aura
aura sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aura | auras |
| Ģen. | auras | auru |
| Dat. | aurai | aurām |
| Akuz. | auru | auras |
| Lok. | aurā | aurās |
1.Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
2.joma: mitoloģija Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiAura seminalis.
- Aura seminalis — eiropiešu alķīmijas termins, ko var salīdzināt ar indiešu bindu un odžasu
3.joma: medicīna Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta.
Avoti: SV99, MrJ
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūnija beigās Kuldīgā, grāmatnīcā Zīle, bija iespējams nofotografēt auru.
- Un tieši tāpēc auru fotogrāfijas ir pozitīvs, izziņu raisošs fakts.
- Tā karšu kvalitāte pakāpeniski paaugstinās, senatnīguma aurai gadsimtu gaitā bālējot.
- Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi.
- No bezspēka un neveiksmēm, no polipiem zarnās un sliktas auras.