aizšķilties
aizšķilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšķiļos | aizšķiļamies | aizšķīlos | aizšķīlāmies | aizšķilšos | aizšķilsimies |
| 2. pers. | aizšķilies | aizšķiļaties | aizšķīlies | aizšķīlāties | aizšķilsies | aizšķilsieties, aizšķilsities |
| 3. pers. | aizšķiļas | aizšķīlās | aizšķilsies | |||
Pavēles izteiksme: aizšķilies (vsk. 2. pers.), aizšķilieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšķiļoties (tag.), aizšķilšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšķiltos
Vajadzības izteiksme: jāaizšķiļas
Refl. → aizšķilt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizšķiļas spuldze,
- Vienu vakaru viņa bārā iepazīstas ar kādu vīrieti, un aizšķiļas dzirkstele.
- Problēma būs tā, ka reti kura dzirkstele var aizšķilties līdz ugunskuram.
- Elviss Preslijs bija tā dzirkstele, no kuras 50. gados aizšķīlās rokenrola liesma.
- Lai arī simpātijas vienam pret otru bijušas, mīlas dzirkstelīte tā arī neaizšķīlās.