, attīstās (talants, spējas u. tml.)
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā)
ardievu saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.)
dīrāt tā kā ādu saka, ja jāpļauj pie zemes sagūlusi labība, siens u. tml.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.)
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē)
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē)
būt sava uzdevuma augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
aiz pārpratuma saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
kā pārņemts saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
laiks rādīs saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
(un) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.)
Lai dzīvo! saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.)
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
kā vēja dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.)
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml)
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.)
vējš velk saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma
sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu)
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.)
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko)
sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus)
sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam
izpekelēties Sakārtoties (ko saiņojot, kravājot u. tml.)
izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.)
saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī
sulīgā lopbarība (arī barība) sakņaugi, skābbarība u. tml.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko)
uzmetums Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams); galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums
sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. tml.
prototips Sākotnējais, vienkāršākais (kā vēlāk attīstīta) veidojums; kādas mašīnas, transportlīdzekļa u. tml. sākotnējais vai izmēģinājuma modelis
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
nosēsties Sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par vielu
samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā)
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
glente Sakritusies, blīva (smilšu, maizes u. tml.) kārta
vitēt sākt (darbu, spēli u. tml.)
uzņemt sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
uzņemt sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā)
ķerties sākt darboties, rīkoties (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.)
stāties sākt darboties, rīkoties, strādāt (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.)
pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.)
pārdēvēties sākt dēvēt sevi citādi (citā vārdā, uzvārdā u. tml.)
iepazīt sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.); iepazīties (2)
iepazīties sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.)
iejusties sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties; arī iedzīvoties (1)
stāties sākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.); sākt pildīt (kādus pienākumus)
uzvārīties sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi
sagriezties sākt virpuļot(par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.); pēkšņi rasties (par kā virpuli)
startēt sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas
atklāt Sākt, ievadīt (kādu darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, izraisīties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
ievads Sākuma daļa (daiļdarbam, runai u. tml.)
galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā)
prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.)
uvertīra Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.)
savējoties sakustēties (par papīriem gaisa kustības rezultātā u. tml.)
Amļa sala ASV (_Amlia Island_), Aleutu salu Andrejanova salu austrumu daļā, Aļaskas štata teritorija
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija
uzsalt sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.)
Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
Sulavesi sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa
Hokaido sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens
Šikoku sala Klusajā okeānā (japāņu valodā "四国"), Japānas arhipelāga dienvidos, platība - 17800 kvadrātkilometru, 4,1 mlj iedzīvotāju (2005. g.)
Sumatra sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasaulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m
Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.)
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās)
dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu)
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.)
sūrot Sālīt (gaļu, gurķus u. tml.)
sūroties Sālīt (gaļu, gurķus u. tml.)
staipekļi Salmi u. tml., kas izkaisās pa tīrumu nesot
cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.)
sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests
dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
atlīdzināt Samaksāt (par darbu, pakalpojumu u. tml.)
uzmaksāt Samaksāt vairāk, nekā ir vērts, nolīgts u. tml.; samaksāt papildus
lejupslīde Samazināšanās (skaitā, apjomā u. tml.)
relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu; samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
nolaist Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu)
ierobežoties Samazināt, sašaurināt savas tieksmes, darbība u. tml.
apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.)
platforma samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
tālu samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.)
snuķis samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.)
vimpelis samērā garš un šaurs karodziņš, kas piestiprināts pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
roka samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements
ziņojums samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu
tuvums samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
švīksts samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plīvurs samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums
armija samērā liela (cilvēku) kopa, kam ir kāda kopēja pazīme, darbība, uzdevums u. tml.
daudz kas samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
maiss samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs
maz kas samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.)
stunda samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
starpbrīdis samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām
starpbrīdis samērā neilgs pārtraukums (darbībā, norisē u. tml.); arī starplaiks
skops samērā niecīgs, mazs (skaitā, apjomā u. tml.)
pabiezs samērā piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.)
sile samērā sekls, garens (koka, cementa, metāla u. tml.) trauks dzīvnieku barošanai
švīka samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
svītra samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
stars samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra
aplikators samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances
pasprasts samērā vienkāršs pēc izturēšanās, uzvedības u. tml.
padzestrs samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.)
damīdīt Samīdīt (sienu, labību u. tml.), lai (to) varētu ievietot, ietilpināt (kādā telpā)
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības
salupināt Samizot pietiekamā daudzumā (sīpolus, kartupeļus u. tml.)
samežģīt Samudžināt (diegu, auklu u. tml.)
sačetelēt Samudžināt (dziju, auklu, diegus u. tml.)
samežģīties Samudžināties (par diegu, auklu u. tml.)
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas
savārīties Sanākt, saskriet, saiet u. tml. (kur)
džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem)
santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums
karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala
pieņemt Saņemt (ko) uzglabāšanai, pārsūtīšanai, pārstrādāšanai u. tml.
apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.)
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1)
uztvert Saņemt un fiksēt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.)
šprika Sāpes (mugurā, krustos u. tml.)
fallalģija Sāpes dzimumloceklī
postalģija Sāpes dzimumlocekļa priekšādā
kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.)
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3)
cirsties Sāpīgi sisties (parasti sejā, acīs) - par krūmiem, koku zariem u. tml.
sajaukties Saplūst (parasti veidojot ģimenes, radot pēcnācējus) - par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.)
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi
sasarausties Sarauties (no aukstuma, sāpēm, bailēm u. tml.)
veidvirpošana Sarežģītas formas (piemēram, izliektu, ieliektu) virsmu, detaļu virpošana (ar veidgriežņiem, kopējamām ierīcēm u. tml.)
režģis sarežģīts (savstarpēji saistītu parādību, norišu u. tml) kopums; jūklis
mezglojums Sarežģītu parādību, ideju u. tml., parasti ciešs, nedalāms, kopums
glabāt Sargāt (godu, slavu u. tml.)
sardze Sargu grupa (uzņēmumā, iestādē u. tml.)
sarasot Sariesties (kur) - par lāsēm, pilēm u. tml.
dzīvā avīze sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi
uzrīkot Sarīkot (svinības, pasākumu u. tml.)
izrīkot Sarīkot (svinības, viesības u. tml.)
uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
dialogs sarunas starp divām valstīm, blokiem, partijām u. tml.
pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu)
aizrūsēt Sarūsēt (tā, ka grūti atvērt, iedarbināt u. tml.)
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti
uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.)
sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu
auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā
savalgot Sasiet, sasaistīt ar valgu, virvi u. tml.
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos
sasist Saskandināt (glāzes, kausus u. tml.)
saķert Saslimt (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.)
iegūt Sasniegt (ar darbu, cīņu u. tml. kādu stāvokli, mērķi)
gūt Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu); rast (pārliecību, ierosmi u. tml.)
uzkāpt Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi
izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml)
atbāzīties Saspraust apģērbu uz augšu (aizbāžot stūrus aiz jostas vai tml.)
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē
līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.)
stagnācija Sastingums ražošanā, tirdzniecībā u. tml.
stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
saknaģot Sastiprināt (ar tapām, skavām u. tml.)
stukāt Sastiprināt (sašūt, sametināt u. tml.)
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu
sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.)
obliterēt Sašaurināt vai noslēgt (dobu orgānu, asinsvadu u. tml.)
sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.)
sajuņģēt Satīstīt (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi saģērbt
sajuņģēties Satīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi saģērbties; sajozties
sapinčerēt satīt (dziju u. tml.) tā, lai to nevarētu viegli attīt
saritināt Satīt cilindrveidīgi, lodveidīgi u. tml.
Japets Saturna pavadonis ("Iapetus"), ko atklājis franču astronoms Dž. Kasīni 1671. g., apriņķo planētu 79,3 dienās 3,56 mlj km attālumā, diametrs 1440 km, daudz krāteru
likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.)
saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu
uztvert Satvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli)
paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.)
uztvert Satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.)
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
atsaukt Saucot panākt, ka ierodas; saucot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.)
pasaukt Saucot, ar saucienu paaicināt; saucot, ar saucienu paaicināt (kur, kādā virzienā u. tml.)
pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml)
Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda
Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
tibināt Saukt (parasti vistas, cāļus), sakot "tib! tibī" u. tml.
aizsaukt Saukt prom; aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.)
Merkurs Saulei tuvākā planēta, vidējais attālums no Saules - 57,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 87,97 dienas, ekvatoriālais diametrs - 4878 km, masa - 0,055 Zemes masas
Venera Saules sistēmā otrā planēta, vidējais attālums no Saules - 108,2 mlj km, apriņķošanas laiks - 224,70 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12102 km, masa - 0,815 Zemes masas
Marss Saules sistēmas ceturtā (pēc attāluma no Saules) planēta, vidējais attālums no Saules - 227,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 686,98 dienas, ekvatoriālais diametrs - 6794 km, masa - 0,107 Zemes masas
afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (planētas, komētas u. tml.) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra
Jupiters Saules sistēmas piektā un lielākā planēta, vidējais attālums no Saules - 778 mlj km, apriņķošanas laiks - 11,86 gadi, ekvatoriālais diametrs - 142984 km, masa - 317,894 Zemes masas
Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas
Saturns Saules sistēmas planēta, kas pēc attāluma no Saules ir sestā, vidējais attālums no Saules - 1427 mlj km, apriņķošanas laiks - 29,46 gadi, ekvatoriālais diametrs - 120536 km, masa - 95,184 Zemes masas
Zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki, vidējais attālums no Saules - 149,6 mlj km, apriņķošanas laiks - 365,26 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12756 km
Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no Saules, vidējais attālums no Saules - 2871 mlj km, apriņķošanas laiks - 84,01 gadi, ekvatoriālais diametrs - 51118 km, masa - 14,537 Zemes masas
Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas
apsārtināties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., panākt, ka āda kļūst sārta
apsārtoties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., pieļaut, ka āda kļūst sārta
pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu
kuramais Sausa, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
muslis Sausās brokastis, kas sastāv no dažādu graudu (galvenokārt kukurūzas) pārslām, riekstiem, rozīnēm u. tml.; ēd ar pienu, jogurtu
sašē Sausās smaržas, kuras parasti ir nelielā kastītē un kuras var ievietot drēbju skapī, automašīnā u. tml., tādējādi atsvaidzinot gaisu vai drēbes
zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats
pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (kādas likumus, noteikumus, prasības, morāles normas u. tml.)
novākt Savācot nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
piebirzīt Savagot - izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas
sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.)
sagatavot Savākt, izveidot (kā) krājumu, rezervi u. tml.
pārvietošanās savas atrašanās vietas mainīšana, virzīšanās ejot, braucot, riņķojot u. tml.
pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.)
cenceris Savēlušos linu, pakulu, matu u. tml. kopums
likt savienojumā "likt kopā": montēt kopā (mašīnu, mehānismu u. tml)
biedriem savienojumā "pa biedriem": kopā ar kādiem grupā, kolektīvā u. tml.
sadoties savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": saistīties (vienam ar otru, citam ar citu), lai sadarbotos, savstarpēji palīdzētu u. tml.
svaigs savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
uzskate savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
lēkt savienojumā ar "augšā", "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus)
laist savienojumā ar "cauri": ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru)
staigāt savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu)
staigāt savienojumā ar "ceļu": darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.)
izbeigt savienojumā ar "dzīve", "mūžs" u. tml.: nonāvēt, arī nomirt
laist savienojumā ar "garām": neizmantot (stāvokli, iespēju u. tml.)
pielēkt savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties
trešais savienojumā ar "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
iekalt savienojumā ar "ledū": aizsaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu
iekalties savienojumā ar "ledū": aizsalt (par upi, ezeru u. tml.)
lēkt savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.)
nobeigt savienojumā ar "mūžs", "dzīve" u. tml.: nomirt; pavadīt pašu pēdējo mūža posmu
griezt savienojumā ar "nost", "klāt" u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi)
uzplēst savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz
pirmais savienojumā ar "šķira", "kategorija" u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
trešais savienojumā ar "šķira", "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
bez- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
sa- savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.)
ai savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.)
žēl savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē
bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu
gan Savienojumos "laikam gan", "liekas gan", "ticamāk gan" u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas
pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.)
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens par otru", "viens pie otra" u. tml.; lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru
otrais Savienojumos "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens par otru", "viens pie otra" u. tml.; lieto, lai norādītu uz (ka) secību, savstarpēju sakaru
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa
satauvot Savienot (parasti ūdens transportlīdzekļus) ar tauvām, trosēm u. tml.
līmēt Savienot ar līmi (kā) malas, galus u. tml.
sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas); izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, takām u. tml.)
saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums
verkšķīties Savilkties (par seju, acīm u. tml.)
veršķīties Savilkties (par seju, acīm u. tml.)
skrudzelis savilkums (drānā, lāpījumā u. tml.)
sapluinīt Saviļņot (ūdeni, ēzēm u. tml.)
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem
satikties Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.)
sauksme Savstarpēja sazināšanās ar saucieniem, signāliem u. tml.
saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas
saskandināt Savstarpēji pieskandināt glāzes, kausus u. tml.; pieskandināt savu glāzi, kausu u. tml. (pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.)
cikls Savstarpēji saistīts (norišu, procesu, mākslas darbu u. tml.) komplekss, kas veido saturisku veselumu
vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne; arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums
vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām)
valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa
uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.)
pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei)
sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, izturēšanās veidu u. tml.
komunikēties Sazināties; apmainīties ar informāciju, dalīties domās u. tml.
plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.)
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne
plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās, apakšnodaļās, paragrāfos u. tml.); šāda sadalījuma lakonisks formulējums
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
izsecināt Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.)
izsecināt Secinot noskaidrot (faktu, likumsakarību u. tml.)
aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt
ņemt uz sava rēķina segt (kāda) izdevumus, parādus u. tml. ar saviem līdzekļiem
ņemt uz (kāda) rēķina segt savus izdevumus, parādus u. tml. ar kāda līdzekļiem
ejakulāts Sēkla, kas izplūdusi no dzimumlocekļa
ejakulācija Sēklas izplūšana no dzimumlocekļa
sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus
sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus
veicināt sekmēt procesa, darbības u. tml. norisi
dokētisms Sektantiska mācība kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts)
megalīts sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem
gana Senajā Indijā ar šo terminu apzīmēja dažāda veida korporatīva rakstura apvienības, kas būtiski ietekmējis budistu (un džainistu) mūku ordeņu, amatnieku korporāciju u. tml. uzbūvi
hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi
eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji
neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos
kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas)
Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
najādas Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfas, dieva Okeāna un Tētijas meitas
rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes
linga Senindiešu mitoloģijā - dievišķā radīšanas spēka simbols, vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums, falliskā kulta izpausme
višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
pirmatnība Senlaiki, pirmlaiki
septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
mesties Sēsties (kur, uz kā u. tml.) - par kukaiņiem, putniem
sešpadsmitnieks sešpadsmit (cilvēku, priekšmetu, skaitļu u. tml.) kopa
sešnieks Sešu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
sešēji Sešu atšķirīgu veidu, atšķirīgu grupu u. tml.
pašreklāma Sevis, sava darba, nopelnu u. tml. izcelšana, reklamēšana
pašanalīze Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml.
pašapcere Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. apcere
varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā
pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums
aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
niša Sfēra, nozare, sektors u. tml., kas piemērots specifiskai darbībai vai vēl ir relatīvi brīvs, lai tajā varētu uzsākt veiksmīgu darbību
starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās
šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās; starpsiena (1)
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.)
iesiet Sienot ievietot (piemēram, lakatā, segā, drānā u. tml.)
iesiet Sienot piestiprināt (ko pie auklas, diega u. tml.)
uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli
sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml.; sienot savienot (kā galus, stūrus u. tml.)
mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā)
valgot Siet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums
verdzene sieviešu dzimuma cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
meita Sieviete - tautas, kolektīva u. tml. locekle
supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem
Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets"
Kača sievietes vārda Kate, Katrīna u. tml. sarunvalodas forma
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību
aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.)
drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.)
druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; arī drupata, drumstala
drabažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas
drubažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas
porakas Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
porumi Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
puromi Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
dot norēķinu sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.)
zobiņi Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai)
kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai
lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.)
pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.)
kapilārs Sīks matveida kanāls (vielā, masā, materiālā u. tml.)
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., desublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem
džērkste Sīku, smalku diegu, pavedienu u. tml. savijums grūti atrisināmā mudžeklī; samudžinājums
džerkstele Sīku, smalku diegu, pavedienu u. tml. savijums grūti atrisināmā mudžeklī; samudžinājums; džerkste
veltenis Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
siltuma bilance siltuma enerģijas sadalījums (dzinēja krāsnī, katlā u. tml.)
atkust Siltuma iedarbībā kļūt brīvam (no ledus, apsarmojuma u. tml.)
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas
nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1)
žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2)
Singapūra Singapūras valsts galvaspilsēta, 3,6 mlj iedzīvotāju
sintapons Sintepons - viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi
Damaska Sīrijas galvaspilsēta, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), pirmās ziņas par šo pilsētu saglabājušās no 16. gs. p. m. ē., mūsu ēras 635 g. to ieņēma arābi, 1516.-1918. g. ietilpa Turcijā
kult Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem)
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
pleitēt Sist, parasti stipri (ar pletni, pātagu u. tml.)
sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt
subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus
alfabētiskais rādītājs sistemātiskā kataloga palīgaparāts – priekšmetu (zinātņu nozaru, jēdzienu, sabiedriskās dzīves parādību, atsevišķu jautājumu u. tml.) nosaukumu un tiem atbilstošu kataloga daļu vai apakšnodaļu alfabētiska kartotēka, kas atbilst pieņemtās klasifikācijas darba tabulām un metodisko lēmumu kartotēkai
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, laktus, jēdzienus u. tml.)
bukts Sitiena, trieciena u, tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums (metāla priekšmetā)
sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds
noplītēt Sitot (ar žagaru, rīksti u. tml.), nodauzīt, nopurināt
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.)
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem
uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt)
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus)
nokaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus)
samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut
buktēt Sitot, triecot u. tml. radīt iespiedumu, ieliekumu (metāla priekšmetā)
runas situācija situācija (saziņas apstākļi, mērķis u. tml.), kurā notiek runas akts un kura var ietekmēt izteikuma struktūru; runas konteksts
robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija
skābekļsaturs Skābekļa saturs (vielā, vidē u. tml.)
taisnoties Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.)
tulkot Skaidrot, izprast (kā jēgu, nozīmi u. tml.)
lietderības koeficients skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības
aprēķins Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.)
Montekarlo metode skaitlisku aprēķinu metode, pēc kuras aprēķināmos lielumus modelē ar gadījumlielumiem, iegūstot to statistiskos novērtējumus
tombola Skaitļu loterija, kurā lozes tiek izņemtas no rotējoša cilindra vai tml., dažas lozes ir jau pilnas, pārējās - tukšas
lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
piekuri Skali, skaidas u. tml. krāsnī ievietotas malkas priekšā (iekurināšanai)
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.)
atskalot Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu
aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni
troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
rēkt Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.)
Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.)
aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.)
saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.)
tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.)
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
repertuārs Skaņdarbi, daiļdarbi, dejas u. tml., ko attiecīgajā laikposmā izpilda kāds kolektīvs (piemēram, koris, ansamblis)
elektronisks izdevums skaņu ieraksts, videoieraksts vai datorieraksts, kas tiražēts kasetēs, disketēs, diskos, kompaktdiskos un tamlīdzīgā veidā un paredzēts publiskai izmantošanai
skarkšēt skaņu verbs, kas raksturo nenoteiktu troksni, ko rada kasīšana, grabināšana u. tml.
diskogrāfija Skaņuplašu (un citu ierakstu) apraksts, parasti par noteiktu jomu (laikmets, žanrs, autors u. tml.)
parkšķis Skarbs, pazems troksnis, ko rada motori, ierīces u. tml.
trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.)
štrihs Skārums - skaņveides paņēmiens (plūstošs, aprauts, smagnēji akcentēts u. tml.)
tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
uzvedums skatuves mākslas darbs; daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums
teātris skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
aktieris Skatuves mākslinieks - lomas tēlotājs teātra izrādēs, filmās u. tml.
kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.)
sprints Skrējiens, slidojums, slēpojums u. tml. īsā distancē
pārbizot Skrienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku
atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.)
noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku
uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas
noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem)
bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.)
izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
horizonts Slānis ūdenī (upēs, ezeros, jūrās u. tml.)
ešelons Slānis, aprindas, arī ranžējuma līmenis kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.
sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu
aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā)
aizslaucīt Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp; slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu
slēdzis Slēdzējierīce (kā) galu, malu u. tml. savienošanai
slēgs Slēdzējierīce (kā) galu, malu u. tml. savienošanai; slēdzis (2)
slēdzējs Slēdzējierīce (kā) galu, malu u. tml. savienošanai; slēdzis (2); slēgs (1)
tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira
sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai
slepenais karš slepena ideoloģiskā vai ekonomiskā cīņa, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
kamorra Slepena polītiska savienība Itālijā 18.-20. gs. (sākotnēji Neapoles karaļvalstī), nodarbojās arī ar slepkavošanu, bandītismu u. tml.; to slepeni atbalstīja valdība, kurai tā piegādāja spiegus un bendes
atslēpot Slēpojot atkļūt šurp; slēpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izpletņslēpošana slēpošana ar izpletni (pūķi u. tml.)
aizslēpot Slēpot prom; slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.)
klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
aizslidināt Slidināt prom; slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izslīdināt Slīdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
atslidot Slidojot atkļūt šurp; slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp; slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
noslīdēt Slīdot lejup, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.)
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
aizslidot Slidot prom; slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.)
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas
noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt
cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks
velns Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.)
komplekss Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi u. tml., kas veido ko saistītu, veselu
slīpējums Slīpējot izveidots ornaments, attēls u. tml.
pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml)
ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai
smails Smaidiņš; zīme " :-) " un citas tamlīdzīgas zīmes, ko lieto interneta un elektroniskā pasta sarakstē, lai piešķirtu tekstam emocionalitāti
urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets
kureklis Smalka, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.)
izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē)
pīpmaņa Smēķēšanas materiāls (tabaka, cigaretes u. tml.)
pīpēt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.)
sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni
zīst Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma
berži Smilts, kaļķi u. tml. trauku tīrīšanai
dejot sniegt deju priekšnesumu baleta izrādē, dejiskā uzvedumā, koncertā u. tml.
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi
metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u. tml.
sasolīt Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu
atsoļot Soļojot atkļūt šurp; soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot uzvirzīties uz kādas vietas
nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
Mogadiša Somālijas galvaspilsēta (somāliešu val. "Muqdisho"), osta Indijas okeāna piekrastē, 2,85 mlj iedzīvotāju
Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru
somu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda; oficiālā valoda Somljā (līdzās zviedru val.), rakstības pamatā latīņu alfabēts
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.)
lapsastu spalvzāle spalvzāļu suga ("Pennisetum alopecuroides"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu akmeņdārzos u. tml.
atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp; spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
laminārs aerodinamiskais profils spārna profils ar laminārās applūsmas pāreju uz turbulento plūsmu tālu no profila priekšējās malas bez papildenerģijas (robežslāņa atsūknēšanas, virsmas dzesēšanas u. tml.) lietošanas
pontons speciāla tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai
aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.)
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei)
redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
režisors speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u.tml., veic (kā) režiju
frizieris Speciālists, kas nodarbojas ar matu kopšanu, griešanu, sakārtošanu u. tml., kā arī bārdas skūšanu un kopšanu
kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
regulētājs Speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml.
operators Speciālists, kas vada, apkalpo kādu, parasti sarežģītu, iekārtu, ierīci u. tml.
tetovētājs speciālists, kas veido (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu
preses birojs speciāls dienests, kas sniedz informāciju par kongresiem, plašām sporta sacensībām u. tml.
suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
sildkabelis Speciāls kabelis ar lielu pretestību, ko lieto apsildei, to iebūvējot grīdās, sienās, notekcaurulēs u. tml.
vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.)
vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību, viedokļu u. tml. izpausme; sabiedriska parādība, notikums, kas izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme
apdullināt Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u.tml.) ietekmēt
uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem
spiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi, jūtas u. tml.)
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.)
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums
kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.)
uzšaut Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko u. tml.)
dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.)
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4)
grandīt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4)
stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā
stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.)
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
konkurētspēja Spēja konkurēt (ar kādu, kādā jomā u. tml.)
acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem
sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
dzīvotspēks Spēja pastāvēt (idejām, teorijām u. tml.)
izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā); attiecīgais psihiskais process
iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.)
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.); apraut (2)
iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
atdeve Spēju, jūtu u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei)
vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
kustības pretestība spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai
pamatpretestība Spēku kopums, kas vērsti pretī ierīces, transportlīdzekļa vai tml. mehāniskai kustībai
šīberis Spekulants, sevišķi tirgotājs, kas biržā pērk vai pārdod preču dokumentus, tirdzniecībā ierobežotas vai aizliegtas preces, dārgmetālus, ārzemju valūtu u. tml.
apspēlēt Spēlējot (šahu, kārtis u. tml.), pieveikt (partneri)
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts
nomīt Sperot soli, nolikt kāju (garām, sānis u. tml.)
aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās)
pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to)
izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
nospiest Spiežot (pret ko, kur u. tml.), apdzēst (ko degošu)
izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.)
nospiest Spiežot virzīt (ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu), parasti līdz galam; šādā veidā virzīt ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.)
sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums
griezties Spiežoties iekšā (piemēram, ādā), beržot izraisīt sāpes (par apģērba daļām, apaviem u. tml.)
dzirkstele Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.)
dzirksts Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.)
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām)
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.)
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām)
apmatojums Spilviņas (uz lapām, augļiem u. tml.)
atspindzēt Spindzot atlidot šurp; spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml)
izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika
jahtklubs sporta organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanu, vindsērfingu u. tml. ūdenssporta veidiem; klubs organizē sacensības, apmāca burātājus utt.
iespēlēt sporta spēlēs - ieraidīt (bumbu, ripu u. tml. kādā spēles laukuma vietā)
tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms)
motosports sporta veids - braukšana ar sacīkšu, sporta, sērijveida motocikliem, retāk ar mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem
alpīnisms sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.)
karstums Spraigums, intensitāte (darbā, cīņā u. tml.)
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
atsprakšēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties
atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp; spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
kuļsprauga Sprauga starp kuļtrumuli un kuļkurvi, kurā graudi, sēklas atdalās no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
atvērums Sprauga, atvere (ierīcē, būvē u. tml.)
eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizbāzt
atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp; sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iespridzināt Spridzinot, arī skaldot, laužot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, šķembu)
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu likuma noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.)
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
atspurgt Spurdzot atlidot šurp (par putniem); spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem
iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.); stādot piepildīt (ar augiem kādu platību)
dēstīt Stādot augus, ierīkot (mežu, dārzu u. tml.)
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā
pārstaigāt Staigājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izstaigāt Staigājot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.)
nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
lielums standartizēts apmērs (parasti apģērbam, apaviem); šāda apmēra numurs; augumlielums
kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā)
Rotari klubs starptautiska klubu organizācija, kas darbojas 160 valstīs, \~30000 klubu, kas apvieno \~1,2 mlj rotariešu
semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.)
motifēma Stāsta elements (funkcija), piemēram, situācijas raksturojums, notikums, apstākļi u. tml., kas parasti ir kopējs dažādu avotu stāstos
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml)
pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
leksikostatistika Statistiska valodas pētīšana (atsevišķu vārdu lietojuma biežums, morfēmu, vārdu, teikuma konstrukciju lietošanas kvantitatīvās īpatnības u. tml.)
žurds Statīvs no trīs zarainiem kokiem, āboliņa, labības u. tml. kaudzes veidošanai
pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml.
uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem; pakaramais
pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.)
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
skaļums stāvoklis (apkārtnē, dabā, vidē u. tml.), kad ir stipras skaņas
šausmas stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams; ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
pārstāvniecība stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts institūcija u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti); pārstāvība
pārstāvība stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts institūcija u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti); pārstāvniecība (1)
apsmiekls stāvoklis, fakts u. tml., kas izraisa zobgalības, izsmieklu
sagatavotība stāvoklis, kad (ierīce, iekārta u. tml.) ir lietošanas, izmantošanas kārtībā
pastarpinātība stāvoklis, kad (kādā sistēmā, norisē u. tml.) ir iekļauts elements, sastāvdaļa, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs
pakļautība stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā)
piederība stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.)
piederība stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
pārpilnība stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā
pakļautība stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu
skaļums stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
svabadība stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1)
zaudējums stāvoklis, kad paliek bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
atslodze stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku)
trenētība stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas
gaissauss stāvoklis stāvoklis, kas raksturīgs vielai, materiālam u. tml., kurš ir izžāvēts līdz nemainīgai masai
nestrādes stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību transporta, drošas glabāšanas un tamlīdzīgām darbībām, bet ne galveno funkciju veikšanai
reibums stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā
iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.)
durteniski Stāvus, taisnā virzienā (krist, ietriekties kur u. tml.)
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas
pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml, kļūdīties
pārsteigties Steidzoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
depenizācija Sterilizācija; harēmu sargus ne tikai sterilizēja, bet nogrieza arī dzimumlocekli
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums
āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.)
sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu
vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.); būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces)
vaids Stiepta, Šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
vaids Stiepta, šņācoša, arī neskaidra skaņa, kas rodas, darbojoties motoriem, ierīcēm u. tml.
pašplūsma Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.)
pašplūsme Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.)
kalpaks Stikla kupols ēdamlietu aizsargāšanai
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs
alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
asonanse Stilistisks paņēmiens - vienādu patskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.)
aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) - vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.)
look stils; izskats (par apģērbu, matu griezumu vai sakārtojumu u.tml.)
drīzināt Stingri brīdināt, noteikt, pieteikt (ka kas jādara, kur jāiet u. tml.)
nodrīzināt Stingri nobrīdināt; noteikt (kas jādara, kur jāiet u. tml.)
forma Stingri noteikta (rīcības, darbības u. tml.) kārtība
pavairāk Stiprāk, intensīvāk u. tml. nekā vajadzīgs
svelmēt stipri karsēt (par sauli, uguni u. tml.)
lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.)
notriekt stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju
krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.)
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
panteniece Strādniece uz siena (āboliņa, salmu u. tml.) panta, kas piemīda (sapresē) sakrauto
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā
atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
aizsaut strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu
aizšaut strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu
aizgāzt strauji aizliet (kur, aiz kā u. tml.)
aizdzīties strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
aizšaut strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
noskriet strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.); strauji aizvirzīties (par mākoņiem)
nokratīt strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.)
nopurināt strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.)
sprikstēt strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.)
šaut strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.)
šaut strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.)
cirsties strauji brāzties, triekties (kur, pret ko, ap ko) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
cirsties strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
gāzties strauji doties (kur, kam virsū u. tml.)
uzvirpuļot strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
iegāzties strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu
iegrūst strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot
ieraut strauji ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
gāzties strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.)
apbērt strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.)
izacelties strauji izveidoties (par tulznu, uztūkumu u. tml.)
izmest strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem
izsviest strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem
izsviest strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm
izmest strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā
izlēkt strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām
izsisties strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsperties strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izskriet strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem
dejot strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.)
diet strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties
uzgāzt strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
spiets strauji mainīgs (domu, jūtu u. tml.) kopums
nogāzties strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nokrist strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml) - par putniem, kukaiņiem
nogāzt strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu)
nogāzt strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu)
nogāzties strauji nomesties uz ceļiem, rāpus u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
pakrist strauji nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml.
noskriet strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā
noskriet strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
notraukt strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju
degt strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.)
noraut strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.)
noraut strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.)
uzlēkt strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.)
uzlēkties strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.)
sacirst strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.)
paskriet strauji palidot (kur, kādā virzienā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
spurtot strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas
aizraut strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.)
pārskriet strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
paraut strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par straumi, vēju u. tml.
paraut strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
pašaudīties strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
brukt strauji plūst, brāzties (kur) - par ūdeni, vēju u. tml.
traukt strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.)
traukties strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.)
traukties strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml,)
traukt strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.)
samesties strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli
uzķert strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.)
sist strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko)
ķerties strauji tvert, ņemt (pie kā, aiz kā u. tml.)
nogrābt strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml)
uzraut strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli)
uzšaut strauji uzliet, uzbērt u. tml.; uzgāzt (2)
uztriekties strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
uzšauties strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem
noraut strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi
lēkt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
izgāzties strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt
notriekt strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.)
aizsviest strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.); aizcirst, aizsist
izgrūt strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli
aizsist strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.)
dauzīt strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni
izspurgt strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pasisties strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi
pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
raut strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.)
notraukt strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
uzsprāgt strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam)
triekt strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā); šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā)
spert strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.)
piesist strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.)
piecirst strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.); piesist, piespert
piespert strauji, spēcīgi pielikt (kāļu, parasti pie zemes, grīdas u. tml.)
uzgāzties strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzraut strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas
uzraut strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas
triekt strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu
triekt strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu
šalts strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums
aizrīties strauji, steidzīgi (ēst, runāt u. tml.)
lēkāt strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) - par straumi, viļņiem u. tml.
raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu)
spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst
induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
strejāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
strijāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
organizācija Struktūra, uzbūve (priekšmetam, parādībai u. tml.)
formatēt strukturēt datu nesēju (disketi, zibatmiņu u. tml.) un ierakstīt uz tā speciālu vadības informāciju
izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
atstumt stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu
uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas
aizripināt Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.)
uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli)
nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā)
uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas
kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals
odere Stūre (laivai, ragavām, u. tml.)
izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ekshausters Sūcējventilators kaitīgu gāzu, gaisa, putekļu, spaļu, pelavu u. c. uzsūkšanai, vilnas un citu vieglu materiālu pārvietošanai; to izmanto šahtās, rūpnīcās, dzirnavās u. tml.
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
suseklis Suka izkulstītu linu, kaņepāju u. tml. sukāšanai
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.)
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu)
uzpumpēt sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom
nogādāt sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt
piegādāt Sūtot, vedot, nesot u. tml., panākt, ka (kas) tiek saņemts
gadījumsvārstības Svārstību kustība, ja sistēmas parametri ir gadījumlielumi vai ierosme ir gadījuma funkcijas
svētums Svēts priekšmets, svēta parādība, darbība u. tml.
tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku
sasviest Sviežot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.)
izsvilināt Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)
izvadīt Svinīgi atzīmēt (piemēram, skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml)
svinains svinpelēks, arī zems, šķietami smags (par debesīm, mākoņiem u. tml.)
vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā)
vāls šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
saruna šāda sazināšanās, kurā izmanto telefonu, radioraidītāju u. tml.
nomods šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.)
zelminis šāda veida dekoratīvs elements virs logiem, durvīm u. tml.
mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai
spiest šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.)
slēgt šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.)
mācīt šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas)
nometne šāda vieta karagūstekņu, arestēto u. tml. ieslodzīšanai
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements ierīcē, iekārtā u. tml.
slēdzis Šādas ierīces elements (poga, svira u. tml.), kas uztver ārējo iedarbību uz ierīces mehānismiem
policija Šādas izpildu institūcijas darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml.
laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana
replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.)
pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.)
stāvoklis Šādu attiecību kopums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.)
aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.)
uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml.; šaubīties par ko
šaujlauks Šaujamlauks
šaujlaukums Šaujamlaukums
laštags Šaujamloka bulta; iesms
šaujlūka Šaujamlūka
izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml)
uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā
apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.)
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.)
strīpa Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem)
listella Šaurākas pēc izmēriem nekā standarta flīzes, parasti ar reljefu, ornamentiem, apgleznojumiem u. tml.
ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās); šaujamlūka
aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
Simla Šimla, pilsēta Indijā
Silāģšomijo Šimleisilvanjeja - pilsēta Rumānijā
uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā
saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost
vembele Šķērskoks, ko novieto uz ragavām, vedot sienu salmus u. tml.
uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns
krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai)
šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements
dūmmaisījums Šķidras vai cietas vielas, kas rada dūmus, ko izmanto dūmlaides aparātu, mašīnu un dūmsveču piepildīšanai
filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
kulāža Šķidruma zudums no iesaiņojuma transportējot, kas ceļas no grūti novēršamas un tikko manāmas izsūkšanās, iztecēšanas u. tml., tirdzniecības darījumos ar likumu pieļauts zudums
izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem
iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.)
nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra
lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra
uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.)
atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.)
pāršķirt Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu)
pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4)
atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.); šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.)
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
evergreen Šlāgeri u. tml., kuru popularitāte nemazinās
uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
izšļākties Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
atšļākt Šļācot, šļācoties atkļūt šurp; šļācot, šļācoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizšļākt Šļācoties aizplūst; šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizšļakstināt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp; šļūcot atkļūt (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.)
nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
aizšļukt Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
rakstīt Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3)
līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā
atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg
izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
šūpoles Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis
stridulācija Švirkstēšana, čirkstēšana u. tml. skaņu radīšana
uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
kūleniski Tā (iet, skriet u. tml.), ka klūp, krīt
svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
kukaragā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
pičpaunā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas; kukaragās
skuķiski Tā (rīkojas, izturas u. tml.) kā skuķis; skuķim raksturīgi
nedziļš tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir samērā netālu no kā malas, robežas u. tml.; netālu
dziļš tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu
uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu
vārda pēc tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai
starveidā tā, ka (kam) rodas starveida veidojumi, elementi u. tml.
prieškā tā, ka (kas) noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
par traku tā, ka (stāvoklis, norise u. tml.) pārsniedz parasto, vēlamo intensitāti, ietekmīgumu
pakaļ tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.)
bojā tā, ka iznīkst, izbeidzas, arī mirst u. tml.
uzvarošs tā, ka izpaužas gandarījums par (piem., strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
uz (kā) rēķina tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
tālu tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
uz (kā) rēķina tā, ka kas tiek veikts, izmantojot kādu citu parādību, sistēmu u. tml. izmantojot (cita cilvēka, cita cilvēku kopuma) līdzekļus, darbu u. tml.
plāns tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.)
bez pēdām tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.)
starpā tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.)
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem
bezmalas Tāda virsma, kurai nav robežu; bezgalīga vai slēgta virsma (lodes u. tml. virsma)
autonoms tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita aparāta, ierīces u. tml. darbību
izejams tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem
vienjūga tāds (arkls, rati u. tml.), kur var iejūgt vienu zirgu
kazzobains tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot
lēts tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu
vājš tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
bezpartejisks tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml.; neitrāls; neieinteresēts
dārgs tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.)
padārgs tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.)
bezatbildīgs tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums
knibeklīgs tāds (darbs), kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka vākšanu, šķirošanu u. tml.
ārpusbiržas tāds (darījums, līgums u. tml.), kas netiek veikts un reģistrēts biržā
bezrūpīgs tāds (izturēšanās veids, runa u. tml.), kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav rūpju, raižu
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
iejūtīgs tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.)
diskursīvs tāds (par izziņu, domāšanu u. tml.), kas atšķirībā no jutekliskā un intuitīvā ir balstīts uz slēdzieniem, uz loģiku
ekskluzīvs tāds (par rakstu, interviju u. tml.), ko nepublicē, nerāda, neraida citur
vispārīgs tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
izeja tāds (piemēram, produkts), kas ir (kāda procesa, norises u. tml.) sākumā
lielgabarīta tāds (priekšmets, iekārta u. tml.), kura izmērs ir lielāks par ierasto
krustains tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru
bezatomu tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs
zaglīgs tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs
grafisks tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā
daiļrunīgs tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž
lokālā maršrutēšana tāds datu pārraides maršruta izvēles veids datoru tīklos, kurā lēmumu par datu tālāko kustības virzienu pieņem katrs tīkla mezgls, ņemot vērā tikai lokālu informāciju (piemēram, no mezgla izejošo kanālu stāvokli, rindu garumu um tml.)
frāzējums tāds skaņdarba atskaņojuma izkārtojums, lai varētu uztvert tā iedalījumu, periodus, cezūras u. tml.
mazgājams tāds, ar kā palīdzību mazgā, mazgājas (par ierīci, mašīnu); tāds, ko izmanto mazgājot, mazgājoties (par ziepēm, pulveri u. tml.)
grafisks tāds, ar ko apzīmē (valodas skaņu, zilbi, vārdu u. tml.) - par rakstu zīmēm
savs tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām)
tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī
krietns tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.)
labs tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.)
pamatīgs tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.)
izstiepts tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta
nopietns tāds, kā veikšanai ir nepieciešamas zināšanas, prasme, piepūle (par darbu, uzdevumu u. tml.); tāds, kas noris intensīvi, sistemātiski, mērķtiecīgi (par darbību)
trauksmains tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.)
saulains tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem)
komfortabls tāds, kad var justies viegli, netraucēti (par stāvokli, apstākļiem u. tml.)
plēvaiņš tāds, kam (kas) ir pārklāts, atdalīts u. tml. ar plēvi
vienāds tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu
smails tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.)
analītisks tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
mācīts tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.)
augstāk stāvošs tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.)
pārāks tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem
salns tāds, kam ir baltas un brūnas vai rudas krāsas laukumi (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.); balts un brūns vai ruds (par krāsas toņu kopumu)
svaigs tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem)
porains tāds, kam ir daudz [poru]{s:1532} - par vielu, masu, materiālu u. tml.
simtacains tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu)
starveida tāds, kam ir gaismas stara forma, veids; tāds, kam ir, parasti vairāki, samērā šauri, tievi veidojumi, elementi u. tml., kas vērsti prom no kāda centra
spējīgs tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.)
teleskopisks tāds, kam ir izbīdāmas detaļas (par mehānismiem, rīkiem u. tml.)
krāšņs tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) bagātīgums, skaistums
nelīdzens tāds, kam ir izciļņi, bedres, krokas, skabargas u. tml.
veidīgs tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve
šķidrs tāds, kam ir mazs blīvums (par mākoņiem, dūmiem u. tml.)
sekls tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: dziļš
sekls tāds, kam ir neliels ievirzījums ķermenī, ādā u. tml. (par rievām, brūcēm)
grandiozs tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums, iedarbīgums u. tml.; varens, dižens
antifriktīvs tāds, kam ir niecīgs berzes koeficients; šādus materiālus lieto pašeļļojošos gultņos, rotējošos iekārtu mezglos u. tml.
tiesīgs tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās)
platgalvas tāds, kam ir plata galva (par naglām, skrūvēm u. tml.)
sarežģīts tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība
šļūkt tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.)
patvaļīgs tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem)
staipīgs tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci)
patstāvīgs tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml.
pašaurs tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.)
tīrs tāds, kam ir raksturīgais, vēlamais, arī dabiskais sastāvs (par izstrādājumiem, produktiem u. tml.); tāds, kura sastāvā nav kā cita piemaisījumu, piedevu, tāds, kurš nav atšķaidīts
trekns tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu); tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.)
straujš tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu)
trauksmains tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.)
smuks tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.)
dziļš tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: sekls
rupjš tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.)
smalks tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.)
sīks tāds, kam ir samērā niecīgas darbības iespējas (ražošanā, tirdzniecībā) - par uzņēmumu, pasākumu u. tml.
patumšs tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku); samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.)
smailloka tāds, kam ir smaila lokveida detaļa, elements, daļa u. tml.
spurains tāds, kam ir spuras (2) - par matiem, bārdu u. tml.
augsts tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.)
taisnzobu tāds, kam ir taisni zobi (par rīku, ierīci u. tml.)
pušpušains tāds, kam ir vairāki caurumi, bojājumi, plīsumi u. tml.
vairākējāds tāds, kam ir vairāki veidi, vairāki tipi u. tml.
stūrains tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
pagaidu tāds, kam ir vara, likuma spēks līdz tā aizstāšanai ar pastāvīgām, politiskām, juridiskām u. tml.
vienādmalu tāds, kam ir vienādas malas (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
vienādsānu tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
sīkzobains tāds, kam it sīki zobi (par rīkiem, detaļām u. tml.)
pārbagāts tāds, kam ļoti lielā mēra (kas) piemīt, izpaužas raksturā, rīcībā u. tml.
līdzans tāds, kam nav izcilņu, paresninājumu, mezglu u. tml. (par dziju, audumu)
līdzens tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml.; gluds
gluds tāds, kam nav izciļņu, bedru, kroku, skabargu u. tml.; līdzens
zems tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.)
tols tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.)
vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams
vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams (par cilvēku)
stingrs tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
stiprs tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.)
dinamisks tāds, kam piemīt spraigums (par kustību, darbību u. tml.); tāds, kurā izpaužas spraigums
šaurs tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.)
pieņemams tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai
uzgaidāms tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.)
stūrgalvīgs tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.)
sekundārs tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē
terciārs tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē; arī trešējs
paštaisns tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts
viduvējs tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.)
labējs tāds, kas aizstāv līdzšinējo kārtību, ir mērens, izvairās no galējībām (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.)
vispusīgs tāds, kas aptver iespējami daudzas nozares, viedokļus, sastāvdaļas u. tml.
pilns tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu; tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu)
nominatīvs tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.; tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu
tiza tāds, kas ar grūtībām, pieklibojot kustas uz priekšu (cilvēks, zirgs u. tml.)
smieklīgs tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2)
parasts tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku)
sevišķs tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras (no citiem, līdzīgiem priekšmetiem, parādībām u. tml.)
solīds tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs
riebīgs tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku)
pretīgs tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku)
dzelošs tāds, kas asi kairina (par vēju, aukstumu u. tml.)
cienīgs tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim; tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml.; vērts
tikumīgs tāds, kas atbilst morāles normām (par rīcību, izturēšanos u. tml.)
pārējais tāds, kas atliek, paliek pāri (pēc kā dalīšanas, lietošanas u. tml.)
mudrs tāds, kas ātri iet, skrien u. tml.
pieezera tāds, kas atrodas pie ezera, tā tuvumā (par lauku, teritoriju u. tml.)
piefermas tāds, kas atrodas pie fermas, tās tuvumā (par lauku, teritoriju u. tml.)
kreiss tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu
labs tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu
kreiss tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.)
labs tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.)
augsts tāds, kas atrodas tālu virs horizonta (par sauli, mēnesi, zvaigznēm u. tml.)
vidējs tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.)
pretējais tāds, kas atrodas, ir novietots u. tml. kam pretī, pret ko; tāds, kas ir vērsts, virzīts u. tml. kam pretī, pret ko
subglaciāls tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ledus, ledāja; zemledus, zemledāja
svešāds tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1)
glanulārs tāds, kas attiecas uz dzimumlocekļa vai klitora galviņu
šorītējais tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā
šovakarējs tāds, kas attiecas uz šīs dienas vakaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šīs dienas vakarā
šonaktējs tāds, kas attiecas uz šo nakti; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šonakt
šopavasarējs tāds, kas attiecas uz šo pavasari; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šopavasar; tāds, kas dzimis šopavasar
šopusdienējs tāds, kas attiecas uz šo pusdienu; tāds, kas ir gatavots, iegūts u. tml. šopusdien
šorudenējs tāds, kas attiecas uz šo rudeni; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šoruden
šovasarējs tāds, kas attiecas uz šo vasaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šovasar
šodienējais tāds, kas attiecas uz šodienu, notiek šodien; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. šodien
sāns tāds, kas atzarojas no galvenā, lielākā u. tml. (par ceļu, eju u. tml.)
ruderāls tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm)
iepriekšējs tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā (par cilvēku, kolektīvu u. tml.)
patstāvīgs tāds, kas darbojas bez saistības (ar ko) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.; tāds, kas noris bez tiešas (kā) ārējas iedarbības
trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
vienkoča tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.): vienkoka
viņreizējs tāds, kas gādāts, sagatavots u. tml. iepriekšējā reizē
angoras tāds, kas gatavots no šādu dzīvnieku vilnas (par dziju, audumu u. tml.)
vakarrītējs tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. iepriekšējās dienas rītā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējās dienas rītu
otrdienējs tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. otrdien; tāds, kas attiecas uz otrdienu; otrdienas
pirmdienējs tāds, kas gatavots, veidots, iegūts u. tml. pirmdien
sestdienējs tāds, kas gatavots, veikts, ievākts u. tml. sestdien; tāds, kas attiecas uz sestdienu
sesdienējs tāds, kas gatavots, veikts, ievākts u. tml. sestdien; tāds, kas attiecas uz sestdienu: sestdienējs
selektīvs tāds, kas iedarbojas uz noteikta veida objektiem (par vielām, procesiem u. tml.)
rītējs tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. attiecīgās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar attiecīgās dienas rītu
vakardienējs tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. vakardien; tāds, kas attiecas uz vakardienu
vietējs tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm
pērnājais tāds, kas ienācies, nobriedis, sagatavots u. tml. pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
līdzdalīgs tāds, kas iesaistās, piedalās, darbojas kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu u. tml.
viegls tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā)
brīvlaistais tāds, kas ir atlaists brīvībā; tāds, kas ir atbrīvots (no darba, mācībām u. tml.)
patstāvīgs tāds, kas ir brīvs no (kā) ietekmes (parasti par domu, ideju u. tml.)
rupjš tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums
smalks tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums
rups tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir smērā liels šķērsgriezums
pusdienējs tāds, kas ir gatavots, iegūts u. tml. pusdienā; pusdienas
piederīgs tāds, kas ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.)
piederīgs tāds, kas ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
pirkts tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos
izspiest tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml) - par ķermeņa daļu
priekšējs tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā; arī pirmais
vilnains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains
villains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains
peldošs tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.); tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa
gaišs tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.)
silts tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (par kompresēm, peldēm u. tml.)
skaidrs tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
svārstīgs tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties
pamazs tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu
svinīgs tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.)
mudžekļains tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.); tāds, kas ir samudžināts, sajaukts
dīdīgs tāds, kas ir nemierīgs, kustas, spārdās u. tml.
tumšs tāds, kas ir neskaidrs, bez apzināta cēloņa (par jūtām, domām u. tml.)
pārāks tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml.
atvieglots tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.)
cauršūts tāds, kas ir pagatavots, piestiprināts u. tml., šujot (ko kam) cauri
pričendālīgs tāds, kas ir papildus (piem., kā greznumlieta)
vainīgs tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām)
pārpilns tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību)
stādāms tāds, kas ir paredzēts (kā) stādīšanai (par rīkiem, ierīcēm u. tml.)
priekštilta tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā) - par nocietinājumu, pozīciju u. tml.
pašpārliecināts tāds, kas ir pārliecināts par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.)
patumšs tāds, kas ir pavāji apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.)
emeritēts tāds, kas ir pensionēts un saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml. (piem., emeritēts profesors)
saderīgs tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
izdevīgs tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.)
pilns tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu)
pašpieticīgs tāds, kas ir pieticīgs savos mērķos, vēlmēs u. tml.
trešējs tāds, kas ir radies, izveidojies kādā norisē no tās produkta, šai norisei turpinoties trešajā posmā, fāzē u. tml.
pašražots tāds, kas ir ražots pašu uzņēmumā, saimniecībā u. tml.
piekdienējs tāds, kas ir sagatavots, savākts u. tml., piektdien; tāds, kas attiecas uz piektdienu
piektdienējs tāds, kas ir sagatavots, savākts u. tml., piektdien; tāds, kas attiecas uz piektdienu
spraigs tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u. tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
skarbs tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu); ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju)
slimīgs tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku)
vibroakustisks tāds, kas ir saistīts ar vibrāciju un troksni (mašīnās, mehānismos u. tml.)
ļammains tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā)
ļammaiņš tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā)
ļammīgs tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā)
ļemmains tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā)
ļemmaiņš tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā)
ļemmīgs tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā)
pilnvarots tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai (par personu, organizāciju u. tml.)
sasāpēt tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.)
pills tāds, kas ir sasniedzs noteiktu laika momentu, apjomu u. tml.
pinkains tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.); tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās
pirmreizīgs tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu
tālvadāms tāds, kas ir vadāms no samērā liela attāluma (par ierīci, iekārtu, procesu u. tml.)
sirms tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.)
sākotnējs tāds, kas ir, pastāv pirms kādas norises, stāvokļa u. tml. (par psihisku stāvokli)
špikotājs tāds, kas izmanto kāda cita idejas, darbu u. tml.
dziļš tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.)
riebīgs tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.)
pretīgs tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.)
daiļš tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists
kārdinošs tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.)
postīgs tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.)
postošs tāds, kas izraisa ko (parasti cilvēkam) ļoti nevēlamu (par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.)
smags tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.)
viegls tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.)
karsts tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.)
silts tāds, kas izstaro mērenu, parasti patīkamu, siltumu (par sauli, uguni u. tml.)
svelmains tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu)
svelmīgs tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1)
svelošs tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1)
padots tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; pakļauts (2)
pusautomātisks tāds, kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
pārgudrs tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas
plaucis tāds, kas lietū, sniegā u. tml. izmircis
plucis tāds, kas lietū, sniegā u. tml. izmircis
plūcis tāds, kas lietū, sniegā u. tml. izmircis
plunce tāds, kas lietū, sniegā u. tml. izmircis
spiedīgs tāds, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem u. tml.
skaļš tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
burņa tāds, kas mēdz saburzīt (savu apģērbu u. tml.)
bļaustīgs tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
vēkšķīgs tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
plāns tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.); caurredzams
jēls tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem, parasti par gaļu, olām)
vaļējs tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem)
mērens tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.); tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām
slepens tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski
eksoterisks tāds, kas nav noslēpums, kas domāts arī mazāk zinošiem (par reliģiskiem ritiem, misticiskām mācībām u. tml.), populārs; visiem saprotams
stacionārs tāds, kas nav pārvietojams izmantošanai dažādās vietās (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
svešs tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta
jēls tāds, kas nav pilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml.
privāts tāds, kas nav saistīts ar cilvēka oficiālu (valsts, sabiedrisko u. tml.) darbību, stāvokli
viegls tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem
neformāls tāds, kas nav saistīts ar oficiālām attiecībām, noteikumiem u. tml. (piem., grupā, organizācijā)
sviežs tāds, kas nav satrūdējis, sadalījies u. tml.
vaļīgs tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties
uzmācīgs tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
svabads tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā; tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvs (1)
uzplijīgs tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
urķīgs tāds, kas nemitīgi pārbauda (kāda darbu), norāda uz trūkumiem, kļūmēm u. tml.; tāds, kas nemitīgi rīko, komandē (kādu)
ciets tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.)
vellapsēsts tāds, kas nepārtraukti kur iet, skrien, steidzas u. tml.; nemierpilns
saspiests tāds, kas neplūst brīvi (par balsi, dziedājumu u. tml.)
dzestrs tāds, kas nesilda (par sauli vēsā, aukstā laikā, par gaismu u. tml.)
slikts tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.)
nedzīvs tāds, kas netiek darbināts (par mašīnām, aparātiem u. tml.)
neatzīts tāds, kas netiek pieņemts par esošu, pareizu u. tml.
kropls tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
kroplīgs tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām; kropls (3)
dzimts tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
agrīns tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem)
vēls tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēlīns (3)
vēlīns tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3)
gods tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu
spraigs tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.)
spriegs tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); arī spraigs (1)
sekmīgs tāds, kas noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.)
saistošs tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.); obligāts (1)
vakarvakarējs tāds, kas pagatavots, iegūts u. tml. iepriekšējā vakarā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējo vakaru
ilustratīvs tāds, kas papildina vai paskaidro (kādu tematu, domu u. tml)
pretaizdzīšanas tāds, kas paredzēts (automobiļu u. tml.) aizsardzībai pret zādzībām, aizdzīšanu
divguļams tāds, kas paredzēts diviem gulētājiem (par gultu, dīvānu u. tml.)
vienguļams tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.)
skaidrs tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.)
augsts tāds, kas pārsniedz parasto augstumu, līmeni u. tml.
plats tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
starpetnisks tāds, kas pastāv, noris starp etniskām grupām, tautām u. tml.
starpnozare tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u.tml. nozarēm
stacionārs tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.)
kluss tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.)
remontspējīgs tāds, kas pats var izremontēt mašīnu, ierīci, iekārtu u. tml., ar kuru strādā
vesels tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu)
sausiņveida tāds, kas pēc formas, konsistences u. tml. ir līdzīgs sausiņam
vidusmērs tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei
svaigs tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to dalām, parasti ziediem)
pavairots tāds, kas pēc skaita, apjoma, intensitātes u. tml.
precīzs tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām, pilnīgi sasniedz vēlamo mērķi (par darbību, procesu u. tml.)
aizņemts (pats) ar sevi tāds, kas pilnīgi koncentrējies savu domu risināšanā, savrupā darbā u. tml.
pašpaļāvīgs tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi (saviem spēkiem, spējām u. tml.)
skolots tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
trāpīgs tāds, kas precīzi trāpa (par lodi, šāviņu u. tml.)
viegls tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.)
griezīgs tāds, kas rada nepatīkamu, bieži sāpīgu sajūtu (par vēju, salu u. tml.)
smilšstrūklas tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.); tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu)
dzēlīgs tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
tvaikstrūklas tāds, kas rada tvaika strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.); tāds, kurā izmanto tvaika strūklu (par darbību, procesu)
skuķisks tāds, kas raksturīgs skuķim (piemēram, par rīcību, izturēšnos U. tml.)
atpakaļejošs tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku
izgājušgadējs tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā
izgāšgadējs tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā
ārējs tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.)
virspusējs tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.); arī ārējs (3)
jaktīgs tāds, kas rotaļājoties mēdz daudz skraidīt, kūleņot u. tml. (parasti par dzīvniekiem)
actens tāds, kas rotāts ar "aci" (gredzens, cepure u. tml.)
pērnpavasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
pērnvasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
pērpavasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
pērnrudenējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī
pērrudenējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī
pērvasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā vasarā
pērziemējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā ziemā
informacionāls tāds, kas saistīts ar informācijas pārraidi, glabāšanu u. tml.
baigs tāds, kas saistīts ar ko nomācošu, drūmu, arī ar bailēm (par psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.)
krāmīgs tāds, kas saistīts ar nepatikšanām, rūpēm u. tml.
pavājš tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.)
sāpīgs tāds, kas sāp, tāds, kurā izraisās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
četrcēlienu tāds, kas sastāv no četriem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
divcēlienu tāds, kas sastāv no diviem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
pieccēlienu tāds, kas sastāv no pieciem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
trīscēlienu tāds, kas sastāv no trim cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
vairāktāžu tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, joslām u. tml.; tāds, kas darināts no vairākām kārtām, joslām u. tml.
daudzcēlienu tāds, kas sastāv no vairākiem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
vairākcēlienu tāds, kas sastāv no vairākiem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
viencēliens tāds, kas sastāv no viena cēliena (par lugu, izrādi u. tml.)
ūdeņains tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma dalām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos)
glums tāds, kas satur gļotvielas; staipīgs, lipīgs, arī recekļains (par šķidrumu, dūņām u. tml.)
skaļš tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus (parasti nepamatotus satura, faktu ziņā) - par tekstu, izteikumu u. tml.
ūdeņains tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem)
caurviju tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu; tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus
tāls tāds, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml.; arī turpmāks
lielisks tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.)
dzīvotspējīgs tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.)
varonīgs tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
vītenisks tāds, kas spirālveida apviļ ko, ir izveidots spirālveida u. tml.
zvērināts tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2)
zibenīgs tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, arī psihisku reakciju u. tml.)
spaidi tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1)
sviežs tāds, kas tikko vai nesen ir radies, izveidojies u. tml.
rītnorītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu
rītrītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu
rītvakarējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas vakarā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas vakaru
rītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien
rītdienējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien; tāds, kas saistīts ar rītdienu
vecmodīgs tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
mēms tāds, kas uz brīdi nespēj runāt (aiz pārsteiguma, satraukuma u. tml.)
trausls tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.)
vārīgs tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
vārīgs tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā dalām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
verdošs tāds, kas vārās (par šķidrumu, šķidru vai stigru masu u. tml.)
labs tāds, kas veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.)
raits tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, satura saistībā, bez kļūmēm (par runu, valodu u. tml.)
redeles tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā
pēcpusdienējs tāds, kas veikts, gatavots u. tml. pēcpusdienā; pēcpusdienas
priekšpusdienējs tāds, kas veikts, gatavots u. tml. priekšpusdienā; priekšpusdienas
pēdējais tāds, kas vēl ir atlicis (pēc kādas norises, stāvokļa u. tml.)
apslēpts tāds, kas vēl nav izraisījies, izpaudies (par spēku, enerģiju u. tml.)
pazaļš tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.)
pašatdevīgs tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei)
vijīgs tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.)
plastisks tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.)
mīksts tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.); ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.)
priecīgs tāds, kas viegli, rotaļīgi darbojas, noris u. tml.
pills tāds, kas viscaur, visā platībā ir noklāts, aizņemts, piepildīts u. tml. (ar ko)
uzbāzīgs tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
uzmācīgs tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.)
paklausīgs tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
sīksts tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām)
tauta tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses
plašs tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.)
roka tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm
ciets tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts
nejaucīgs tāds, ko ir grūti, nepatīkami apstrādāt, sagatavot u. tml.
transportabls tāds, ko ir iespējams pārvadāt, arī nest, virzīt u. tml.
slaucams tāds, ko izmanto slaukšanai (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
gaužs tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina
mežonīgs tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība, tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.)
savvaļa tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem, to sugām, dzimtām u. tml.)
atkarīgs tāds, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
tīrs tāds, ko nosakot, analizējot, aprēķinot u. tml., neieskaita, neņem vērā, piemēram, kādus tā elementus, attiecības
summārs tāds, ko rezultātā rada divas vai vairākas parādības, darbības u. tml. vai vienas parādības, darbības u. tml. vairākas sastāvdaļas
iela tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.)
mīksts tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2)
patvaļīgs tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus
rets tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs
trekns tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.); plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.)
trīspusējs tāds, ko veido trīs (lietojamas, izmantojamas) daļas, elementi u. tml.
pārpilns tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.)
raibs tāds, kur ir daudz cilvēku (par vietu, apkārtni u. tml.)
drumstalains tāds, kur ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
stādāms tāds, kur ir paredzēts (ko) stādīt (par vietu, augsni u. tml.)
gleznains tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā)
smilšains tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis
sauss tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.)
miglaiņš tāds, kur kas nav skaidri saskatāms, redzams (par attēlu, fotouzņēmumu u. tml.)
pills tāds, kur kas uzturas, pulcējas u. tml. lielā daudzumā
sinhronisks tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
sinhrons tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
stūrains tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
kompaund- tāds, kurā apvienotas divas vai vairākas vienības, agregāti, sastāvdaļas u. tml.
saistīgs tāds, kura atsevišķās daļas labi savienojas (par augsni, iežiem u. tml.)
siksna tāds, kura darbībā izmanto šādu sloksni, lenti (par ierīci, iekārtu u. tml.)
slapjš tāds, kura darbībā izmanto šķidrumu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
pakļauts tāds, kura darbību kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā vada tās augstākais posms, personas ar plašākām pilnvarām, lielāku varu
saliekams tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai)
stings tāds, kura elementi, detaļas u. tml. ir savienoti tā, ka nav iespējama savstarpēja pārvietošanas
tīrs tāds, kura gaitā nerodas traipi, vielu nosēdami u. tml. uz ķermeņa, apģērba (par darbību, darbu)
rotācija tāds, kurā galvenās operācijas veic rotējošas detaļas, rotējoši elementi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
iekārt tāds, kura galvenie nesošie elementi (troses, ķēdes u. tml.) pakļauti tikai stiepei
mazbudžeta tāds, kura iegādei, izveidei, organizēšanai u. tml. nav jāieplāno lieli tēriņi; ekonomisks, lēts
dobainis tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.)
dobāts tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.)
raibs tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu)
izgriezt tāds, kurā ir griežot izveidots ornaments, attēls u. tml.
piedzīt tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā
skaļš tāds, kurā ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi u. tml. (piemēram, par laikposmu)
skops tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem)
traģikomisks tāds, kurā ir saistīts skumjais ar smieklīgo (par notikumu, apstākļiem u. tml.)
pilnīgs tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml.
tīrs tāds, kura izcelsmē nav citu sugu, šķirņu u. tml. piejaukuma (par dzīvniekiem, augiem)
propelleris tāds, kurā izmanto šādu ierīci (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
durns tāds, kurā izpaužas apreibums, neprāts u. tml.
bailīgs tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.)
necienīgs tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana
vārgs tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, spēku trūkums (par kustībām, darbību u. tml)
karsts tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
pabailīgs tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.)
smags tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.)
uzticīgs tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.)
vainīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.)
vērienīgs tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.)
smeldzīgs tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2)
neizskatīgs tāds, kura izskats vairs neatbilst kādām (kvalitātes, standarta u. tml.) prasībām (par pārtikas produktiem)
šļūcenisks tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.)
rets tāds, kurā kas atrodas, pārvietojas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par stāvokli, norisi u. tml.)
resns tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem)
tievs tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem)
kārtīgs tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība
starains tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi
stings tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml. (piemēram, par vietu, vidi, situāciju)
tukšs tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu)
neitrāls tāds, kurā nenotiek nekāda darbība (par aparāta, ierīces u. tml. stāvokli)
trūcīgs tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.)
plenārs tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs
trausls tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
vārs tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem); tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.)
neprognozējams tāds, kura reakciju, rīcību, uzvedību u. tml. nevar prognozēt, iepriekš paredzēt
trāpīgs tāds, kura rezultātā precīzi trāpa (par darbību, procesu u. tml.)
lejasvācu tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml)
rupjmaluma tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir samērā liels šķērsgriezums (par produktu); tāds, kurā maļot iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā liels šķērsgriezums (par iekārtu, ierīci u. tml.)
precīzs tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem)
saulains tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.)
vesels tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai
tārpveida tāds, kura uzbūvei ir dažiem tārpiem (1) raksturīgā (garenā, lentveida, cauruļveida u. tml.) forma
sanitārs tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.)
verdošs tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku)
simbolisks tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts
pamīšs tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem)
pamīšs tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem)
krāšņs tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi)
sterils tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām; arī abstrakts, idealizēts
bezvietis tāds, kuram nav vietas (sēdēšanai u. tml.)
kultivēt tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.); pretstats: dabisks
sodāms tāds, par ko mēdz sodīt (1) - par darbību, rīcību u. tml.
sodāms tāds, par ko mēdz sodīt (2) - par darbību, rīcību u. tml.
svešs tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.)
tīrs tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju
tukšs tāds, uz kā nekas nav pakarināts, uztīts u. tml.
tīrs tāds, uz kura ķermeņa daļām, apģērba nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku)
tīrs tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem)
tīrs tāds, uz kura vai kurā nekas nav rakstīts, zīmēts u. tml.
valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā
vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.)
viņķeļdzelze Taisnleņķa dzelzs detaļa (piemēram, celtņu stūru, logu rāmju u. tml. nostiprināšanai); stūrdzelzs
peristils Taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai
Bangkoka Taizemes galvaspilsēta, osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa
hagāda Talmūdā ietvertas paskaidrojoša rakstura alegoriskas pamācības, leģendas u. tml.
koptāme Tāme, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
tūrkšt Tarkšķēt (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
pretsvars tas (apstāklis, faktors), kas rada līdzsvaru (kādās attiecībās, norisē u. tml.)
paka tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā; veidojums, kas radies, ko iesaiņojot
robeža tas (atšķirība, pazīme, laiks), kas nošķir divus pretstatus, parādības, priekšmetu grupas, laiku u. tml.
laisma tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.)
mudžeklis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts
murskulis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis (1)
solonumurs tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks
upuris tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1)
ziedojums tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1)
lasāmviela tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), kas paredzēts lasīšanai; tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), ko (kāds) parasti lasa
robežpunkts tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds
robežstabs tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds
robežzīme tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds
rezerve tas (metode, iespēja u. tml.), kas vēl nav izmantots (kāda rezultāta sasniegšanai)
prieks tas (notikums, parādība, apstāklis u. tml), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu
visgribis tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
sakasnis tas (parasti kā paliekas, atlikumi), kas ir savākts, (tos) sakasot, sagrābjot u. tml.
signāls tas (piemēram, darbība, norise, notikums, arī informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
mēņģis tas (piemēram, ēdiens, dzēriens), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, attiecībām u. tml.)
virziens tas (piemēram, fakts, izteikums, problēma), kam pievērstas domas, sarunas u. tml.
temats tas (piemēram, parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums
zīme tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē
koļļa tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
ķolla tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
palīgs tas (priekšmets, parādība u. tml.), kas veicina kā norisi
avots tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā iegūst (ko), kas apgādā, nodrošina (ar ko)
pirmavots tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā tieši iegūst (ko, parasti tālāk apstrādājamu), kas tieši apgādā, nodrošina (ar ko, parasti tālāk apstrādājamu)
izsmiekls tas (stāvoklis, fakts, parādība u. tml.), kas izraisa šādu vērtējumu
simtacis tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu)
pilnvardevējs tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvaras devējs, pilnvarotājs
pilnvaras devējs tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs
pilnvarotājs tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml); pilnvaras devējs, pilnvardevējs
pašizgāzējs tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli)
lasāms tas (teksts, grāmata u. tml.), ko pašreiz lasa
sakāms tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka
materiāls tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā
akcents tas, ar ko izceļ (kādu kompozīciju, ansambli, māksliniecisku veidojumu u. tml.)
dzelonis tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās)
karognesējs tas, kas atrodas (kādas kustības, cīņas u. tml.) priekšgalā, vadībā
aizkadrs tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams
avots tas, kas dod (peļņu, ienākumus u. tml.)
ieraksts tas, kas fiksēts ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.; process, rezultāts --> ierakstīt (3)
izslaukas tas, kas ir izslaucīts (no kurienes, kur u. tml.); saslaukas
informācija tas, kas ir izteikts ar šifru, kodu, skaitļu, simbolu u.tml. palīdzību
meka tas, kas ir ļoti slapjš (salijis, piemircis u. tml.)
riekšava tas, kas ir novietots, iesmelts u. tml.
spēks tas, kas ir par cēloni, pamatu (darbībai, norisei u. tml.); tas, kas veicina (darbību, norisi u. tml.)
ļamma tas, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests u. tml. (biezā masā); maisījums
ļemma tas, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests u. tml. (biezā masā); maisījums
grīste tas, kas ir savelts, savēlies (parasti par augiem, spalvām u. tml.)
vaininieks tas, kas izraisa ko nevēlamu, sarežģījumus u. tml.
riebeklis tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.)
avots tas, kas izraisa radošu darbību, sniedz ierosmi, zināšanas u. tml.
dedzinātājs tas, kas ļaunprātīgi dedzinājis (mājas vai tml.)
lieluzņēmējs tas, kas nodarbojas ar plaša apjoma līgumdarbu, tirdzniecisku operāciju u. tml. organizēšanu, veikšanu
priekšmets tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml.
atliekas tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams
teomorfs tas, kas parādās dieva izskatā, veidā u. tml.
uzvija tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
mūsējāds tas, kas rīkojas, izskatās, runā u. tml. līdzīgi kā mēs
atvasinājums tas, kas rodas, tiek izveidots, izsecināts, balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
tāls tas, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml.; arī turpmākais
maksa tas, kas tiek darīts vai dots kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.)
galavārds tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā)
nesienis tas, ko nes (sainis, grozs u. tml.)
atbilde tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u.tml.)
grands tas, ko uzskata par ļoti izcilu kādā nozarē (piem., sportā, literatūrā, mākslā u. tml.)
krātuve tas, kur koncentrējas zināšanas, psihiski stāvokļi u. tml.; zināšanu, psihisku stāvokļu un tml. kopums
spogulis tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi
skaidrotājs tas, kurš analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
reklāmdevējs tas, kurš grib reklamēt sevi, savas preces, pakalpojumus u. tml.
sasniedzējs tas, kurš pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
vilinātājs tas, pret ko izraisās patika, interese, vēlme pie tā nokļūt, būt u. tml.
aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.)
attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
santali tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums
ači tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumu daļā, ticīgie - musulmaņi, \~2 mlj cilvēku; ačini
ašanti tauta, dzīvo Ganas dienvidos, kopā ar tuvu radniecīgajiem akimiem un akvapimiem \~2 mlj cilvēku, valodas (tvi, ašanti) pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
angoni tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos, kopskaits \~0,5 mlj cilvēku, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas
mazākumtautība tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem); etniskā minoritāte; nacionālā minoritāte
tautas gars tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums
aiztecēt Tecēt prom; teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
pārtecēt Teciņus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
attecēt Teciņus atnākt šurp; teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iztecēt Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
radiotehnika Tehnikas nozare, kas pētī radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
hidrotehnika tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens kustības regulēšanu dabā, piemēram, nosusināšanu, apūdeņošanu, aizsardzību pret paliem u. tml.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums
tehnizācija Tehnikas plaša ieviešana (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.)
apkope Tehniskā (mašīnas, ierīces u. tml.) apkalpošana, sagatavošana darbam
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas pievada enerģiju; iekārta, kas piedzen ierīci, mehānismu u. tml.
tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti
tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.)
noteiciens Teiciens, ko parasti saka kāda notikuma, darbības u. tml. beigās
teikt (arī sacīt) priekšā teikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
suflēt Teikt priekšā (tēlotājam, runātājam lomas, runas u. tml.) tekstu
solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.)
apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml. vai uz pazīmes mēru vai pakāpi
iztecēt Tekot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.)
ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
lokalizēšana Teksta adaptēšanas veids, kurā, mainot atsevišķus satura elementus, citas tautas daiļdarbu vai citu sacerējumu pielāgo savas tautas, zemes īpatnībām, videi, dzīves apstākļiem u. tml. (parasti tulkošanas procesā)
veidošanās teksta, mākslas darba, teorijas u.tml. rašanās
platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
slauķis tekstilrūpniecības izstrādājumu atkritumi, ko izmanto kā slaukāmo materiālu, tajos var būt lupatu gabali, tekstilrūpniecības brāķi, diegu gali u. tml.
pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu; iespiedziņas
pasīte Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu; pase
pēcvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. beigās), kurā izteikti autora vai citas personas paskaidrojumi, piezīmes par iespieddarbu, tā autoru
priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.)
rullis Teksts, attēls, dokuments u. tml, ko parasti glabā satītu cilindriskā formā
reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru
iegultā komanda tekstu apstrādē - komanda, kas ievietota kādā dokumentu datnē un kalpo kā instrukcija, lai, piemēram, izveidotu noteiktu lappuses izkārtojumu, mainītu fontus, veidotu pasvītrojumus u. tml.
parapsihiskās parādības telekinēze, telepātija, gaišredzība u. tml.
gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā); apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus
pārvērsties Tēlojot (lomu), kļūt ārējā izskatā, uzvedībā, domāšanas veidā u. tml. atbilstošam attiecīgajam tēlam
nospēlēt Tēlojot atveidot izrādē, iestudējumā (visu lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u. tml.
ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml; šī žanra mākslas darbs; peizāža
peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; ainava (2)
maltuve telpa (dzirnavās, rijā u. tml.), kur maļ
ugunstelpa telpa (iekārtā, ierīcē u. tml.), kurā (ko) dedzina
grimētava telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē
foajē telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur publika var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma
kazemāts telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pilī u. tml.)
palēpe telpa starp liellopu kūti un zirgu stalli, kur uzturas cūkas, vasarā teļi u. tml.
sagatavotava Telpa, cehs u. tml., kur ko sagatavo (1)
mantnīca Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas
ģērbtuve Telpa, kur glabā speciālos apģērbus un pārģērbjas (darbam, nodarbībām u. tml.)
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā
stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmumā u. tml), kas ir iekārtota īpašam nolūkam
salons Telpa, telpu kopums, arī uzņēmums, iestāde u. tml. (kā) demonstrēšanai un pārdošanai
starptelpa Telpa, vieta starp priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
valstība telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
palīgpunkts Telpa, vieta, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā
mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.)
elks Tēls, priekšmets u. tml., kam cilvēks ziedo un ko pielūdz
albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu
temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā)
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti no valstu, zemju u. tml. apvienības, nostiprinot centrālo varu
attenterēt Tenterējot atkļūt šurp; tenterējot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
pārtenterēt Tenterēļot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aiztenterēt Tenterēt prom; tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
balsts Teorētiskais, ideoloģiskais, morālais u. tml. pamats
liberālisms Teorija un sociālpolitiska nostāja, kas vērsta uz pārstāvniecisku valdīšanu, preses, vārda un ticības brīvību, šķiru privilēģiju atcelšanu, brīvu starptautisko tirdzniecību u. tml.
nirosta Tērauda šķirne, izturīga pret skābju iedarbi un rūsēšanu, lieto galda piederumiem u. tml.
Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju
Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā
Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.)
parafinoterapija Termiskas ārstēšanas metode, kurā lieto viegli kūstošu, attīrītu parafīnu (parafīna vannas, pārsējumi u. tml.)
termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pētī siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
pietest Tēšot pielīdzināt, pielabot (lai pielāgotu, iestiprinātu u. tml.)
uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām)
trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām)
izakrauties Tiekot krautam, izveidoties noteiktā formā, garumā u. tml.
izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties
izturēt pārbaudi tiekot pārbaudītam (pēc kvalitātes, izturības u. tml.), atbilst noteiktām normām, prasībām
pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
tiecība Tieksme (1); arī vērstība (uz kādu mērķi, darbību u. tml.)
abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.)
vara Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
blanketa tiesību norma tiesību norma, kas piešķir valsts institūcijām, amatpersonām tiesības patstāvīgi noteikt uzvedības noteikumus, aizliegumus u. tml.
noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre (1)
tieslietnieks Tiesnesis, tiesu darbinieks, advokāts vai tml., kas nodarbojas ar tieslietām
tiesu izpildītājs tiesu sistēmas amatpersona, kas izpilda tiesu un citu institūciju nolēmumus par mantiskām piedziņām (par naudas sodiem, uzturnaudu, parādiem, mantas konfiskāciju, zaudējumu atlīdzināšanu u. tml.)
antropogēnā slodze tieša vai netieša cilvēku un viņu saimnieciskās darbības iedarbība uz dabu kopumā vai uz tās atsevišķiem komponentiem un elementiem (ainavām, dabas resursiem u. tml.)
taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.)
pirmavots Tiešs pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.)
smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.)
baismīgs Tik ļoti liels (arī ātrs, mazs u. tml.), ka rodas bailes
lotis Tīkls lielākām zivīm: vimbām, mencām u. tml.
kotēties tikt (kā) vērtētam (sabiedrībā, kādā cilvēku grupā u. tml.)
iesmērēties tikt (kādā vietā, amatā) ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas u. tml.
atlēkt tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai u. tml.); atkrist (4)
ietīties tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms; būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā)
satīties tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.)
atskriet tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.)
atnākt tikt atsūtītam, atgādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.)
ciest tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām
krist tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.)
ienākt tikt iesniegtam, saņemtam (par ziņojumiem, dokumentiem u. tml.)
iesākties tikt ievadītam pašā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.)
izcelties tikt izceltam (no kurienes, kur u. tml.)
iziet tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu
iznākt tikt izdotam (piemēram, par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā
gult tikt izjustam, tikt attiecinātam (par pienākumiem, atbildību, slogu u.tml.)
pārstaigāt tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu
noārdīties tikt izšķīdinātam, aizskalotam u. tml. (piemēram, par iežiem)
atskanēt tikt izteiktam (par prasībām, solījumiem, kritiku u. tml.)
aizstāt tikt lietotam kā vietā (par kvalitatīvākām mašīnām, piemērotākām vielām u. tml.)
nobirt tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
nopilēt tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
notecēt tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
stāties (darba) ierindā tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.)
stāties darbā (arī ekspluatācijā) tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.)
stāties darba ierindā tikt nodotam ekspluatācijā (par uzņēmumiem, ražošanas iekārtām u. tml.)
nolieties tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti
izrietēt tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.) - piemēram, par pienākumiem, tiesībām
nogulties tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām; novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem
nobraukt tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) - par roku, priekšmetu
pagriezties tikt pagrieztam (pret ko, uz ko u. tml.) - parasti par acīm, seju, galvu; tikt pagrieztam (kādā virzienā)
dabūt tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.)
palielināties tikt palielinātam, kļūt lielākam (par laukumu, teritoriju u. tml.); refl. --> palielināt (1)
pamatoties tikt pamatotam ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. (piemēram, par darbību, rīcību, arī apgalvojumu, teoriju)
pāriet tikt pārmantotam (par tikumiem, tradīcijām u. tml.)
pārdzimt tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
ceļot tikt pārvietotam (piemēram, par dažādiem priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
pārvietoties tikt pārvietotam (uz citu telpu, atrašanās vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
pāriet tikt pārvietotam (uz citu vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
panākt tikt pavirzītam šurp (kur, kādā virzienā u. tml.) - par priekšmetiem
pienākt tikt piesūtītam, piegādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.)
apmiglot tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu; pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.); apmigloties
uzņemt tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu); arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli
redzēt dienas gaismu (art dienasgaismu) tikt publicētam (par grāmatu, rakstu u. tml.); tikt realizētam (piemēram, par lēmumu)
ieraudzīt dienas gaismu tikt publicētam (par grāmatu, rakstu u. tml.); tikt realizētam (piemēram, par lēmumu)
sajukt tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.)
sarindoties tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.)
sašķelties tikt sašķeltam (1); sadalīties (gabalos, daļās u. tml.)
taupīties tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.)
aizķerties tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.)
nākt tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
atpirkties tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
šķilties tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.)
kārties tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli)
padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.)
mililitrs Tilpuma mērvienība, litra tūkstošdaļa; ml
iepiņķēt Tinot, sienot u. tml. sasaistīt, arī iepīt
aiztipināt Tipināt prom; tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
pārtipināt Tipinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
attipināt Tipinot atkļūt šurp; tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml)
iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.)
kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.)
baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm
balsināties Tīrīt, spodrināt, mazgāt (savu māju, drēbes u. tml.)
juņģēt Tīstīt (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi ģērbt
juņģēties Tīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi ģērbties
sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens u. tml, kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu
saitēt Tīt (saiti, auklu u. tml.), lai ko saistītu, klātu (ar to)
normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi
pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris
mašikuli Torņa vai mūra augšmalā uzkārta šaujamlūka, kas, sākotnējo funkciju zaudējusi, saglabājās kā arhitektonisks dekors
turpināšana tradīciju, kāda cilvēka paveiktā u. tml. saglabāšanas un attīstīšanas nodrošināšana
gubu vedējs traktoram uzkarināma mašīna siena un salmu gubu savešanai stirpās; lieto arī kūtsmēslu, skābbarības u. tml. kravu iekraušanai transportlīdzekļos; vestspēja līdz 1 t
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
transplantāts transplantācijas materiāls - audi, orgāns u. tml., arī mākslīgs veidojums
attransportēt Transportējot atgādāt šurp; transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
aiztransportēt Transportēt prom; transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
satiksme transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā
pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu)
grozs Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai
čaiba Trauks (miltu, putraimu u. tml.) grābšanai, ievietošanai
čaika Trauks (miltu, putraimu u. tml.) grābšanai, ievietošanai; čaiba
attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); attriekt (1)
iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml)
uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas (iemaņas, paņēmieni u. tml.)
uztrenēt Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.)
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei, spējas, atmiņu u. tml.
uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt
Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m
attriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.); atdzīt
iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.)
aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt
pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes - piemēram, par augiem, lokaniem zariem u. tml.
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.)
uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur)
trijnieks Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
trejsabiedrība Triju pušu (personu, valstu, grupu u. tml.) sabiedrība
trejsavienība Triju pušu (personu, valstu, grupu u. tml.) savienība
trīsēji Trīs atšķirīgu veidu, atšķirīgu grupu u. tml.
pīne Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml., garens pinums
Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa
trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.)
ļerza Troksnis, kas rodas, vairākiem skaļi runājot, klaigājot u. tml.
uzdīdīt Trokšņojot, draiskuļojoties u. tml. uzmodināt (kādu)
dauzīties Trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.
paseknis Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne (2); paseksnis (2)
pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; paseknis (2); paseksnis (2)
uz karstām pēdām tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties
pa karstām pēdām tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties
uz pēdām tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.)
brīvs tulkojums tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģināla (pēc formas stila u. tml.)
satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.)
nūžāt Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
nūžāties Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.)
solidols tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai; tavots
virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce)
glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
tūrisma infrastruktūra tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību
konaks Turkiem un dažām citām tautām - valdības ēka, valstsiestāde; liela māja, savrupnams u. tml.
vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos)
radniecība Tuvība, līdzība (tautām, tautībām u. tml.), kuras pamatā ir kopēja izcelšanās
briedēt Tuvināt gatavībai (augļus, sēklas u. tml.)
sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u. tml.
radniecisks Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.)
radniecīgs Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.); radniecisks (2)
stators tvaika turbīnas, kompresora, hidrosūkņa, hidromotora u. tml. nekustīgā daļa
ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm
et similis u. tml. (un tamlīdzīgi)
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.)
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
ūdens režīms ūdens līmeņa, caurplūduma, temperatūras u. tml. raksturojumu maiņas noteiktā laika vienībā
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.)
Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.)
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai
et sequentia un nākamās (lappuses u. tml.)
et cetera un pārējais, un tā tālāk (utt.), un tamlīdzīgi (u. tml.)
tece Upe, kanāls u. tml.
kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
uzurrāt Urrājot uzcelt (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.)
Montevideo Urugvajas galvaspilsēta (sp. val. "Montevideo"), departamenta centrs, atrodas Atlantijas okeāna Laplatas līča ziemeļu krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
uzpirkstenis uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu
siluets uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls; attiecīgais grafikas tehnikas veids
būvlikumi uz būvēm attiecināmas normas par būvdarbu izpildīšanu saskaņā ar konstrukcijas, būvmateriālu, higiēnas, satiksmes u. tml. prasībām
apreibt uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
noreibt uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
sofite uz leju vērsta, parasti dekorēta, griestu sijas, arkas, dzegas u. tml. virsma
apžilbt uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku
vēkšpēdus uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.)
palts uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums
peļķe uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums
apkārt uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.)
vāks uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai
puspusēm uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi
rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku)
karte uz šī attēlojuma pamata izveidota (dabas vai sabiedrības parādības, pazīmes, elementa u. tml.) shēma
plaudeniski uz vēdera (gulēt, nogulties u. tml.); arī garšļaukus
tandēms uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā
visapkārt uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.)
uzlūgt Uzaicināt (ciemos, uz viesībām u. tml.)
uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu)
uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.)
saarties Uzart savus tīrumus, laukus u. tml.
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu)
pretuzbrukums Uzbrukums (piemēram, sporta spēlēs, cīņā u. tml.), ko veic, reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu
stīvstumburs Uzbudināts dzimumloceklis
uzdot uzcelt (parasti ar dakšām, sienu, salmus u. tml.) augšā (kam, arī kur)
pārmest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko)
pārsviest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko)
pārtaisīt Uzcelt, izveidot u. tml.
pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to)
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzklāt uz kādas vietas
beserēties Uzlabot (savu) veselību, darbības spēju u. tml.; ārstēties
uzsisties Uzlidot augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par purniem
uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
uzbalzīt Uzlocīt (parasti, nokārušos segu) un sabāzt to starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
vārīgs Uzmanīgs, saudzīgs (pret ko, parasti priekšmetiem) - par darbību, rīcību u. tml.
uzvallēt Uzmest, uzkraut u. tml., veidojot valni
sēsties Uzmesties (uz kā, kur u. tml.), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
izmaksu nesējs uzņēmējdarbības rezultāti: produkcijas vienība, līdzīgu izstrādājumu grupa (partija), līgums vai pasūtījums, operācija, process u. tml.
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu
uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu
reference Uzņēmuma, firmas u. tml., arī kādas personas izziņa, atsauksme par kādu cilvēku un viņa darbu ieteikuma veidā
šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml., tās nodaļas vadītājs
administrācija uzņēmuma, iestādes, organizācijas u.tml. vadība
statūtkapitāls Uzņēmuma, organizācijas u. tml. statūtos noteikto pamatlīdzekļu kopums
palīguzņēmums Uzņēmums, kas palīdz nodrošināt galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.)
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem
sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.)
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.)
uzlikt Uzrakstīt, uzgleznot, uzzīmēt u. tml. (uz kā)
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.)
subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā (parasti teksta tulkojums)
leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.)
inskripcija Uzraksts (uz statujas, plāksnes u. tml.)
pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
ievadvārdi Uzruna (parasti neliela), ar kuru atklāj (sapulci, konferenci u. tml.)
maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne
šķirt Uzskatīt (kādu parādību, faktu u. tml.) par atšķirīgu (no kā), nesavienojamu (ar ko)
apvārsnis Uzskatu, zināšanu, interešu u. tml. kopums
ziņot uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u.tml. izklāsts
atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.)
uzšļākt Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā, teritorijā u. tml.
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (piemēram, bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.)
saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
skatīt uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu)
uzņemt Uztvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli)
pārvadīt Uztvert un izplatīt tālāk organismā (kairinājumu, impulsu u. tml.)
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu
nostādīt Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.)
salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.)
uzriņķot Uzvirpuļot (par viesuli, arī sniegu, lapām u. tml.)
uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu); uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas valdziņu un izadīt, iztamborēt (to)
uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam)
uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzvirzīties uz kādas vietas
uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem
trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
kartupeļu lapgrauzis vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_); Kolorādo vabole
pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē
vācene Vācu izcelsmes (priekšmets, dzīvnieku suga u. tml.)
valdēt Vadīt (iestādi, uzņēmumu, saimniecību u. tml.)
aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm
priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.)
vadonis Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi
priekšpulks Vadošā, apzinīgākā (šķiras, sabiedrības grupas u. tml.) daļa; avangards (2)
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.)
