aizšļākt
aizšļākt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšļācu | aizšļācam | aizšļācu | aizšļācām | aizšļākšu | aizšļāksim |
| 2. pers. | aizšļāc | aizšļācat | aizšļāci | aizšļācāt | aizšļāksi | aizšļāksiet, aizšļāksit |
| 3. pers. | aizšļāc | aizšļāca | aizšļāks | |||
Pavēles izteiksme: aizšļāc (vsk. 2. pers.), aizšļāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšļācot (tag.), aizšļākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšļāktu
Vajadzības izteiksme: jāaizšļāc
1.transitīvs Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Šļācoties aizplūst; šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Niklāvs nesteidzīgi pieceļas, aizšļāc uz virtuvi.
- Nākamajā mirklī viņas acis aizšļāca asinis.
- Zibeņa laikā nevajaga stāvēt pie loga , tad zibens aizšļāc acis
- Viņa galva atsprāga atpakaļ un no pārsistā ( un salauztā, droši vien) deguna aizšļāca asins.
- Turcijas celtnieks ielej pienu rokā,tad skaļi iešņauc to savā degunā un aizšļāc to 9,2pēdas no savas kreisās acs,un ar to pietika,lai atzītu par jaunu pasaules rekordu.