materiāls1
Lietojuma biežums :
materiāls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | materiāls | materiāli |
| Ģen. | materiāla | materiālu |
| Dat. | materiālam | materiāliem |
| Akuz. | materiālu | materiālus |
| Lok. | materiālā | materiālos |
matriāls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | matriāls | matriāli |
| Ģen. | matriāla | matriālu |
| Dat. | matriālam | matriāliem |
| Akuz. | matriālu | matriālus |
| Lok. | matriālā | matriālos |
mater. saīsinājums
1.Tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
PiemēriTorņa celtņi staipīja snuķus, padodami materiālus jumta konstrukcijai.
Piemēri
- Torņa celtņi staipīja snuķus, padodami materiālus jumta konstrukcijai.
- Man talkā nāca arī Valdis ar zāģi, un tā mēs atbrīvojām no kopējās šķūņa drupu kaudzes vērtīgus materiālus.
- Darbmācības stundā, izmantojot dažādus dabas materiālus, bija jāveido dzīvnieku, cilvēku un priekšmetu figūriņas.
Saistītās nozīmesstikls, glāze, metāls, koksne, koks, kauls.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
kauls2.1 — Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
koks3.1 īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis — Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
koksne2 — Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
metāls2 — Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
papīrs1 parasti formā: vienskaitlis — Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
stikls1 — Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
Stabili vārdu savienojumiAbrazīvi materiāli. Antifrikcijas materiāli.
Stabili vārdu savienojumi
- Abrazīvi materiāli vārdkoptermins — ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei
- Antifrikcijas materiāli vārdkoptermins — materiāli ar ļoti mazu berzes koeficientu
- Apdares materiāli vārdkoptermins — būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- Kara materiāli vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); karamateriāli
- Laku un krāsu materiāli kolokācija — šķidri, pastveida vai pulverveida materiāli, kam pamatā ir plēves veidojošas vielas; pēc uzklāšanas uz krāsojamās virsmas un žāvēšanas tie veido laku un krāsu pārklājumus; plaši lieto vairākus šo materiālu veidus – gruntis, krāsas, lakas, emaljas, tepes
- Materiālu mācība (arī zinātne) vārdkoptermins — tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne
- Materiālu pretestība vārdkoptermins — tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to; attiecīgais mācību priekšmets
- Siltumizolācijas materiāli vārdkoptermins — materiāli (izstrādājumi) būvkonstrukciju, dažādu iekārtu un cauruļvadu siltumizolācijai
- Stiklkristāliskie materiāli vārdkoptermins — sitāli
1.1.Audums.
PiemēriToņu gammā dominē maigi pasteļi un eleganti melnais, savukārt kā galvenie materiāli izmantoti grezns zīds, maigs satīns un izsmalcināts kašmirs.
Piemēri
- Toņu gammā dominē maigi pasteļi un eleganti melnais, savukārt kā galvenie materiāli izmantoti grezns zīds, maigs satīns un izsmalcināts kašmirs.
- Liela nozīme ir arī sporta apģērba izvēlei – tam jābūt atbilstošam laika apstākļiem, vieglam, elpojošam, no sintētiska materiāla.
Saistītās nozīmesdrēbe, audums.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
drēbe1 — Austs materiāls; audums, drāna.
audums2 — Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem.
drāna1 — Austs materiāls; audums.
Hiponīmi
astru drēbe1 — Audums, kura gatvošanā izmantoti zirgu astri un ko lika mēteļu apkaklēs un atlokos, lai būtu stingri.
ažūrs1.1 — Smalks mežģīņu audums.
baika1 — Mīksts, abās pusēs plūksnots kokvilnas audums.
bakskins1 — Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
bastons1 — Bostons (audums).
batiks1 — Īpašā tehnikā izkrāsots Austrumāzijas iedzimto audums.
batists1 — Smalks, plāns kokvilnas vai linu audums.
bjazs1 — Kokvilnas audekla pinuma audums, blīvāks un rupjāks nekā katūns.
bombazīns1 — Itāliešu izcelsmes zīda audums; arī līdzīgs audums no vilnas.
bostons1 — Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
brokatels1 — Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm.
brokāts1 — Zīda audums ar ieaustiem metāliskiem (parasti zelta vai sudraba) diegiem.
bukstiņš1 — Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai).
buraudekls1 — Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
celens1 — Garš, šaurs audums.
čerkass1 — Pusvilnas audums (velki - linu vai kokvilnas, audi - vilnas).
čortakaza1 — Biezs kokvilnas audums.
crepe1 — Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma.
cretonne1 — Kretons, ļoti izturīgs kokvilnas audums.
damasts1 — Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
dauless1 — Kokvilnas audums, kuru gk. izmanto gultas veļai.
demikotons1 — Izturīgs atlaspinuma kokvilnas audums.
denims1 — Kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m2.
dermatīns1 — Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
drapērija1.1 — Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
draps1 — Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
džinsaudums1 — Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai.
džinss1 — Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai; džinsaudums.
etamīns1 — Ļoti plāns kokvilnas audums.
faidešīns1 — Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
fajs1 — Vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai, faidešīns.
fanza1 — Viegls dabiskā zīda audums, kas atgādina taftu.
flanelis1 — Mīksts viegls vilnas (arī kokvilnas vai pusvilnas) audums.
frotē1 — Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
fulārs1 — Plāns audekla pinuma zīda audums, kas ir sevišķi mīksts.
gingems1 — Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
glazē1 — Plāns, spožs zīda audums.
grenadins1 — Tīklveidīgs vilnas, zīda vai kokvilnas audums ar ieaustām raibas dzijas lāsītēm.
grinsbons1 — Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
gros3 — Biezs zīda audums, divkāršā tafta.
gurgurans1 — Smags indiešu zīda audums; arī raibs kokvilnas audums.
iedrēbe1 — Padrēbe, odere.
iekšdrēbe1 — Odere, padrēbe.
kalata1 — Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega).
kalikons1 — Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
kalmuks1 — Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
kanavs1 — Kanva (audums).
kaneva1 — Tīklveida audums izšuvumiem; kanva.
kanva1 — Rupjš audums ar kvadrātiskām rūtiņām, kuru izmanto par palīglīdzekli izšujot.
kašmirs2 — Viegls vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums.
kastors1 — Biezs, stipri savelts vilnas audums.
katūns1 — Plāns kokvilnas audums.
kažokdrēbe1 — Kažoka apdarei paredzēts audums.
kirza1 — Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
koverkots1 — Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
kreps1 joma: tekstilrūpniecība — Sīkgrubuļains (zīda, vilnas, kokvilnas) audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
krepsatīns1 — Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
kretons1 — Blīvs, stingrs kokvilnas (kaņepāju un linu) audums (mēbeļu apvilkšanai, drapēšanai).
kutils1 — Austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus.
lastiņš1 — Izturīgs atlaspinuma audums mēbelēm, tērpiem, oderēm; apavu audums.
linzīds1 — Kokvilnas audums ar nelielu zīda piejaukumu.
lustrīns1 — Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri - organzinzīds, audi - trēmazīds vai mākslīgais zīds.
madapolams1 — Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
maisa drēbe1 — Maisaudums.
maisaudekls2 — Maisaudums.
maisaudums1 — Rupjš, izturīgs audums (parasti maisu šūšanai).
maiss1.4 — Maisaudums.
maisudrēbe1 — Maisaudums.
marle1 — Plāns kokvilnas audums ar retiem audiem un šķēriem.
marokens1 — Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu.
marselīns1 — Mīksts zīda audums, tafta paveids.
mēbeļaudums1 — Audums mēbeļu apvilkšanai; mēbeļu audums; mēbeļdrāna.
mēbeļdrāna1 — Drāna mēbeļu apvilkšanai; mēbeļu drāna; mēbeļaudums.
memfiss1 — Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē.
minorka1 — Puszīda audums no linu metiem un zīda iekšaudiem.
mirnava1 — Smalkas vilnas audums.
moleskins1 — Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
muarē1 — Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
mudmi1 — Ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
muslīns1 — Mīksts, viegls, smalks, parasti kokvilnas, audums.
nankins1 — Blīvs, izturīgs, linaudekla veidā austs, parasti dzeltens kokvilnas audums.
napolitēns1 — Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem.
