izkapāt
Lietojuma biežums :
izkapāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
1.1.Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) — par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
1.2.Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) — par lodēm.
2.Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
3.Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri