aupīgs
aupīgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aupīgs | aupīgi |
| Ģen. | aupīga | aupīgu |
| Dat. | aupīgam | aupīgiem |
| Akuz. | aupīgu | aupīgus |
| Lok. | aupīgā | aupīgos |
Norūpējies, nopūlējies.
Avoti: NeV