klimst
klimst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klimstu | klimstam | klimtu | klimtām | klimtīšu | klimtīsim |
| 2. pers. | klimsti | klimstat | klimti | klimtāt | klimtīsi | klimtīsiet, klimtīsit |
| 3. pers. | klimst | klimta | klimtīs | |||
Pavēles izteiksme: klimsti (vsk. 2. pers.), klimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klimstot (tag.), klimtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klimstu
Vajadzības izteiksme: jāklimst
2.Klīst2.
3.apvidvārds; parasti formā: trešā persona Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā reitingā pirmo vietu ieņēma austriešu mākslinieka Gustava Klimta glezna Skūpsts.
- Lūk, gaisā stiepjas torņi slaidi, Kā ārprātīgi debess vaigā klimst!
- Viņa tēvs bija Ernsts Klimts, bet māte Anna Klimta.
- Klimta darbi kļuva aizvien izaicinošāki un daļa sabiedrības pret tiem aizvien kritiskāka.
- Ar noliektu galvu viņš klimst pa klasi un sten: “ Āāāā...