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas
pārvadīt Vadot atgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
ievadīt Vadot ievirzīt (kādā vietā, kursā u. tml. transportlīdzekli)
izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli)
novadīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
v. tml. vai tamlīdzīgi
Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns
kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums
pasaknis Vairākdaļīga dokumenta (čeka, kvīts, biļetes u. tml.) daļa, kas paliek šī dokumenta izdevējam
neitrālpunkts Vairākfāžu elektroiekārtu (transformatoru, ģeneratoru, elektrodzinēju u. tml.) zvaigznē savienoto tinumu kopīgais punkts
grupa vairāki cilvēki, kurus apvieno kas kopīgs (piemēram, darbs, intereses, mērķi); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa
antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
atskalot vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.)
vandīties vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
tuncīt vairākkārt burzīt, ņurcīt, spaidīt u. tml.
sadrillēt vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt
durstīt vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.)
spārdīt vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni; vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu)
uzmākties vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.)
uzplīties vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.)
kārstīt vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt
kārstīties vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties
tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.)
cilāt vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.)
staipīties vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties
lēkāt vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
uzurķēt vairākkārt saucot, aicinot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas
uzkaņģerēt vairākkārt saucot, rīkojot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas
kapāt vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu)
dzelstīt vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.)
kapāt vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.)
nokapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt
sakapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot
skraidīt vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.)
skraidelēt vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.); skraidīt (2)
lēkāt vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.)
lēkāt vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
sūkāt vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.)
tvarstīt vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.)
vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi
staipīt vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko
vārstīt vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.); virināt
kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
spaidīt vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.)
purināt vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
valstelēt vairākkārt, ne visai intensīvi valstīt, grozīt u. tml.
aizvārstīt Vairākos paņēmienos ievērt (diegu, dziju), lai veidotu rakstu, sapītu u. tml.
žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā
kopīpašums vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums, kurā atbilstoši ieguldījumiem dalībnieki kopēji darbojas, saņem peļņu un sedz zaudējumus
solisitors vairķās valstīs - īpašs jurista amats valdībā vai departamentā, vai pilsētas pašvaldībā u. tml.
slabaks Vājš cilvēks, vārgulis; vājš (kāda sporta veida, darba u. tml.) speciālists
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists
iesējums Vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
lasīt Vākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes)
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot banku procentus, nodokļus, aizņēmumus u. tml.
reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.)
mirusī valoda valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli
aizguvējvaloda Valoda, kura no citas valodas aizgūst kādu valodas vienību - vārdu, vārdu savienojumu, sintaktisku konstrukciju u. tml.
devējvaloda valoda, no kuras citā valodā aizgūta kāda valodas vienība - vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml.; donorvaloda
donorvaloda valoda, no kuras citā valodā aizgūta kāda valodas vienība - vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml.; donorvaloda
atdevums Valodas lietojums, ko valodas apguvējs producēsaņemtā iedevuma apstrādes procesā, atbildot uz jautājumiem, vizuālo vai verbālo informāciju, instrukcijām, norādījumiem u. tml.
kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides u. tml. objektu
apkaime Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības
transkripcija Valodas vienību (vārdu, tekstu u. tml.) skanējuma grafisks attēlojums ar noteiktu zīmju sistēmu
mikrolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas sistēmas un apakšsistēmu iekšējos procesus un sakarības, valodas vienību savstarpējās attieksmes, līdzīgo, sastatāmo un atšķirīgo, pretstatāmo u. tml.
neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm, republikām u. tml. ar vienu kopēju valdību
ieviļāt Valstoties iegulēt (kur iedobumu, bedri u. tml.)
Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces
Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. _Burkina Faso_), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 13 reģioni, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru
Bangladeša valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
standarts Valsts galvas, karaspēka pavēlnieka, karaspēka vienības u. tml. četrstūrveida, parasti neliels, karogs
pārstāvniecība Valsts institūcija, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti; valsts institūcija, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tās pilsoņu intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām
Gana valsts Rietumāfrikā (angļu val. _Ghana_), platība - 238533 kvadrātkilometri, \~24 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Akra, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Kotdivuāru, Burkinafaso un Togo, apskalo Gvinejas līcis
Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā
sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
rezerves fonds valsts zelta monētu, dārgmetālu stieņu, dārgakmeņu u. tml. vērtību krājums, kas nodrošina naudas sistēmas un kredītoperāciju stabilitāti
dalībvalsts Valsts, kas piedalās kādas starptautiskas apvienības, organizācijas u. tml. darbībā
atklāt sevi Vaļsirdīgi pastāstīt par savām domām, jūtām u. tml.
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
dezinficējošs šķīdums var būt ūdens ar sublimāta, karbolskābes, borskābes, karolīna, lizola, lizoforma, formalīna u. tml. vielu nelielu piejaukumu
kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu; stāvoklis, kam raksturīga šāda vara
sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāk nekā viens priekšmets, viena persona u. tml.
vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml. (lat. "singularis")
akcents Vārda izcēlums (vārdu grupā, teikumā u. tml.)
uzsvars Vārda izcēlums (vārdu grupā, teikumā u. tml.)
morfoloģiskā analīze vārda vai vārdformas gramatisko funkciju (gramatisko kategoriju, locīšanas tipu u. tml.) un morfēmiskās struktūras analīze
pieminējums vārda, nosaukuma u. tml. pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē
derivatoloģija Vārddarināšanas apakšnozare, kurā pēta atvasināšanas, resp., derivācijas, procesu, atvasinātos vārdus, vārdu atvasināšanas paņēmienus, tipus, modeļus, dažādu vārdšķiru vārdu darināšanas īpatnības u. tml.
ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
normatīva vārdnīca vārdnīca, kurā norādītas vārda lietojuma normas, atbilstība literārajai valodai, saziņas situācijai, funkcionālajam stilam u. tml.
atstāstīt Vārdos attēlot (kādu notikumu, atgadījumu u. tml.)
salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai
hapakslegomenons vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.)
hapax legomenon vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.)
hapakss vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.); hapakslegomenons
memoriāls īpašvārds vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra
aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas)
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras
atsveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, no kura šķiras
īpašības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs
adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata
izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piemēram, atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi; arī izvārīt
vārpsts Vārpsta (iekārta, ierīce u. tml.)
in loco parentis vecāku vietā (par skolotāju u. tml.)
klamba Vecs un vārgs mājdzīvnieks (zirgs, govs u. tml.)
aizvedināt Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt; vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli) lejā (no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to)
novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to)
pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas
uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas; arī uzvadīt (1)
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp; vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku
pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku
uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
pārvest Vedot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); atvest (kādam ko)
pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; vest nelielu attālumu, neilgu laiku
uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas
apdzīt Vedot, stumjot, nesot u. tml. nogādāt zem kā
risināt Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.)
trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu
rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš
urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā)
siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā)
pārlikt Veidojot, montējot u. tml., ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.)
cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet
zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības
sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi; arī dūmaka
uzbūve Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas
šķērslis veidojums, priekšmets u. tml., kas traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā)
turpināt veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu
post veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu
post veidot (apģērbam, ārienei u. tml.) greznu izskatu
durt veidot (ar adatu, īlenu u. tml. dūrienus, caurumus)
tetovēt veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu; ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā)
rādīt veidot (kā) attēlu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
formalizēt veidot (kādas parādības, struktūras u. tml. aprakstu) ar noteiktiem formāliem paņēmieniem
montēt veidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), grupējot gatavas sastāvdaļas; grupēt (gatavas sastāvdaļas), lai veidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
stīgot veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
stiķēt veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.)
konstruēt veidot (mākslas darbu, tā tēlus u. tml.) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai
konstruēt veidot (piemēram, mašīnu, mehānismu, celtņu) konstrukciju, uzbūvi (projektā, aprēķinos u. tml)
vilkt veidot (piemēram, stigu, robežu u. tml.)
urbt veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu); veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
raisīt veidot (pumpurus, ziedus, lapas u. tml.) - par augiem
kārtoties veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu
ilustrēt veidot ilustrācijas (grāmatas, žurnāla u. tml. tekstam)
sēsties veidot kārtu, slāni (kur, uz kā u. tml.) - par sīkām vielas daļiņām
vīties veidot loku, apli, spirāli, pieaugot garumā, griežoties u. tml.
montēt veidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.); saistīt kopā (gatavas detaļas)
perforēt veidot noteiktu caurumu, robu u. tml. kopumu (kādā materiālā)
starpināt veidot noteiktus (rindu, vārdu u. tml.) attālumus ar starpeņiem, plēksnēm
siet plostu veidot plostu, ar saitēm, stieplēm u. tml. savienojot kokmateriālus
vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.)
raisīties Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
tēloties Veidoties, rasties (domās, iztēlē u. tml.)
dzimt Veidoties, rasties (par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām u. tml.)
dežūrveikals veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.)
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
izšeptēties Veikli izrīkoties, ko tirgojot, pārdodot, kārtojot u. tml.; iztirgoties
noripot Veikli noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.)
kā no grāmatas veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.); ar labu izpratni, labām zināšanām
spēlēt veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties
vingrot veikt īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
rīkoties veikt kādu darbību, kādas darbības (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti
burt veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
darboties veikt paredzētos uzdevumus (par kongresiem, apspriedēm, komisijām u. tml.)
paveikt veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.)
urbties veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.); urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā)
vārpats Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
vārpucis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
verpelis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri
gadījumvektors Vektors, kura komponentes ir gadījumlielumi
mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai
vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus
prezidijs Vēlēta pastāvīga (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošā institūcija
sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.)
valde vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts
stūmējvelkonis Velkonis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.)
ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku)
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.)
uzvilkt Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.)
siet Velkot (kā) galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, cilpas, panākt, ka (kā) saistījums kļūst vaļīgs, arī atraisās
novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.)
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.)
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā)
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izvilkt Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.)
novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.)
uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās
izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izvilkt Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizvilkt Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā)
pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
pārvilkt Velkot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas
novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
novilkt Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru); šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.)
ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.)
zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas)
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas)
stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko
uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.)
uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.)
eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai
desiderata vēlmes; grāmatas, priekšmeti, kas nepieciešami kādas bibliotēkas, kolekcijas u. tml. papildināšanai
dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem
ieguldīt veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim)
vangalēt Veltnēt (veļu) ar vangali; arī izrullēt mīklu u. tml.
kastelāns veļas pārzine slimnīcās, kopmīnēs u. tml.
aizvelt Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
atvelt Veļot atgādāt šurp; veļot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izvelt Veļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
novelt Veļot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pavelt Veļot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas
uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas
novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
vēnas sekcija vēnas iešķelšana, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu ārstniecības līdzekli u. tml., gadījumos, kad nav iespējama vēnas punkcija
Karakasa Venecuēlas galvaspilsēta (sp. val. "Caracas"), atrodas Gvaires ielejā, Karību Andos 920 m vjl., 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
mentulagra Venēriska čūla uz dzimumlocekļa; sāpīga erekcija
vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piemēram, plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai
nopasēt Vērojot, uzmanot u. tml. atrast, izraudzīt (īsto laiku, brīdi)
pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.)
savērt Verot (uz kā priekšmetus, detaļas u. tml.), izveidot (ko no tiem)
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi
ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml)
izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko)
kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums
izvērst Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.)
risināt Vērst plašumā, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.)
ritināt Vērst plašumā, turpināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.)
nodurt acis vērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.)
risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.)
aprīt bez sāls vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
apēst bez sāls vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
noēst bez sāls vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.)
aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu
novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem
stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī
atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.)
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.)
novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies
punkts vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.)
pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot (mazvērtīgo, lieko u. tml.)
siena Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.)
statnis Vertikāls baļķis, dēlis, stienis, kam ir balsta funkcijas (celtnē, ierīcē u. tml.)
procentpapīri Vērtspapīri, obligācijas u. tml., kas dod procentus no tajos ieguldītā kapitāla
savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml.; vervējot izveidot (cilvēku grupu)
kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
dzestrs Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.)
vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu
aizvest Vest prom; vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija
vēzām Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
vēzu Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis
svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.)
vibropāļdzinis Vibromašīna pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī to izvilkšanai no grunts
medijs vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u.tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video)
starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
caurmērs Vidējais (lielums, svars, skaits u. tml.)
vidusks Vidējs (pēc lieluma, intensitātes u. tml.)
kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
griezums Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā); skatījums, aspekts
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos)
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
skaļš Viegli skaldāms (par kokiem, malku u. tml.)
aizlaist Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot; izputināt
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos
nodzīvot Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.)
putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
šarmlēns Viegls lokans ķemmdziju audums kēpera vai atlasa sējumā, ko lieto dāmu tērpiem, bērnu uzvalkiem u. tml.
sintepons Viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.; sintapons
divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs; arī šāda rakstura svīta
uzlabotājs viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml
nosēdumi viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.)
garšas pastiprinātāji vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un/vai smaržu; lieto atspirdzinošos dzērienos, majonēzēs, salātos u. tml.
segums vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu
šūna Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma
substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda
stadija viena no (kā) attīstības, arī veidošanas, parasti krasi atšķirīgām, pakāpēm, posmiem u. tml.
ilkss viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem, ragavām u. tml., zirga iejūgšanai
velme viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) veltņveidīgām detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei
Tibetas kalniene viena no lielākajām un augstākajām pasaules kalnienēm, atrodas Centrālās Āzijas dienvidu daļā, Ķīnā un Indijā, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, augstums - līdz 7000 m vjl.
anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu
saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums
radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis
kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā
graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas
kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem
vienkocis Vienkoka trauks, šķirsts u. tml.
guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze
paralēlisms Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana
dublēšanās vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana, pilnīga sakrišana
koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi
dinamiskais laiks vienmērīgi ritošs laiks, kuru kopš 1984. gada lieto efemerīdu laika vietā Saules sistēmas debess ķermeņu kustības aprēķinos; dinamiskais laiks ir priekšā atomlaikam par 32,184 s
tecēt vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām); darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci)
plūst vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.)
kņāpt vienmērīgi, nepārtraukti sist ar ko asu, smailu, skaldot, drupinot u. tml.
kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties
sarunāt Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību
izbraukumtirdzniecība vienreizēja preču pārdošana vietās, kas nav tam īpaši ierīkotas, piemēram, uzņēmumos, izstāžu zālēs u. tml.
uzmāciens Vienreizējs iedarbības pastiprinājums (vēja brāzma u. tml.)
lidmašīnu sports viens no aviosporta veidiem, kurā ietilpst pilotāžas figūru izpilde, maksimālā ātruma, augstuma, attāluma, kravnesības rekordlidojumi u. tml.
