Paplašinātā meklēšana

Meklējam aura.

Atrasts vārdos (83):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

aura seminalis

Atrasts skaidrojumos (695):

indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura
muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa
feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
bakfišs agrāk studentu valodā bakalaura palama
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē)
aizšmauga Aizsieta, šaura vieta
aizžmauga Aizsieta, šaura vieta
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas
grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca")
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos
Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā
Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
šimmijs apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs"
lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum")
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas
biparietāls attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem
podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
baķis bakalaura darbs
nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis
Emberiza leucocephala baltpaura stērste
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
Bekusa normālforma Bekusa-Naura forma
asinklitisms Bērna galviņas fleksija uz sāniem dzemdībās, paura guļa
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini
Hieracium fuscocinereum brūnganpelkā mauraga
oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum")
stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
pļurenica Caura smilts zeme ar vāju ražu
kārtaina gaļa cauraugusi gaļa
cauraudzīte Cauraugusi gaļa
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa
iezmauga Caurauklojums
šņoru grāmata caurauklota grāmata
izaust Cauraust
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai
Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis
Hieracium umbellatum čemurainā mauraga
lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem
ierievpāļi Četrstūraini pāļi ar rievām šaurajās malās to blīvai savienošanai
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā
Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
leptorīnija Deguna šaurums; kraniometrijā relatīvi gara un šaura deguna bumbierveida atvere ar nazālo indeksu 46,9 un mazāk
šauracītis dem. --> šauracis
šauractiņa dem. --> šauracis
Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā
mēlīte Detaļa, elements - neliela šaura, plāna plāksne
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu
mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi
neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti
telomorfoze Evolūcija šauras (galējas) specializācijas virzienā
Kovšezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni
Fabrī–Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai
Phoenicurus auroreus gaišpaura erickiņš
platpierainais vērsis gajals - gaura domesticēta forma
Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris
Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu
longete Gara un šaura komprese; pārsienamā materiāla strēmele
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem)
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām
tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām)
jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs)
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa
galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas
šķiedras Garas un šauras (prozenhimātiskās) šūnas vai šūnu saišķi, kas veido augu stumbru (stiebru)
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas
maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas
grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne
jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
Mergus serrator garknābja gaura
gauris Gaura 1
gora Gaura 1
gaura Gaura 2(1)
mergus Gauras
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
Griežezers Gauratas ezers Dobeles pagastā
Lindheimera gaura gauru suga ("Gaura lindheimeri")
Hieracium laevigatum gludā mauraga
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
šķirlente grāmatas augšdaļas muguras pusē piestiprināta šaura lentīte, ko novieto starp lapām vietas atzīmēšanai; grāmatzīme (2)
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos ceros
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte
Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties
seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes)
smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti
Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m
Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma)
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā
pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā
Indura Indaura, pilsēta Indijā
Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas
eirinters instruments šauras ejas vai dobuma paplašināšanai
tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos
pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam
spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis)
žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot
mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium")
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis
pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase
zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem
zeltainā jūraskarūsa jūraskarūsu suga ("Sparus aurata"); dorada
Spergularia salina jūrmalas pagaura "Spergularia marina" nosaukuma sinonīms
Purveitis Kalekaura ezers Apes pagastā
Purveits Kalekaura ezers Apes pagastā
kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas
Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos
Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte
oranžā karagana karaganu suga ("Caragana aurantiaca")
sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados
pažobele katra šaura sprauga, kaut kam apakšā
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos
izdubēt kļūt cauram
izirt kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu)
izdubt kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu)
