klaigāt
Lietojuma biežums :
klaigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties.
1.1.transitīvs Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
Saistītās nozīmesbrēkt, bļaut.
1.2.ironiska ekspresīvā nokrāsa, pārnestā nozīmē Vairākkārt un uzmācīgi paust (ko).
2.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri