vīle1
vīle [vĩle] sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīle | vīles |
| Ģen. | vīles | vīļu |
| Dat. | vīlei | vīlēm |
| Akuz. | vīli | vīles |
| Lok. | vīlē | vīlēs |
Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Derēs viņam rukša sile, šļūks pa dubļiem – viena vīle!
- Ja lauka malā zirgs pats neapgrieztos, aizvilktu vīli līdz igauņiem.
- Mugurpusē – vīle, pretieloce un šķēlums ar četrām iekšējās aizdares pogām.
- * tūlīt pēc mazgāšanas tās vīles, kuras sarāvušās, kārtīgi izstiepsi;
- ▪ Piešuj piedurknes un tad sašuj piedurkņu sānu vīles ar veļas vīli.