oderdrāna1 — Oderu audums, odere.
oderdrēbe1 — Oderu audums.
odere1 — Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
oksfords1 — Kokvilnas audums (gk. virskrekliem).
organdijs1 — Ļoti plāns grubuļains matēts caurspīdīgs zīda audums ar ieaustu sīku rakstu.
organza1 — Smalks, caurspīdīgs audums no zīda, vilnas vai sintētiskām šķiedrām.
padrēbe1 — Odere (1).
palmerstons1 — Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas.
pausaudekls1 — Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
pelamss1 — Ķīnas vai Indijas zīda audums, arī atlasam līdzīgs.
perkalīns1 — Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
perkaļs1 — Kokvilnas audums.
petinets1 — Smalks, skaists mežģīņu audums, zīda, kokvilnas vai linu diegiem.
pikē1 — Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
plīšs1 — Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
plīvuraudums1 — Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
plīvurs1 — Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
poplīns1 — Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
ratine1 — Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots.
ratīns1 — Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
rozīšu audums1 — Audums ar rozīšu rakstu.
salamīns1 — Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi.
samts1 — Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
saru drēbe1 — Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
saržs1 — Kokvilnas vai zīda audums ar sīkām, šķērsām rieviņām.
satīns1 — Kokvilnas audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
šērtiņš1 — Kokvilnas audums, ko lietoja gk. krekliem.
sešnītis1 — Ar sešām nītīm austs audums.
šifons1 — Viegls, caurspīdīgs zīda vai kokvilnas audums.
šķidrauts1 — Ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums; izstrādājums no šāda auduma.
stīvaudums1 — Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
stīvdrāna1 — Stīvaudums.
stīvdrēbe1 — Stīvaudums.
stramins1 — Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
tafts1 — Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums.
tehniskais audums1 — Audums, ko izmantotehniskām u. tml. vajadzībām.
tiklastiks1 — Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2.
tiks1 — Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
tills1 — Viegls, caurspīdīgs kokvilnas vai sintētisks tīklveida audums.
triko1 — Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
tūks1 — Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
tvīds1 — Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
vadmala1 — Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
vatuška1 — Marlei līdzīgs audums, pie kura piestiprina vati, veidojot vatējumu.
velvets1 — Samtam līdzīgs kokvilnas audums, kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
voiloks1 — Biezs, blīvs velts audums.
žakards1 — Audums ar sarežģītu rakstu, ko veido žakardmašīna.
zamšāda2 joma: tekstilrūpniecība — Smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
zamšs2 — Smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
zefīrs2 — Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
zīds2 — No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums.
žoržets1 — Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
Saistīts ar
džersija1 — Vienkārša adījuma smalkvilnas vai zīda triko drāna; šāda materiāla izstrādājumi (gk. džemperi, jakas, vestes).
likra1 — Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai.
mohēra1 — Īpaši apstrādāta Angoras kazas (Capta hircus aegagrus) vilna; šādas vilnas audums.
vistra1 — Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
Aptuvenie sinonīmi
tekstils1 — Tekstilizstrādājums; arī tekstilijas.
Tulkojumifabric, cloth, material.
Tulkojumi
fabric, cloth, material, textile
artifact made by weaving or felting or knitting or crocheting natural or synthetic fibers; "the fabric in the curtains was light and semitransparent"; "woven cloth originated in Mesopotamia around 5000 BC"; "she measured off enough material for a dress"
[Princeton WordNet 3.0]
2.Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
PiemēriMontēju video materiālu par Rīgas dzimtas atzaru.
Piemēri
- Montēju video materiālu par Rīgas dzimtas atzaru.
- Politiskajā pārvaldē tika savākti galvenie materiāli apsūdzībai.
- Pēc darba skolotāja devās mājās, lai datora bibliotēkā pameklētu jaunus materiālus nākamajai lekcijai.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
viela3 — Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls 1 (2).
Tulkojumi
Tulkojumi
material
information (data or ideas or observations) that can be used or reworked into a finished form; "the archives provided rich material for a definitive biography"
(LV šaurāka nozīme) material
things needed for doing or making something; "writing materials"; "useful teaching materials"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: TWN, LLVV, KnV, i1
Korpusa piemēri:šeit