aizmeimurot

Lietojuma biežums :

aizmeimurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	aizmeimuroju	aizmeimurojam	aizmeimuroju	aizmeimurojām	aizmeimurošu	aizmeimurosim
2. pers.	aizmeimuro	aizmeimurojat	aizmeimuroji	aizmeimurojāt	aizmeimurosi	aizmeimurosiet, aizmeimurosit
3. pers.	aizmeimuro	aizmeimuroja	aizmeimuros

1.Meimurojot attālināties.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	aizmeimuroju	aizmeimurojam	aizmeimuroju	aizmeimurojām	aizmeimurošu	aizmeimurosim
2. pers.	aizmeimuro	aizmeimurojat	aizmeimuroji	aizmeimurojāt	aizmeimurosi	aizmeimurosiet, aizmeimurosit
3. pers.	aizmeimuro		aizmeimuroja		aizmeimuros