aizšķirt

Lietojuma biežums :

aizšķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Šķirot aizvērt.

1.1.Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri