aizbrukt
Lietojuma biežums :
aizbrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Brukt ciet.
2.Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri