hieracium
hieracium vārds svešvalodā; latīņu
Mauragas un īsto mauragu apakšģints.
Stabili vārdu savienojumiHieracium aurantiacum. Hieracium auricula.
- Hieracium aurantiacum — oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium auricula — zeltainās mauragas "Hieracium lactucella" nosaukuma sinonīms
- Hieracium bauhinii — Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium bifidum — šķeltā mauraga
- Hieracium caesium — zilganā mauraga
- Hieracium caespitosum — ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium cymosum — galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium diaphanoides — puscaurspīdīgā mauraga
- Hieracium echioides — daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium fuscocinereum — brūnganpelkā mauraga
- Hieracium lactucella — zeltainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium laevigatum — gludā mauraga
- Hieracium murorum — mūru mauraga
- Hieracium pilosella — mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium praealtum — lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium sabaudum — Savojas mauraga
- Hieracium umbellatum — čemurainā mauraga
- Hieracium vulgatum — meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium x flagellare — stīgu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium x floribundum — daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium x piloselliflora — spilvziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hieracium x prussicum — prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Avoti: KV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lauka dienvidu malā uz sausas, smilšainas nogāzes izplatīta augu sabiedrība, ko veido mazā mauraga Hieracium pilosella, meža zemene Fragaria vesca un kalnu norgalvīte Jasione Montana.
- Lauka daļā, kas aizaugusi ar blīvu vienlaidus bērzu audzi, zālāju stāvā dominējošās sugas ir čemurainā mauraga Hieracium umbellatum, parastā smilga Agrostis tenuis, dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea un pļavas timotiņš Phleum pratense.
- Kādreizējā aruma vietā, kur sedz blīva bērzu un baltalkšņu audze, pateicoties noēnojumam, zemsedzes veģetācija ir nomākta – to veido ļoti skrajas pļavas zeltenes Lysimachia nummularia, ložņu vārpatas Elytrigia repens un čemurainās mauragas Hieracium umbellatum audzes.
- Deterendētā korespondentanalīze liecina ( DCA), ka ar 1. asi statistiski būtisku savstarpēji pozitīvu korelāciju veido parastais pelašķis Achillea millefolium ( r=0,72), lauku vībotne Artemisia campestris ( r=0,51), sila virsis Calluna vulgaris ( r=0,5), čemurainā mauraga Hieracium umbellatum ( r=-0,70), kā arī dzegužlini Polytrichum sp. ( r=0,50).
- Dr. biol. L.Tabaka pašas pētījumi augu taksonomijā izmantoti sagatavojot rakstus Baltijas Floras konspektam par gundegu ( " Ranunculaceae"), tauriņziežu ( " Fabaceae"), graudzāļu ( " Poaceae"), kurvjziežu ( " Asteraceae") dzimtu ( izņemot pieneņu ( " Taraxacum"), pamaurragu ( " Pilosella") un mauragu ( " Hieracium") ģintis) un citām mazākām dzimtām.