pīpot
pīpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pīpoju | pīpojam | pīpoju | pīpojām | pīpošu | pīposim |
| 2. pers. | pīpo | pīpojat | pīpoji | pīpojāt | pīposi | pīposiet, pīposit |
| 3. pers. | pīpo | pīpoja | pīpos | |||
Pavēles izteiksme: pīpo (vsk. 2. pers.), pīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pīpojot (tag.), pīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pīpotu
Vajadzības izteiksme: jāpīpo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet denščiks tik sēž, pīpo un vēl smaida uz viņiem.
- Jaunībā viņš gan pīpoja, bet vēlāk arī tabaku galīgi atmeta.
- Sēdēt plati kājām esot tāpat kā pīpot vai dzert šņabi.
- Dragūnu nav, vien denščiks sēž uz beņķa un pīpo.
- Pie pārbrauktuves redzam zirdziņu, saimnieks skatās uz otru pusi, pīpo.