uzšļūkt
uzšļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzšļūcu | uzšļūcam | uzšļūcu | uzšļūcām | uzšļūkšu | uzšļūksim |
| 2. pers. | uzšļūc | uzšļūcat | uzšļūci | uzšļūcāt | uzšļūksi | uzšļūksiet, uzšļūksit |
| 3. pers. | uzšļūc | uzšļūca | uzšļūks | |||
Pavēles izteiksme: uzšļūc (vsk. 2. pers.), uzšļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšļūcot (tag.), uzšļūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšļūktu
Vajadzības izteiksme: jāuzšļūc
Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mana fantāzija uzšļūca uz sēkļa un apstājās.
- No spēcīgā vēziena gandrīz puse laivas līdz ar vilni uzšļūca smiltīs un, sasvērusis uz sāniem, apstājās, bet vilnis aizplūda atpakaļ jūrā.
- reiz negadījuma pēc viņš uzšļūca virsū gados esošai mūzikas skolotājai, kura paklupa un salauza gūžu.
- Jāpiemin, ka tad, kad bijām klāt, daudzu sejas bija mazliet baiļu pārņemtas, bet tas noteikti netraucēja pirmajiem drosminiekiem uzšļūkt uz Daugavas.
- Viens gredzens velkams uz oliņām, otrs - uz locekļa pamatnes, lai stimulētu klitoru, trešais - uzreiz aiz galviņas, lai priekšādiņa frikciju laikā uzšļūc uz gredzena un padara jau tā uzpampušo galviņu vēl lielāku.