Paplašinātā meklēšana
Meklējam klaigāt.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (46):
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
- irzāties Bargi rūkt, riet; klaigāt.
- kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem).
- bļaukāt Bļaustīties, klaigāt.
- bļūdināt Bļaustīties, klaigāt.
- dāļa Dāļa rīkle - kliedzējs, klaigātājs.
- vieplāt Daudz un skaļi runāt, klaigāt.
- rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt.
- kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss.
- ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
- noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
- atklaigāt Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- atsagalasēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- atsaklaigalēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- izbļaustīt Izklaigāt, celt neslavu.
- izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties.
- izbļaustīties Izkliegties, izklaigāties.
- izļēkšēties Iztrokšņoties, izklaigāties.
- nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
- izklēgāties Kādu laiku klaigāt, pļāpāt.
- noklaigāt Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt.
- kveņķerēt Kviekt, pīkstēt, brēkt, klaigāt.
- ķankšķināt Ķērkt, klaigāt.
- paklēgāt Nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt.
- pabrēkāties Nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam).
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
- paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
- nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3).
- paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt.
- paklaigalēt Paklaigāt.
- pieklēgāt Pieklaigāt, piebļaut.
- klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
- vaušķēt Riet, skaļi runāt vai klaigāt.
- sabļaustīties Saklaigāties.
- ņiku Savienojumā ar "ņeku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
- ņeku Savienojumā ar "ņiku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
- vācelēt Skaļi runāt, klaigāt.
- aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
- vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties.
- bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- žeikoties Trakot, klaigāt, blēņoties.
- bužot Trokšņot, klaigāt.
- klimšķināt Trokšņot, klaigāt.
- spaigāt vairākkārt kliegt; klaigāt.
klaigāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV