aizšķirt
aizšķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšķiru | aizšķiram | aizšķīru | aizšķīrām | aizšķiršu | aizšķirsim |
| 2. pers. | aizšķir | aizšķirat | aizšķīri | aizšķīrāt | aizšķirsi | aizšķirsiet, aizšķirsit |
| 3. pers. | aizšķir | aizšķīra | aizšķirs | |||
Pavēles izteiksme: aizšķir (vsk. 2. pers.), aizšķiriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšķirot (tag.), aizšķiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšķirtu
Vajadzības izteiksme: jāaizšķir
1.Šķirot aizvērt.
1.1.Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Redzi, es aizšķīru žurnālu, un tu kļuvi nikns...
- skaties beidzot uz mani, - māsa teica un aizšķīra viņa katalogu.
- Taku nomalēs, nakšņošanas vietās vai turpat, kur tika aizšķirta pēdējā lapa.
- Aizšķīris grāmatu, ieskatījos internetā un konstatēju, ka savās emocijās Visumā neesmu viens.
- Tos es varēju lasīt augām stundām un augām dienām, vienīgi uz nakti aizšķirdama lapu.