aizbrukt
aizbrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizbrūku | aizbrūkam | aizbruku | aizbrukām | aizbrukšu | aizbruksim |
| 2. pers. | aizbrūc | aizbrūkat | aizbruki | aizbrukāt | aizbruksi | aizbruksiet, aizbruksit |
| 3. pers. | aizbrūk | aizbruka | aizbruks | |||
Pavēles izteiksme: aizbrūc (vsk. 2. pers.), aizbrūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbrūkot (tag.), aizbrukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbruktu
Vajadzības izteiksme: jāaizbrūk
1.Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Brukt ciet.
2.Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas no tām pētītas, sākot ar brīdi, kad tās izveidojas un beidzot ar laiku, kad tās aizbrūk. «
- Kā tiek apmēram piecus soļus, caurums aizbrūk ciet.
- Pārējās aizbrukušas, novadgrāvji aizauguši ar krūmiem, drenu iztekas ir zem ūdens.
- Šausmu filmas cienīgs scenārijs var piemeklēt tos, kas izvēlas kaktu kantorus: " Jā, daudziem urbumi aizsērē vai pat aizbrūk!
- Piemēram, uz sienām ieskrāpētie gada skaitļi ļauj secināt, kuros gados Lielā un Mazā upurala ir bijusi pieejama apmeklētājiem un kad bijusi aizbrukusi.