mauraga
mauraga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mauraga | mauragas |
| Ģen. | mauragas | mauragu |
| Dat. | mauragai | mauragām |
| Akuz. | mauragu | mauragas |
| Lok. | mauragā | mauragās |
1.formā: daudzskaitlis Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, ~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
1.1.formā: daudzskaitlis Īstā mauraga – mauragu apakšģints ("Hieracium").
Stabili vārdu savienojumiBrūnganpelēkā mauraga. Čemurainā mauraga.
- Brūnganpelēkā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium fuscocinereum")
- Čemurainā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium umbellatum")
- Gludā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium laevigatum")
- Meža mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium vulgatum")
- Mūru mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium murorum")
- Puscaurspīdīgā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium diaphanoides")
- Savojas mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium sabaudum")
- Šķeltā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium bifidum")
- Zilganā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium caesium")
1.2.formā: daudzskaitlis Matainā mauraga – mauragu apakšģints ("Pilosella").
Stabili vārdu savienojumiBauhina mauraga. Ciņu mauraga. Daglīšu mauraga.
- Bauhina mauraga — mauragu suga ("Hieracium bauhinii")
- Ciņu mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium caespitosum")
- Daglīšu mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium echioides")
- Daudzziedu mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium x floribundum")
- Galvainā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium cymosum")
- Lielā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium cymosum")
- Mazā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium pilosella")
- Meža mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium vulgatum")
- Oranžā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium aurantiacum")
- Prūšu mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium cymosum")
- Spilvziedu mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium x piloselliflora")
- Stīgu mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium x flagellare")
- Zeltainā mauraga taksons — mauragu suga ("Hieracium lactucella")
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es uzmanīgi pa upes krastu kāpu lejā, lai apskatītos, vai tiešām ūdens tuvumā jau nezied purenes, varbūt tur zeltojas tikai mauragas.
- Lauka dienvidu malā uz sausas, smilšainas nogāzes izplatīta augu sabiedrība, ko veido mazā mauraga Hieracium pilosella, meža zemene Fragaria vesca un kalnu norgalvīte Jasione Montana.
- Jau pilnībā apmežojušajos laukumos veģetācijas sedz tikai 1-2% no zemsedzes, un biežāk sastopamās sugas ir pļavas zeltene, čemurainā mauragas, kā arī Poa spp.
- Lauka daļā, kas aizaugusi ar blīvu vienlaidus bērzu audzi, zālāju stāvā dominējošās sugas ir čemurainā mauraga Hieracium umbellatum, parastā smilga Agrostis tenuis, dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea un pļavas timotiņš Phleum pratense.
- Kādreizējā aruma vietā, kur sedz blīva bērzu un baltalkšņu audze, pateicoties noēnojumam, zemsedzes veģetācija ir nomākta – to veido ļoti skrajas pļavas zeltenes Lysimachia nummularia, ložņu vārpatas Elytrigia repens un čemurainās mauragas Hieracium umbellatum audzes.