auņgalva
auņgalva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | auņgalva | auņgalvas |
Ģen. | auņgalvas | auņgalvu |
Dat. | auņgalvai | auņgalvām |
Akuz. | auņgalvu | auņgalvas |
Lok. | auņgalvā | auņgalvās |
Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
Avoti: ViV