līcenis
līcenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līcenis | līceņi |
| Ģen. | līceņa | līceņu |
| Dat. | līcenim | līceņiem |
| Akuz. | līceni | līceņus |
| Lok. | līcenī | līceņos |
1.Līks dzeramais rags.
2.Īpašs darba rīks spolēšanai.
3.Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
4.Ziemas zvejas palīgrīks.
5.Līks slīmests.
Avoti: KV, TlV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī spoles aušanai šinīs dienās nebijis brīvu mājā pie ratiņa spolēt , bet bijis vai nu jāiet uz me žu , vai jāspolē ar līceni , sevišķi tam nolūkam taisītu rīku