licenciāts
licenciāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | licenciāts | licenciāti |
Ģen. | licenciāta | licenciātu |
Dat. | licenciātam | licenciātiem |
Akuz. | licenciātu | licenciātus |
Lok. | licenciātā | licenciātos |
licenciāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | licenciāte | licenciātes |
Ģen. | licenciātes | licenciāšu |
Dat. | licenciātei | licenciātēm |
Akuz. | licenciāti | licenciātes |
Lok. | licenciātē | licenciātēs |
lic. saīsinājums
1.vēsturisks Viduslaikos – zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs; persona, kam ir šāds grāds.
2.Zinātnisks grāds (dažās ārzemju universitātēs), kas var atbilst no bakalaura līdz doktora grādam; persona, kam ir šāds grāds.
3.Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
Avoti: LLVV, EsV, KV, DIA
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 4. Iegūto ogļūdeņražu daudzumu nosaka licenciāts licencē noteiktajā mērījuma vietā un laikā.
- 1873. gadā Leo Mēšelins ieguva licenciāta un doktora grādu tieslietās.
- 1953. gadā Koivisto absolvēja Turku Universitāti, iegūstot mākslas maģistra un licenciāta grādu.
- 2 licenciātu SIA " Balin Energy" uz SIA " Odin Energi Latvija".
- Par licenciātu veiktās ģeoloģiskās izpētes rezultātiem zināms maz.