skrubināt
Lietojuma biežums :
skrubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | skrubinu | skrubinām | skrubināju | skrubinājām | skrubināšu | skrubināsim |
2. pers. | skrubini | skrubināt | skrubināji | skrubinājāt | skrubināsi | skrubināsiet, skrubināsit |
3. pers. | skrubina | skrubināja | skrubinās |
Pavēles izteiksme: skrubini (vsk. 2. pers.), skrubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skrubinot (tag.), skrubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skrubinātu
Vajadzības izteiksme: jāskrubina
1.Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
Saistītās nozīmesgraušļāt, grauzt, krimst.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
Hiponīmi
aizgremzt1 — Sākt grauzt.
kribināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
skribināt1 — Lēnām grauzt.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
1.1.Maziem kumosiem ēst.
2.Urbināt, drupināt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ņem taču pirkstos un skrubini, – vecmāmiņa laipni ieteica.
- Zivtiņas saožot, sanākot no visām pusēm, ņemoties apkārt, skrubinot.
- Barojas ar zooplanktonu un perifitonu, ar aso apakšlūpu skrubinot detrītu un kramaļģes.
- Kādu brīdi es neko vairs nesaku un skrubinu cukurgraudus.
- “Un tie skrubinātu dikti, dikti ātri,” Lenijs teica. “