locījums2
locījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | locījums | locījumi |
| Ģen. | locījuma | locījumu |
| Dat. | locījumam | locījumiem |
| Akuz. | locījumu | locījumus |
| Lok. | locījumā | locījumos |
Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma.
Stabili vārdu savienojumiAtkarīgais (arī netiešais) locījums.
- Atkarīgais (arī netiešais) locījums vārdkoptermins; joma: valodniecība — locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem
- Locījuma saliktenis vārdkoptermins — latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , vārdšķiru lietošanu teikumā, tāpēc teikuma mācībā iekļauta locījumu mācība.
- Afiksiem ir divas funkcijas: vārdu darināšana un vārda locījuma veidošana.
- Olimpiskās spēles", saprotams, dažādos locījumos minētas 1424 reizes.
- Pilnīgākam izskatam, plakstiņu locījuma vietu akcentē ar tumšu acu zīmuli.
- Uzsildi pitas maizi, iegriez un atver to līdz locījuma vietai.