aizmeimurot
aizmeimurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmeimuroju | aizmeimurojam | aizmeimuroju | aizmeimurojām | aizmeimurošu | aizmeimurosim |
| 2. pers. | aizmeimuro | aizmeimurojat | aizmeimuroji | aizmeimurojāt | aizmeimurosi | aizmeimurosiet, aizmeimurosit |
| 3. pers. | aizmeimuro | aizmeimuroja | aizmeimuros | |||
Pavēles izteiksme: aizmeimuro (vsk. 2. pers.), aizmeimurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmeimurojot (tag.), aizmeimurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmeimurotu
Vajadzības izteiksme: jāaizmeimuro
1.Meimurojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cauri peļķēm, sniega šķīdonim un viltīgajam ledum Rita aizmeimuroja līdz pieturai.
- Reizēm aizmeimuro pasēdēt autobusu pieturā, tautas noskaņojumu pārzina labāk par lepniem institūtiem.
- Beilam tas neizdevās, lai gan viņš salīdzinoši vistaisnāk " aizmeimuroja" līdz otrajai bumbai.
- Šā tā aizmeimuroju uz vannasistabu un palīdu zem dušas, cerēju, ka kļūs vieglāk.
- Tad kaut kas nokraukājas un nošņapst pie otrā sāna, bet tas ir kāds cits ragainais, kurš tūlīt aizmeimuro tālāk.