izrotājums
izrotājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izrotājums | izrotājumi |
| Ģen. | izrotājuma | izrotājumu |
| Dat. | izrotājumam | izrotājumiem |
| Akuz. | izrotājumu | izrotājumus |
| Lok. | izrotājumā | izrotājumos |
1.Paveikta darbība → izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
2.joma: mūzika Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrotājumiem pieder arī dārglietas gredzenos, rokassprādzēs, piespraudēs, auskaros.
- No melnajām debesīm laternu gaismā garām greznajiem namu izrotājumiem slīdēja lielas putna spalvas viegluma pārslas.
- Pēc cietušā atbrīvošana no uzgriežņiem un naglām ārsti viņam jautājuši, kāpēc bijuši vajadzīgi šie izrotājumi.
- – Sikspārņi ir tikai izrotājums.
- Vārti bija ar baroka izrotājumiem.