grāmatbalsts viens no diviem balstiem (parasti taisnleņķa plakandzelzs vai tml.), ko lieto, lai vairākas grāmatas noturētu vertikāli
Baikāla krokojums viens no galvenajiem Zemes garozas attīstības cikliem (pirms 700-480 mlj gadu), Latvijā šim krokojumam atbilstošā struktūru kompleksa ieži izplatīti tikai austrumu daļā un rietumos gar jūras piekrasti
intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas
astnesējs viens no līgavas (arī karalienes, princeses u. tml.) šlepes nesējiem
variants viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml, kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa
procesu atkarība viens no uzvedības atkarību veidiem, kas saistīts ar nepārvaramu cilvēka tieksmi spēlēt azartspēles (spēļu automāti, bingo, kāršu spēles, loterijas, derības, sporta spēles u. tml.) vai pārmērīgu jauno tehnoloģiju lietošanu (internets, datorspēles, čats u. tml.), lai gan ir zināms par negatīvajām biopsihosociālajām (mentālām, fiziskām, sociālām un finansiālām) sekām, ko tā rada viņa dzīvē
forma viens no vairākiem (priekšmetu, vielu u. tml.) veidiem
versija viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem
virtene Vienveidīgu parādību, norišu u. tml. kopums to secībā
seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne
unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu
aizmugure vieta (aiz ēkas, kokiem u. tml.), kur var patverties; patvērums
perēklis vieta (sistēmā, vidē u. tml.), kurā sākas un no kurienes izplatās kāds fizikāls process
stāvvieta vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā)
nometne vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām
tribīne vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās)
uzkalne vieta kalna, paugura u. tml. augšdaļā; arī uzkalns
pakalne vieta kalna, paugura u. tml. lejasdaļā vai tās tuvākajā apkārtnē; kalna, paugura u. tml. nogāze
cīneklis vieta mežā, līduma tuvumā, kur novieto saknes, zarus u. tml.
noenkurošanās aizliegta vieta ostas teritorijā, kur noenkurošanās aizliegta, jo zem ūdens var atrasties cauruļvadi, kabeļi u. tml. komunikācijas
pakraute vieta zem kāpnēm u. tml. mantu nolikšanai
beigu punkts vieta, arī laika moments, kurā beidzas kāda kustība, norise u. tml.
sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml; sākumpunkts
sākumpunkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts
izteka vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens
sateka vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi
mērķis vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.)
stāvoklis vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības nozarē u. tml.
goda vieta vieta, pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.
zeķes vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā
pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.)
pārvārstīt Vietumis, arī ne visai rūpīgi ievērt (auklu, diegu u. tml.)
āru vārds vietvārds, kas nosauc samērā nelielu ģeogrāfisku objektu lauku apvidū (tīrumu, mežu, pakalnu u. tml.)
vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.)
aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izvīties Vijoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām
sapīties Vijoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko)
sapīties Vijoties, tinoties u. tml., sasaistīties; arī samudžināties
smirgļa vīle vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.)
minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle
aizvilināt Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvilināt Vilinot atdabūt šurp; vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml)
ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
sarzis Vilnas audums atlasa sējumā, ko lieto mēbeļu pārvelkamiem, drēbju kurpēm u. tml.; saržs
šabraks Vilnas audums, samta vai ādas izrotāta sega, ko lieto seglu apsegšanai, lai pasargātu tos, kā arī tiem piestiprinātos saiņus no mitruma, putekļiem u. tml.
otomans Vilnas, kokvilnas, zīda un mākslīgā zīda audums vadmalas pinumā, ko lieto dāmu mēteļiem, kā arī dekorāciju un mēbeļu drānām u. tml.
atvilnīt Vilnījot atplūst šurp; vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
sānvilnis Vilnis, kas ceļas un plok virzienā uz (kuģa, laivas u. tml.) sāniem
aizviļņot Viļņojot aizplūst (par upi, straumi u. tml.)
atviļņot Viļņojot atplūst šurp; viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp; viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ieviļņot Viļņojot ieplūst (kur iekšā) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi
planda Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības
plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības
plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā
gofrēt Viļņveidīgi krokot (audumu, kartonu, metālu u. tml.)
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai
iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām)
vilciņš Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi
pussaldie vīni vīni, kas satur 10–13% alkohola un 3–5 g/100 ml cukura
jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
bibis vīrieša dzimumloceklis
cincis vīrieša dzimumloceklis
dandālis vīrieša dzimumloceklis
dindālis vīrieša dzimumloceklis
mīžamais vīrieša dzimumloceklis
puļķis vīrieša dzimumloceklis
spraužamais vīrieša dzimumloceklis
stobris vīrieša dzimumloceklis
stobrs vīrieša dzimumloceklis
vafele vīrieša dzimumloceklis
zicele vīrieša dzimumloceklis
bimbulē Vīrieša dzimumloceklis
diks Vīrieša dzimumloceklis
horjoks Vīrieša dzimumloceklis
horjs Vīrieša dzimumloceklis
krāniņš Vīrieša dzimumloceklis
ķubele Vīrieša dzimumloceklis
luņķis Vīrieša dzimumloceklis
miets Vīrieša dzimumloceklis
naiceklis Vīrieša dzimumloceklis
penis Vīrieša dzimumloceklis
pimpis Vīrieša dzimumloceklis
pincis Vīrieša dzimumloceklis
pincītis Vīrieša dzimumloceklis
pinčuks Vīrieša dzimumloceklis
pipele Vīrieša dzimumloceklis
pipis Vīrieša dzimumloceklis
pipiska Vīrieša dzimumloceklis
falla kults vīrieša dzimumlocekļa kā dzīvības un auglības simbola dievināšana; šā kulta pirmsākumi meklējami pirmsģints sabiedrībā
irumācija Vīrieša dzimumlocekļa kairināšana ar lūpām, mēli un zobiem, minets, felācija
felācija Vīrieša dzimumlocekļa kairināšana ar muti, lūpām, mēli
emaskulācija Vīrieša kastrācija; sēklinieku vai sēklinieku un dzimumlocekļa izgriešana
metams Vīrieša, arī dzīvnieka dzimumloceklis
salāmliks Vīriešiem paredzēta daļa dzīvojamās ēkās Ēģiptē, Sīrijā, Irākā un Turcijā; salamliks
erekcija vīriešu (vai vīrišķo īpatņu) dzimumlocekļa muskulatūras un asinsvadu sprieguma stāvoklis, lai veiktu dzimumaktu
dēls Vīrietis - tautas, kolektīva u. tml. loceklis
krāns vīrišķais dzimumloceklis
stīva vimba vīrišķais dzimumloceklis
sardele vīrišķais dzimumloceklis
čurkstuls Vīrišķais dzimumloceklis
čuruls Vīrišķais dzimumloceklis
mimule Vīrišķais dzimumloceklis
mimulis Vīrišķais dzimumloceklis
pimpulis Vīrišķais dzimumloceklis
svimpis Vīrišķais dzimumloceklis
karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne
atvirmot Virmojot atvirzīties šurp; virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
aizvirpināt Virpināt prom; virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.)
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp; virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
riņķot Virpuļot (pa gaisu) - par sniegu, lapām u. tml.
griezties Virpuļot (pa gaisu) - par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.
aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
virsskaits Virs metiena skaita iespiestās derīgās iespiedumloksnes, kuru skaits ir atkarīgs no iespiedēja rīcībā esošās papīra piedevas
kancele Virs zemes kokos vai citādi iekārtots sēdeklis ar trepēm, kuru lieto gaides vai izlases medībās u. tml.
mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos)
pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
tituls Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai)
rīcēgs virve vilkšanai dzirnavās, uz plosta u. tml.
priekšenīca Virve, ko liek ratu vai ragavu priekšā, ar ko vezuma (siena, labības u. tml.) bomi piesiet
falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, rājas (arī karogus, signālus u. tml.)
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos
sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt
aizvirzīt virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības
spriesties Virzīties cieši kopā (pie kā, ap ko u. tml.)
slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi (par mākoņiem, miglu u. tml.)
aizvirzīties Virzīties prom; virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
peldēt Virzīties, parasti lēni (par mākoņiem, dūmiem, miglu u. tml.)
lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.); lasīties 2 (2)
pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ)
novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.)
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.)
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
ievirzīt Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā)
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku
novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.)
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.)
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.)
pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko) - par straumi, vēju u. tml.
aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.)
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju
pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to)
uzkāpt Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.); nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā)
uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzoties nokļūt uz kādas vietas
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
sacipt Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties
saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem
internacionalizēt Visām valstīm ar līgumu piešķirt vienādas tiesības izmantot kādu teritoriju, upi u. tml.
apgreznoties Viscaur izgreznoties, izpušķoties, apkārties ar rotām, greznumlietām
intīmie rotājumi visi priekšmeti vai tetovējumi, kas rotā dzimumorgānus, kā piemēram, gredzeni, ķēdītes un adatas krūšu galos, kaunuma lūpās vai dzimumloceklī
jackpot vislielākā balva, naudas summa azartspēlēs, spēļu automātos u. tml.
mēsli Vispārīgs apzīmējums kaut kā niecīga, nevērtīga, nevajadzīga u. tml. nosaukšanai
stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u. tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats
daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības
sastāvs visu (kā) elementu, sastāvdaļu u. tml. kopums, sistēma
kopapraksts Visu bibliotēkā esošo daudzsējumu, turpinājumu vai periodiska izdevuma sējumu, numuru u. tml. apraksts, kam pamatā ir izdevuma kopējais nosaukums
cauru dienu (nedēļu, mēnesi, gadu, vasaru, ziemu u. tml.) visu dienu (nedēļu, mēnesi, gadu, vasaru, ziemu u. tml.)
skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu
izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur u. tml.); vizinot izvest (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
pārvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pārvest (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku
uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas
pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku
Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas
Hanoja Vjetnamas galvaspilsēta, atrodas Honghas krastos, 130 km no Dienvidķīnas jūras, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas
aizzagties Zagties prom; zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.)
jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas
Lusaka Zambijas galvaspilsēta (angļu val. "Lusaka"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā 1260 m vjl., 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
žeberglītis Zaraina nūja balstam (zirņiem u. tml.)
seriņi Zarainas kārtis, uz kā zirņus, āboliņu u. tml žāvēja
žubeklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai
žubērklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai; žubeklis 1(1)
nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.)
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu); zaudēt interesi
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.)
šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.)
Lielais purvs zemais un augstais purvs Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Ošupes pagastā, platība — 1912 ha, zemais purvs aizņem 1022 ha, augstais purvs — 890 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3 m, zem tā 0,5 m biezs sapropeļa slānis
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi
prekembrija krokojumi Zemes garozas deformācijas un pārveidošanās procesi arhajā un proterozojā pirms \~3,7 mld līdz \~0,6 mld gadu
zemes kadastrālā vērtība zemes kvalitātes novērtējums naudā, ņemot vērā arī zemes ģeogrāfisko novietojumu (attālumu no pilsētām, pagastu centriem, dzelzceļa stacijām), kā arī zemes gabalu kompaktumu (vienā gabalā, starpgabali u. tml.)
pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās
aizsargjosla zemes platība no autoceļa (ceļa) ass uz abām pusēm, ko izmanto ceļa paplašināšanai, sniega aizturēšanai, stādījumu un barjeru ierīkošanai u. tml.
Vertsjerva zemiene zemiene Igaunijas dienvidu daļā, gk. uz ziemeļiem no Vertsjerva ezera, purvains morēnu līdzenums, drumlini, smiltāji, kūdras un māla ieguve
zemtecīte Zemlēcīte
zemlika Zemlikas
dīkers Zemteka, cauruļveida būve ūdens plūsmas izvadīšanai pa šķēršļa apakšu (zem upes, ceļa u. tml.)
dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
smērēties Ziesties (piemēram, ar ziedi, krēmu u. tml.)
azūrs Zila krāsviela, ko iegūst no metilēna ziluma; lieto mikroskopijā, pētījot asinis, mikrobus u. tml.
ornitomantija Zīlēšana pēc putnu dziesmām, lidojuma u. tml.
augurijs Zīlēšanas seanss senajā Romā, kurā pēc putnu dziesmām, lidojuma u. tml. tika tulkota dievu griba, īpaši izvēloties nākamā valdnieka amatā stāšanās (inaugurācijas) brīdi
kannasraudzis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannarauģis
kannuraudzis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannureģis
kannurauģis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannureģis
Harare Zimbabves galvaspilsēta (angļu val. "Harare", līdz 1981. g. Solsberi), provinces centrs, atrodas Zimbabves ziemeļaustrumos, 1500 m vjl., 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
mellums Zīme (diegs, mezgls u. tml.), ko velkot audeklu uz velku kokiem, iesien velkos, lai noteiktu audekla garumu
melnums Zīme (diegs, mezgls u. tml.), ko velkot audeklu uz velku kokiem, iesien velkos, lai noteiktu audekla garumu
virzienrādis Zīme (parasti bultveida) ar virziena norādījumu, vietas nosaukumu u. tml.
loze Zīme (piemēram, zīmīte ar numuru, priekšmets), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
etiķete Zīme, ko uzlīmē uz preces vai tās iesaiņojuma ar preces nosaukumu, cenu, fabrikas nosaukumu u. tml.
iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.)
piezīmēt Zīmējot, ar zīmējumu papildināt (attēlu, rakstu u. tml.)
cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme
valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
sematophyllaceae Zīmlapju dzimta
LEGO zīmols, kurš plaši pazīstams ar uzņēmuma ražotajām rotaļlietām - savietojamiem plastmasas moduļiem, no kuriem var veidot dažādas konstrukcijas, piemēram, ēkas, automašīnas u. tml.
krāsu zīmuļi zīmuļi, kurus izmanto krāsaino attēlu, grafiku u. tml. veidošanai
ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
zināt (savu ceļu) Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
valeoloģija zinātne par veselību, satur rekomendācijas par pareizu uzturu, optimālu dienas režīmu, darba, sporta u. c. slodzēm, cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi u. tml.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm
adjunkts Zinātniskā darbinieka amats (profesora vai akadēmiķa palīgs u. tml.)
tehnokrātija zinātniskā un tehniskā inteliģence - augsti kvalificētu speciālistu (zinātnieku, inženiertehniskās inteliģences, menedžeru u. tml.), augstāko valsts un ražošanas aparāta funkcionāru slānis
muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.)
kanadianistika Zinātņu komplekss, kas pētī Kanādas kultūru, literatūru, valodas u. tml.
bioloģija zinātņu komplekss, kuras pētī dzīvus organismus un dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu u. tml. līmenī)
grāmatas pasīte Ziņas par grāmatas veidotājiem, formātu, cenu, metienu u. tml., kuras parasti ievieto grāmatas beigās
informācija ziņas, dati u.tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam
raports Ziņojums (parasti augstāk stāvošai iestādei, organizācijai u. tml.)
raportēt Ziņot (parasti augstāk stāvošai iestādei, organizācijai u. tml.)
mīziknis Zirga dzimumloceklis
rati Zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis - kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem
zviedrene Zobgalīgs vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums
sprukt Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem)
nokrist Zūdot līdzsvaram, balstam, strauji nonākt no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (kur, uz kā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aiziet Zust, iet zudumā (parasti kādā apstrādes, ražošanas u. tml. procesā)
lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju
žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ml.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: