skrubis
skrubis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrubis | skrubji |
| Ģen. | skrubja | skrubju |
| Dat. | skrubim | skrubjiem |
| Akuz. | skrubi | skrubjus |
| Lok. | skrubī | skrubjos |
1.Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
2.lieto: reti Skrube, rupjēvele; neliela ēvele ar ieapaļu zobu.
3.apvidvārds Grīdas beržamais.
Avoti: MLVV, LLVV, ViV, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Jā, arī pirtī ejot, sāls ir kā skrubis.
- Man lielā cieņā ir skrubis, kas gatavots no kafijas biezumiem.
- Taukainai, problematiskai adai derēs gēlveida skrubji un abrazīvās daļiņas nekaitēs.
- Tad pāri pārber nesamaltas linsēklas, kas esot labs skrubis vēderam.
- Ļoti maigs želejveida skrubis, kura uzmundrinošais aromāts uzbur svētku sajūtu.