formalizēt
formalizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | formalizēju | formalizējam | formalizēju | formalizējām | formalizēšu | formalizēsim |
2. pers. | formalizē | formalizējat | formalizēji | formalizējāt | formalizēsi | formalizēsiet, formalizēsit |
3. pers. | formalizē | formalizēja | formalizēs |
Pavēles izteiksme: formalizē (vsk. 2. pers.), formalizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: formalizējot (tag.), formalizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: formalizētu
Vajadzības izteiksme: jāformalizē
Veidot (kādas parādības, struktūras u. tml. aprakstu) ar noteiktiem formāliem paņēmieniem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Šeit tagadnes virkne tiek visekstrēmākā nozīmē formalizēta un nepārvarami nivelēta.
- , romiešiem nepastāvēja ne rakstītas tiesības, ne formalizēta likumdošanas procedūra.
- Testēšanas attīstības viens no raksturotājiem ir tās formalizēto metožu attīstība.
- MVU organizatoriskā struktūra parasti nav sarežģīta un procedūras nav formalizētas.
- To būtiskas daļas ir neeksplicētās, neformalizētās zināšanas un reflektētās zināšanu formas.