izdilt kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem)
izdrelēt kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem)
smalkkārtnis Koks, kuram ir šauras kārtas, joslas
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi
pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns
sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts
strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā
zeltītā šaurkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus subauratus")
kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve
Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats
lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu
Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle
blokakordi Laikmetīgā džeza muzicēšanas veids; šaura salikuma akordi, kurus uz klavierēm izpilda ar abām rokām
spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem
Mergus merganser lielā gaura
kokpīle Lielā gaura ("Mergus merganser", senāk "Vulpanser rutila")
Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas
zeltainā lilija liliju suga ("Lilium auratum")
Gaura lindheimeri Lindheimera gaura
subglaciālā iegultne lineāra šaura ielejveida reljefa forma - līdz 50-90 m dziļa, 300-800 m plata, līdz 20-50 km gara
piekāje Līnija vai šaura pārejas josla, kas plānā vai kartē norobežo kalna nogāzes pārejas posmu no blakus esošās līdzenās teritorijas
līniņš Līnija, šaura svītra
pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā
mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella")
pilosella Mataino mauraugu apakšģints
cūku kumelīte maura kumelīte
Matricaria discoidea maura kumelīte
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms
cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides")
redelīte Maura platkājiņš
Potentilla anserina maura retējs
baltvēdares Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēdere Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderene Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderes Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderiņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
ceļstaipekņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
cūkrieksts Maura retējs ("Potentilla anserina")
kāpnīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauri Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauriņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauriņš Maura retējs ("Potentilla anserina")
maurplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina")
maurzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
pienītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņa Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņš Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājis Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājīši Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
staipekšņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
staipeksnis Maura retējs ("Potentilla anserina")
strepītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
sudabrine Maura retējs ("Potentilla anserina")
sudrabine Maura retējs ("Potentilla anserina")
tītarzāle Maura retējs ("Potentilla anserina")
tīternīca Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenājs Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepene Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
treplapiņa Maura retējs ("Potentilla anserina")
vardūkšņas Maura retējs ("Potentilla anserina")
vēdrīši Maura retējs ("Potentilla anserina")
zosplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina")
Poa annua maura skarene
maura Maura skarene ("Poa annua")
maurzāle Maura skarene ("Poa annua")
Polygonum arenastrum maura sūrene
ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
vanadzes Mauragas
cielavenes Mauragas ("Hieracium")
mauroga Mauragas ("Hieracium")
vanadze Mauragas ("Hieracium")
vanagzāles Mauragas ("Hieracium")
hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints
Erysimum hieracifolium mauraglapu pērkonene
Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms
Lemonia dumi mauragu dzeltenvērpējs
Picris hieracoides mauragu rūgtpiene
oranžā mauraga mauragu suga ("Hieracium aurantiacum")
Bauhina mauraga mauragu suga ("Hieracium bauhinii")
šķeltā mauraga mauragu suga ("Hieracium bifidum")
zilganā mauraga mauragu suga ("Hieracium caesium")
ciņu mauraga mauragu suga ("Hieracium caespitosum")
galvainā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
lielā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
prūšu mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
puscaurspīdīgā mauraga mauragu suga ("Hieracium diaphanoides")
daglīšu mauraga mauragu suga ("Hieracium echioides")
brūnganpelēkā mauraga mauragu suga ("Hieracium fuscocinereum")
zeltainā mauraga mauragu suga ("Hieracium lactucella")
gludā mauraga mauragu suga ("Hieracium laevigatum")
mūru mauraga mauragu suga ("Hieracium murorum")
mazā mauraga mauragu suga ("Hieracium pilosella")
Savojas mauraga mauragu suga ("Hieracium sabaudum")
čemurainā mauraga mauragu suga ("Hieracium umbellatum")
meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum")
stīgu mauraga mauragu suga ("Hieracium x flagellare")
daudzziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x floribundum")
spilvziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x piloselliflora")
zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām
Mergus albellus mazā gaura
Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne
ielīkne Maza, šaura ieleja; maza pļava starpā
ricas Mazas, šauras strīpiņas cimdu vaļējos galos
Zosterops melanocephalus melnpaura briļļputniņš
Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
ogļu miksomfālija miksomfāliju sēņu suga ("Myxomphalia maura", syn. "Fayodia maura")
smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele
pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
Hieracium murorum mūru mauraga
gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā
eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalās)
Angaura Neaura - Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā
dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene
plēksne Neliela, plāna, šaura plāksne
čora Neliela, šaura istaba
standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce
ballīte nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam)
astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas)
šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši
sētstarpa no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem
sētstarpe no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem
pina no auduma vai kāda cita materiāla šūta šaura josta, saite apģērba daļu sasiešanai, saturēšanai
parieto- norāda uz sienu vai paura kaulu
repis Nukas grāmata - bieza, šaura, augsta (vecā dziesmu grāmata)
Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
linoksantīns Oranždzeltens pigments, ko producē "Sarcina aurantiaca"
iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai)
iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā
sietknābji pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras
rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens
pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi
slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
Akhaura pilsēta Bangladešā (_Akhaura_), Barisālas apgabala ziemeļaustrumos
Borena pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oklenda pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā
Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos
Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
Panemune pilsēta Lietuvā (_Panemunė_), Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā, 270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Hercogenauraha pilsēta Vācijā ("Herzogenaurach"), Bavārijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas veidā
snīderīte Plāna šķēle, šaura sloksne, sīks gabals no kāda augļa
salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne
Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams
gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas
lisijs Plikpaurains; tāds, kam ir skūta galva
liss Plikpaurains; tāds, kam ir skūta galva
kants Priekšmeta šaura mala
anteroparietāls Priekšpaura
Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium")
purvkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla
purkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla; purvkāja
Hieracium diaphanoides puscaurspīdīgā mauraga
gūra Putns, garknābja gaura
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai
žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu
zeltainā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella aurantia")
muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
restaurētājs Restaurācijas (1) speciālists; restaurators (1)
sasprēgājums rezultāts --> sasprēgāt(2); šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā)
primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst
zeltītā rožvabole rožvaboļu suga ("Cetonia aurata"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
saks Rudens mētelis, kam augšdaļa ir šaura, pieguļoša, bet apakšdaļa - krokota
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam
josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai
josta Saite, šaura sloksne, ko apņem ap vidukli
Hidenzē sala Baltijas jūras piekrastē, uz rietumiem no Rīgenes (Vācijā), platība - 1860 ha, šaura, 18 km gara (dienvidu-ziemeļu virzienā), augstums - līdz 72 m vjl., kūrorts
vimpelis samērā gara un šaura flaga
strūkla samērā šaura (gaismas) plūsma
josla samērā šaura (organisma) daļa, kas atšķiras no pārējām daļām
sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai
pāržmauga samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu)
lente samērā šaura sloksne (parasti no auduma) kā apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai
vīle samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē
starpa samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem); arī sprauga
švīka samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
svītra samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
sleja samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā)
josla samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām
sleja samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā)
Synallaxis ruficapilla sarkanpaura dzeloņmūrnieks
Pipra mentalis sarkanpaura pipra
Hieracium sabaudum Savojas mauraga
šmauga Sažmauga, istms; šaura vieta, sprauga
klinocefālija Seglveida galva, iedzimts defekts, kas izpaužas kā paura ieliekums
Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus
Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls
mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros
vaga Sēšanai, stādīšanai paredzēta šaura, garena dobe
goržete sieviešu tualetes piederums, šaura kažokādas strēmele, ko valkā kā cieši piegulošu apkakli
birztalas skarene skareņu suga ("Poa nemoralis"), tā ir 20—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, veido skrajus cerus, lapas šauras, raupjas
sleija Sleja - samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā)
miņonetes Smalkas, šauras mežģīnes - lentītes
grēdots smiltājs smilšu masīvs, ko veido šauras, paralēlas grēdas
ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums
lente Speciāla, samērā šaura sloksne kā (piemēram, skaņas, attēlu) fiksēšanai
Hieracium x piloselliflora spilvziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu
apvadze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
apvādze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
staurastrum Staurastras
Staurastrum aciculiferum staurastru suga
Staurastrum aculeatum staurastru suga
Staurastrum alternams staurastru suga
Staurastrum anatinum staurastru suga
Staurastrum apiculatum staurastru suga
Staurastrum avicula staurastru suga
Staurastrum bacillare staurastru suga
Staurastrum brebissonii staurastru suga
Staurastrum brevispinum staurastru suga
Staurastrum controversum staurastru suga
Staurastrum cuspidatum staurastru suga
Staurastrum dejectum staurastru suga
Staurastrum dilatatum staurastru suga
Staurastrum lunatum staurastru suga
Staurastrum paradoxum staurastru suga
Staurastrum pungens staurastru suga
Staurastrum tetracerum staurastru suga
Staurastrum tumidum staurastru suga
Hieracium x flagellare stīgu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu
sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa
krievu kurts suņu šķirne, garena, šaura galva, gara aste; garmatains, viļņains apmatojums vairākās krāsās; sākotnēji dzinējsuns
apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai
apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai
apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale
koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju
lēvere Šaura ādas vai gaļas josla; arī strēmele
šauraiza Šaura aiza
Termopilas Šaura aiza, kurā grieķu varonis Leonīds ar saviem karavīriem cīnījās ar persiešiem
klauza Šaura ala, vientuļa mūka miteklis
austine Šaura austa jostiņa; diža drāna
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu
apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu
apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu
iekante Šaura citas krāsas auduma apmale, iešuve (tērpam)
vienrindas atmiņas modulis šaura drukātās shēmas plate, uz kuras vienā rindāparasti izvietotas 8 vai 9 lasāmatmiņas mikroshēmas, un ko ar speciālu šķautņspraudņu starpniecību pievieno datora mātesplatei
pamatdiapazons Šaura frekvenču josla plaša diapazona televīzijas kanāla zemākajā frekvenču daļā
strāvplūsma Šaura gaisa plūsma ar lielu ātrumu (parasti troposfērā, stratosfērā)
orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem)
naģene Šaura kurpe, cimds
sekačs šaura laktiņa izkapts kapināšanai
dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma
miņardīze Šaura linu un kokvilnas lentīte, ko lieto tamborētu mežģīņu pagatavošanai
sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu
šūla Šaura mākoņu līnija, kas stiepjas gar horizontu no vienas malas līdz otrai
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai
Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš
rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem
Terpeņija rags šaura pussala Sahalīnas salas dienvidaustrumos, platums — līdz 7 km, norobežo Ohotskas jūras Terpeņija līci
stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla
zemes šaurums šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas
zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas; zemes šaurums
cirvjaģīmis Šaura seja
stogs šaura siksna (zirga iejūgšanai); pavada
drīksne Šaura svītra
līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.)
drīksna Šaura svītra, strēmele
driksne Šaura svītra, strēmele
ūsne Šaura telpa
kacarāgi Šaura telpa aiz krāsns; aizkrāsne
tolbojs Šaura un augsta priekšbura, ko vieglā vējā lieto kopā ar spinakeru
kaņons Šaura un dziļa ieleja jeb aiza starp stāvām klinšu sienām
stroga Šaura vaļēja vieta starp 2 ēkām, mežiem u. c.
žmauga Šaura vieta
pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma
žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2)
aizgore Šaura vieta starp divām ēkām
ģerkle Šaura vieta starp divām sienām
ģerkste Šaura vieta starp divām sienām
spranga šaura vieta starp diviem mežu masīviem
šaurums Šaura vieta, teritorija
laida Šaura zemes strēle
iemaliņa Šaura zemes strēle starp pļavām vai šaura pļavas strēle mežā
endzete Šaura zīda lente
tasme Šaura zīda lente apģērba rotājumam
mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa; arī šķautne
rats Šaura, augstāka josla (audumā); arī šādu joslu kopums
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.)
slāpiens šaura, gara josla, strēmele
Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m)
nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala
slokšņu dzelzs šaura, gara metāla sloksne peldlīdzekļa koka vadņu apkalšanai, lai pasargātu tos no bojājumiem
Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem)
strīpa Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
ļipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma
lipa Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma vietas
kājceles Šaura, garena grīdsega
celiņš Šaura, garena grīdsega, paklājs
kājceliņš Šaura, garena grīdsega; celiņš (3)
strēle Šaura, garena teritorija, arī kādas teritorijas daļa
sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem)
čerkstele Šaura, ierobežota telpa
zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle
zemes mēle šaura, izstiepta zemes josla, strēle; zemesmēle
Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m
strīpe Šaura, nedziļa grope
ukņa Šaura, nekopta telpa
apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma
Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas
ūkņa Šaura, netīra istaba
pavādze Šaura, neuzarta josla starp divām vagām
atvādze Šaura, neuzarta sloksne starp divām vagām
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums
strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs
ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam)
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla
goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā
jole Šaura, viegla, ātra un sekli peldoša laiva
šaurais patskanis šaurais "e" vai "ē"
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
stangales Šauras bikses
čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi
barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām)
tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas
sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto, piemēram, tehnoloģiskā procesā (kā) ievietošanai
zeltītā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus subauratus"), viena no skaistākajām Latvijas šaurspārnkrāšņvabolēm, sastopama Latvijas dienvidu daļā uz kārkliem
šaure Šaurums, šaura starpa
cauruļzobis šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus
laurs šīs rindas dzimta ("Lauraceae"), tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām, >2000 sugu
Hieracium bifidum šķeltā mauraga
zimzains tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā
zimzaiņš tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā
lipains tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
lipaiņš tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
ļipaiņš tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
dolihocefālisks tāds, kam gara un šaura galva; galvaskausa indekss mazāks par 75,9
strēļains tāds, kam ir garenas, šauras joslas forma, veids; tāds, kas sastāv no garenām, šaurām joslām
