prestižs1
prestižs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prestižs | prestiži |
| Ģen. | prestiža | prestižu |
| Dat. | prestižam | prestižiem |
| Akuz. | prestižu | prestižus |
| Lok. | prestižā | prestižos |
Cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā.
Avoti: LLVV, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Annas Bērzkalnes centieniem – tika pozicionēta kā prestižs paraugs nozarei Latvijā.
- Septiņgadīgu bērnu raksturojošā prestiža motivācija ir mazāk izteikta nekā panākumu motivācija.
- Svarīgo uzdevumu kategorijā tika ierindota arī nepieciešamība celt lauksaimniecības darba prestižu.
- Šādu iespēju viņa ieguva pēc uzvaras prestižā ITF kategorijas turnīrā Johannesburgā.
- Tas ir viens no prestižākajiem un populārākajiem skaistuma industrijas pasākumiem pasaulē.