izbāzt
izbāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbāžu | izbāžam | izbāzu | izbāzām | izbāzīšu | izbāzīsim |
| 2. pers. | izbāz | izbāžat | izbāzi | izbāzāt | izbāzīsi | izbāzīsiet, izbāzīsit |
| 3. pers. | izbāž | izbāza | izbāzīs | |||
Pavēles izteiksme: izbāz (vsk. 2. pers.), izbāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbāžot (tag.), izbāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbāztu
Vajadzības izteiksme: jāizbāž
1.Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
2.Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlāk vilks tiks izbāzts, lai to varētu izrādīt izstādē. «
- - baiļojās Tautmins, izbāzis galvu pa durvīm un lūkodamies debesīs.
- No izbāztās, aiz sasprindzinājuma piekostās zēna mēles nostiepusies gara sliena.
- Tad tēvs atkal izbāž galvu un atkal ar zobiem satver glāzīti…
- Emīls izbāza galvu pa logu un cītīgi blisinājās uz visām pusēm.