auņgalva
auņgalva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | auņgalva | auņgalvas |
| Ģen. | auņgalvas | auņgalvu |
| Dat. | auņgalvai | auņgalvām |
| Akuz. | auņgalvu | auņgalvas |
| Lok. | auņgalvā | auņgalvās |
Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
Avoti: ViV