koksne
koksne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koksne | koksnes |
| Ģen. | koksnes | kokšņu |
| Dat. | koksnei | koksnēm |
| Akuz. | koksni | koksnes |
| Lok. | koksnē | koksnēs |
1.joma: botānika Koka stumbra galvenā daļa – audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs; ksilēma.
2.Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūti sausa koksne. Atmiecēta koksne.
- Absolūti sausa koksne vārdkoptermins — koksne, kas izžāvēta līdz pastāvīgai masai 103±2 °C temperatūrā
- Atmiecēta koksne vārdkoptermins; joma: mežrūpniecība — miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
- Bezzaru koksne vārdkoptermins — koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem
- Koksnes (šķiedru) plātnes (arī plates) vārdkoptermins — plātnes, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas
- Koksnes atvērto poru apdares paņēmiens vārdkoptermins; jomas: mēbeles, kokapstrāde — koksnes apstrāde, kurā pārklājums atkārto koksnes virsmas struktūru
- Koksnes hidrolīze vārdkoptermins — koksnes ķīmiskā pārstrāde, kurā koksnes polisaharīdi katalītiski (skābju klātbūtnē) pārvēršas monosaharīdos (glikozē, ksilozē, mannozē); iegūto hidrolizātu var tālāk pārstrādāt ķīmiski un bioķīmiski
- Koksnes īpašību anizotropija vārdkoptermins; joma: kokapstrāde — koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā
- Koksnes ķīmija vārdkoptermins — ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi
- Koksnes milti vārdkoptermins — noteikta granulometriskā sastāva koksnes daļiņas, iegūtas sausā mehāniskā sasmalcināšanā
- Koksnes sausā pārtvaice vārdkoptermins — koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā
- Koksnes zinātne vārdkoptermins — mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes
- Plastificēta koksne vārdkoptermins — ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne
3.Slāņains, porains lielmolekulārs savienojums starp koka mizu un serdi.
Stabili vārdu savienojumiAgrīnā koksne. Koksnes stiprība. Koksnes vainas.
- Agrīnā koksne vārdkoptermins — sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda sākumā un kurai salīdzinājumā ar vēlīno koksni ir mazāks blīvums
- Koksnes stiprība vārdkoptermins; joma: kokapstrāde — koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē
- Koksnes vainas vārdkoptermins — atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu
- Lielainā lapkoku koksne vārdkoptermins — stieptā koksne
- Likvīdā koksne vārdkoptermins — saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari
- Masīvā koksne vārdkoptermins — dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne
- Mīkstā koksne vārdkoptermins — nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm2
- Nobriedusi koksne vārdkoptermins; joma: kokapstrāde — koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums
- Rezonanses koksne vārdkoptermins; joma: kokapstrāde — koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
- Slapja koksne vārdkoptermins — tāda koksne, kas ilgu laiku atradusies ūdenī un kuras mitrums ir virs 100%
- Vēlīnā koksne vārdkoptermins — sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda beigās un kurai salīdzinājumā ar agrīno koksni ir lielāks blīvums
4.joma: mežrūpniecība Izejviela, ko iegūst no koku stumbriem, zariem, saknēm.
Stabili vārdu savienojumiKoksnes kaltēšana. Koksnes plaisas.
- Koksnes kaltēšana vārdkoptermins — koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai
- Koksnes plaisas vārdkoptermins — plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos
- Koksnes trupe vārdkoptermins — 1. Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā2. Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes
- Modificētā koksne vārdkoptermins; joma: kokapstrāde — koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot
- Smalcināta koksne vārdkoptermins — koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
Avoti: LLVV, ZTV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brūnai trupei raksturīga ātra celulozes depolimerizācija ar sekojošu koksnes stiprības samazināšanos.
- Serdei apkĜaujas pirmā veăetācijas perioda koksnes elementi, veidojot primāro koksni.
- Vispirms ieguva koksnes paraugu skaidu frakciju ar daĜiĦu izmēriem 1 mm.
- P. placenta noārdītas koksnes SEM attēlu sekvence ir parādīta 4.20. attēlā.
- 4.21. attēlā redzama sēnes C. puteana noārdītas koksnes SEM attēlu sekvence.