plakans tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne
smalks tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu)
šaurkrūtains tāds, kam ir šaura krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šaurmalains tāds, kam ir šaura mala (parasti par cepuri)
šaurpierains tāds, kam ir šaura piere (3) - par priekšmetiem
šaurpierains tāds, kam ir šaura piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šaursejains tāds, kam ir šaura seja
gargalvis tāds, kam ir šaura un gara galva; dolihocefālisks
šauracains tāds, kam ir šauras acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
smalkkārtains tāds, kam ir šauras kārtas, joslas
smalkkārtaiņš tāds, kam ir šauras kārtas, joslas
šaurlapu tāds, kam ir šauras lapas (par augiem)
šaurlapains tāds, kam ir šauras lapas (par augiem); šaurlapu
šaurspīļu tāds, kam ir šauras spīles (parasti par vēzi)
leņķveida tāds, kam ir, parasti šaura, taisna vai plata, leņķa forma, veids
čemurziedains tāds, kam ziedi čemuros, piem., čemurziedainās mauragas
intraparietāls tāds, kas atrodas galvas smadzeņu paura daivā
interparietāls tāds, kas atrodas starp kādas daļas sienām vai starp abiem paura kauliem
mastoparietāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu
parietoskvamozs tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu
parietosfenoidāls tāds, kas attiecas uz paura kaulu un spārnkaulu
parietotemporāls tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu
pārietotemporals tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu
parietookcipitāls tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu
parietāls tāds, kas ir novietots organisma sānos; tāds, kas ir novietots galvvidū, paura rajonā
smalks tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai; vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm
šauracis tas (tāds), kam ir šauras acis
Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m)
Antitaurs Taura kalnu ziemeļaustrumu daļa Turcijas dienvidos, sastāv no 2 paralēlām grēdām, ko veido gk. kaļķakmeņi, rietumos - Tahtali grēda (Beja kalns - 3054 m), austrumos - Binbogas grēda (Binbogas kalns - 2830 m)
puskode tauriņu kārtas dzimta ("Acrolepiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu cekuliņš, snuķis garš, kails, Latvijā konstatētas 5 sugas
zāļkode tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas
platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
nobīde no iestatītās vērtības televīzijas viļņa kropļojums, kas reproducētajā attēlā parādās kā šaura, balta svītra tumšo laukumu labajā malā un šaura, melna svītra gaišo laukumu labajā malā
sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem)
Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m
Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa
mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem
Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē
Deštekevirs Tuksnesis Irānas kalnienes ziemeļos ("Dasht-i-Kavir"), Irānas ziemeļaustrumos, platība - \~55000 kvadrātkilometru, garums - \~500 km, platums - līdz 250 km, beznoteces ieplakas (600-800 m vjl.), takiri, solončaki, ko šķir šauras grēdas, ziemeļu daļā oāzes
plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā
čurums Tumša un šaura vieta
duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga
Pienava upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m
Jori upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē
Jalundzjana upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi
Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka
Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka
Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka
Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī
Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka
Seihana upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā
Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2)
šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem; šīs dzimtas vaboles
nesties Valkāties; valkājot kļūt plānākam, cauram
Vecā Gaurata Vecgaurata, tagad kanāls Vecbērzes polderī
stīgot veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
Laurupīte Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 6 km; Laura; Laure
siena Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris
Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
ģička Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
giga Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
gigs Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
gīka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
ģīpka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju
Mazā Buļu ala viena no Buļu alām Buļu iezī, 4,3 m gara, šaura plaisa, kuras sienā izkalts ieapaļš iedobums (tā diametrs \~2 m, augstums 2,2 m)
Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly
izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust
Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m
Akčakara virsotne Turcijā (_Akçakara Tepe_), Bingelas ilā, Austrumtaura kalnos, augstums 2940 m
priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē
staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos
zaļmaura Zaļmaura zāle - zaļmauriņš
dorada Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata")
dorāda Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata")
Hieracium lactucella zeltainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Peziza aurantia zeltainās aleirijas "Aleuria aurantia" nosaukuma sinonīms
Hieracium auricula zeltainās mauragas "Hieracium lactucella" nosaukuma sinonīms
bakalaurs Zemākais akadēmiskais grāds, ko piešķir pēc augstskolas beigšanas un bakalaura darba aizstāvēšanas
Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene
Hieracium caesium zilganā mauraga
Phoenicurus caeruleocephalus zilpaura erickiņš
licenciāts zinātnisks grāds (dažās ārzemju universitātēs), kas var atbilst no bakalaura līdz doktora grādam; persona, kam ir šāds grāds
Indijas upju zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna aurantia")
noirt Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu)

aura citās vārdnīcās:

MLVV

aura

MEV

aura