aizšķūtēt
aizšķūtēt 2. konjugācijas darbības vārds; neaktuāls, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizšķūtēju | aizšķūtējam | aizšķūtēju | aizšķūtējām | aizšķūtēšu | aizšķūtēsim |
2. pers. | aizšķūtē | aizšķūtējat | aizšķūtēji | aizšķūtējāt | aizšķūtēsi | aizšķūtēsiet, aizšķūtēsit |
3. pers. | aizšķūtē | aizšķūtēja | aizšķūtēs |
Pavēles izteiksme: aizšķūtē (vsk. 2. pers.), aizšķūtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšķūtējot (tag.), aizšķūtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšķūtētu
Vajadzības izteiksme: jāaizšķūtē
1.Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
1.2.Aizvest (piespiedu kārtā).
Avoti: LLVV, MLVV