klimstēt
klimstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klimstu | klimstam | klimstēju | klimstējām | klimstēšu | klimstēsim |
| 2. pers. | klimsti | klimstat | klimstēji | klimstējāt | klimstēsi | klimstēsiet, klimstēsit |
| 3. pers. | klimst | klimstēja | klimstēs | |||
Pavēles izteiksme: klimsti (vsk. 2. pers.), klimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klimstot (tag.), klimstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klimstētu
Vajadzības izteiksme: jāklimst
1.Apnicīgi riet.
2.apvidvārds Atkārtoti jautāt.
4.apvidvārds Ciemos nākt.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Varbūt esi redzējis garām klimstam Masarīna un manu gultu?
- Klimstu pa drūmiem epikas klejojumiem, kur kraukļi ķērc: “ Jāstrādā!
- Kad viņi aizgājuši, klimstu pa māju kā Dieva nepieņemts un nevaru atrast mieru.
- – Kur tu klimsti apkārt tik ilgi?
- Tā arī klimstu viņam nopakaļ pa putekļainiem ceļiem, pa ledainām cirsmām, pa netīrām stacijām.