vīle2
vīle [vìle] sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Šūtu materiālu (parasti auduma, ādas) savienojuma vieta; arī šuve.
1.1.Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
Stabili vārdu savienojumiCaurā vīle.
1.2.Šuve2.
2.Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
3.Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
3.1.Svītrveida audu bojājums (augiem).
4.lieto: pareti Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
Stabili vārdu savienojumiBūt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei).
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri