uzšmīkstināt
uzšmīkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzšmīkstinu | uzšmīkstinām | uzšmīkstināju | uzšmīkstinājām | uzšmīkstināšu | uzšmīkstināsim |
2. pers. | uzšmīkstini | uzšmīkstināt | uzšmīkstināji | uzšmīkstinājāt | uzšmīkstināsi | uzšmīkstināsiet, uzšmīkstināsit |
3. pers. | uzšmīkstina | uzšmīkstināja | uzšmīkstinās |
Pavēles izteiksme: uzšmīkstini (vsk. 2. pers.), uzšmīkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzšmīkstinot (tag.), uzšmīkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzšmīkstinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzšmīkstina
1.Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV