aizsteberēt
aizsteberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsteberēju | aizsteberējam | aizsteberēju | aizsteberējām | aizsteberēšu | aizsteberēsim |
| 2. pers. | aizsteberē | aizsteberējat | aizsteberēji | aizsteberējāt | aizsteberēsi | aizsteberēsiet, aizsteberēsit |
| 3. pers. | aizsteberē | aizsteberēja | aizsteberēs | |||
Pavēles izteiksme: aizsteberē (vsk. 2. pers.), aizsteberējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsteberējot (tag.), aizsteberēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsteberētu
Vajadzības izteiksme: jāaizsteberē
1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz līkiem kruķiem garām aizsteberēja vecs vīrs ar vienu kāju.
- Rakele noskatījās, kā viņa gāzelēdamās aizsteberē aiz ielas stūra.
- Aitas kungs piecēlās kājās un aizsteberēja aplūkot slotu kambari.
- – Vitauts, dibenu grozīdams, aizsteberēja līdz leduskastei.
- Lai zaudējums nebūtu tik sāpīgs, es vēlreiz sametos līkumā un aizsteberēju pie vienroča.